Kino vasaras vakarā • IR.lv

Kino vasaras vakarā

Kadrs no režisores Moras Akselrodas filmas Maurīcio Katelāns: tūlīt būšu atpakaļ
Kristīne Simsone

Provokatori un analītiķi — Dizaina filmu festivāla programmā spilgtas personības un aktuālas tēmas

Kuldīgas vasarām reklāmu nevajag — pilsētas cieņpilnā attieksme pret vēsturisko apbūvi un radošo iniciatīvu klātbūtne šo vietu ir apveltījusi ar unikālu kultūrvidi. Jau sesto vasaru te notiks Dizaina filmu festivāls, ko rīko kinoteātris Kino Bize sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci. Kompaktā programma aptver dokumentālā kino darbus par tēmām, kas ir daudzu sarunu un diskusiju «dienaskārtībā» — personas datu izmantojums reklāmas vajadzībām, laikmetīgās mākslas robeža ar absurdu un jauni redzējumi par to, kā vajadzētu darboties sabiedriskajai iekārtai, piemēram, garantēt visiem minimālo ienākumu summu. Programmu (sešas filmas) papildinās lekcijas par tehnoloģijām un dizainu, auduma maisiņu darbnīcas ģimenēm, kā arī vakara ballītes Ventas krastā.

Statistikas valgos

Ja esat redzējuši slaveno seriālu Trakie vīri (Mad Men) par reklāmas industrijas ķēķi 60. gados, noteikti noskatieties Skota Hārpera režisēto filmu Noslīgt datos (You Are Soaking in It, 2017). Aplūkojot reklāmas industrijas vēsturi un aizkulises, Hārpers analizē nozares attīstību un aktuālo situāciju. Patlaban nozares haizivis mīt ūdeņos, kas izstrādā nevis saturu, bet gan algoritmus, lai reklāmu saturs sasniegtu potenciāli daudz patērētāju. Filmā izsmeļoši izklāstīts, kā un kādiem mērķiem internetā tiek vākta cilvēku personiskā informācija, un tas brīžam uzdzen šermuļus — algoritmu izstrādātāji, acīm gailot, stāsta par savu metožu nekļūdīgo precizitāti. Filmā intervēts arī Džordžs Lūiss, ilggadējais vīriešu žurnāla Esquire vāku dizainers un seriāla Trakie vīri varoņa — reklāmista Dona Dreipera — prototips. Filmas režisora Skota Hārpera informatīvi blīvais darbs raisa arī pārdomas par to, kas būs pirmais, ko «aprīs» tik strauji uz priekšu traucošā reklāmas nozare — mūsu spēju izvēlēties un pieņemt lēmumus, vai tomēr pati sevi?

Vai šis ir joks?

Kas ir laikmetīgā māksla, un kur iezīmējamas tās robežas ar provokatīviem un pašmērķīgiem uzsaukumiem vai ekscentriskiem kiča objektiem? Uz šo jautājumu atbildēt nav iespējams, taču vienmēr var gaumīgi vai vismaz asprātīgi atjokot. Tas lieliski padodas skandalozajam itāļu māksliniekam Maurīcio Katelānam (58). Režisores Moras Akselrodas filma Maurīcio Katelāns: tūlīt būšu atpakaļ (Maurizio Cattelan: Be Right Back, 2016) nav īpaši analītiska vai kritiska, tā drīzāk par savu mērķi izvirza skatītāju informēt, ka mākslas pasaulē šobrīd pastāv tik izaicinoša parādība kā Katelāns. Viņš ir dažādu satīrisku skulptūru autors — savulaik attēlojis Romas pāvestu Jāni Pāvilu II kā meteorīta notriektu vaska figūru, Gugenheima muzejā Ņujorkā izstādījis zelta klozetpodu, bet kādam bagātam kolekcionāram, kurš māksliniekam pasūtīja savas sievas skulptūru, to izveidoja kā medību trofeju, ironizējot par turīgā vīra attiecībām ar gados jaunāko modeli. Veidojot filmu par Katelāna darbiem un skandalozākajiem gegiem, Akselroda rotaļīgi izturas pret dokumentālā kino kanoniem un ētikas principiem. Lai arī tas, protams, nepavisam nesasniedz provokācijas vai Katelāna darbu līmeni, esiet brīdināti — ne viss, ko redzēsit uz ekrāna, atbilst patiesībai.

Māksla, nauda, cilvēki

Kinematogrāfiski aizraujošāks ieskats mākslas pasaulē ir Nataniela Kāna filma Visam ir cena (The Price of Everything, 2018). Tā ir analītisks un gudrs ieskats mākslas darbu dārdzībā. Apveltīta gan ar interesantiem aizkulišu vērojumiem, gan labi formulētiem spriedumiem, Kāna filma dod iespēju ne tikai sašust par, piemēram, Pikaso un Polloka darbu daudzmiljonu cenām, bet arī noskaidrot, kāpēc tās tādas ir.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu