Latvijas Valsts robežsardzei un Valsts policijai (VP) jāpilnveido ētikas kodeksi, kā arī jādod vairāk pilnvaru ētikas komisijām, norādīts Eiropas padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ziņojumā par korupcijas novēršanas un integritātes veicināšanu centrālajās valdībās ar augstāko izpildvaras funkciju un tiesībaizsardzības iestādēs.

Kā vēsta aģentūra LETA, ziņojumā norādīts, ka Valsts robežsardzes ētikas komisija tikusies bieži, bet lielākajā daļā sēžu galvenā uzmanība pievērsta personāla strīdu izšķiršanai darbinieku un viņu tiešo priekšnieku klātbūtnē. Ziņojumā skaidrots, ka Valsts robežsardzes personāla vidū trūkst izpratnes par to, kādai jābūt ētikas komisijas lomai un funkcijai. Ētikas kodeksā nemaz nav pieminēta ētikas komisija un nav aprakstītas tās pilnvaras.

Ziņojumā secināts, ka Valsts robežsardzes un arī VP ētikas komisijas nevar tikt uzskatītas par efektīvām, jo tās nesasniedz paredzēto mērķi – stiprināt iestādes ētikas kodeksa īstenošanu un ievērošanu. Ziņojuma autori secinājuši, ka trūkst spēcīgas mācību programmas, kas nodrošinātu, ka abu iestāžu ētikas kodeksi personālā iesakņojas un tiek pielāgoti specifiskajām organizatoriskajām vajadzībām. Ziņojumā secināts, ka kodeksu ietekme uz policijas un robežsardzes darbinieku rīcību ikdienā ir nenozīmīga.

Rekomendācijās abām iestādēm GRECO norādījusi, ka tām būtu ieteicams pārskatīt ētikas kodeksu un ētikas komiteju noteikumus, lai nodrošinātu, ka saskan procedūras, kas ļauj pārliecināties par atbilstību kodeksam. Iestādes aicinātas rīkot mācības par ētikas kodeksiem.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdības konsultantiem, īpaši ārštata padomniekiem, jābūt publiski zināmiem, skaidri diferencējot, kuri par darbu saņem atalgojumu un kuri nesaņem. Ziņojumā teikts, ka klātienes apmeklējuma laikā pētījuma autoriem bijis grūti iegūt precīzu informāciju par konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, īpaši par ārštata konsultatīvo darbinieku skaitu, statusu un funkcijām. Tomēr pētījuma autori pārliecinājušies, ka nepastāv prakse šajos amatos pieņemt darbā radiniekus.

Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvijā nav noteikts ierobežojums par šādi nodarbinātu personu skaitu. Ārštata konsultatīvo darbinieku vidējais skaits iestādēs svārstās no trim līdz piecām personām, lai gan dažos gadījumos, piemēram, Veselības ministrijā, šādu personu skaits sasniedz aptuveni 20.

GRECO ekspertu uzņemšanu Latvijā pērn no 11. līdz 15.decembrim organizēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vizītes mērķis bija novērtēt paveikto korupcijas novēršanā un profesionālās godprātības uzlabošanā valdības un tiesībsargājošajās iestādēs.