Baltijas jūrā plešas mirušās zonas, kas pārsniedz Latvijas izmērus. Kā novērst šo nelaimi? Izrādās, kaut ko var darīt ne tikai politiķi, bet katrs no mums
Kad miljoniem mikroskopisko zilaļģu pagājušajā nedēļā Vecāķu pludmalē saķepa zilās gļotās, vides speciālisti aicināja cilvēkus nekāpt ūdenī. Šīs aļģes ne tikai nejauki izskatās, bet var kļūt toksiskas. Tagad tās no piekrastes tikpat kā izklīdušas, taču, ja uz Baltijas jūru paskatās no putna lidojuma, zilaļģu ir vairāk nekā jebkad iepriekš.
To rašanās iemesls saistīts ar šokējošu faktu, par kuru jūlija sākumā skaļi pavēstīja ietekmīgais britu medijs The Guardian — Baltijas jūrā ir zemākais skābekļa līmenis pēdējo 1500 gadu laikā, un lielā mērā pie tā vainojamas cilvēku darbības. Šis apgalvojums balstīts somu un vācu zinātnieku pētījumos.
Skābekļa trūkuma dēļ jūrā vairāk nekā 70 tūkstošu kvadrātkilometru platībā izveidojušās mirušās zonas, kurās nespēj izdzīvot ne zivis, ne citas jūras radības, Ir skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars. Salīdzinājumam — visas Latvijas teritorija ir 64,6 tūkstoši kvadrātkilometru. Neliela mirusī zona izvietojusies arī Rīgas jūras līcī, pie mūsu galvaspilsētas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.