Vācieši uzceļ pieminekli karavīriem Rīgā, boļševiki Jekaterinburgā nogalina cara ģimeni

Rīgā pie Guberņas pārvaldes nama (tagad — Augstākās tiesas ēka) 15. jūlijā sāka Vācu karavīru palīdzības organizācijas iecerētā pieminekļa vācu karavīram uzstādīšanu. Ņemot par piemēru Vācijas pilsētu pieredzi, pieminekli veidoja no koka. Bija paredzēts, ka katrs interesents par ziedojumu vismaz vienas markas apmērā varēs tajā iedzīt īpaši krusta formā izkaltu naglu, tādējādi pieminekli pārvēršot metāla tēlā. Pieminekļa atklāšanu plānoja Rīgas ieņemšanas gadadienā — 3. septembrī. Uzraksti uz pieminekļa bija paredzēti tikai vācu valodā. Pieminekli noņēma jau 1918. gada 5. decembrī.

15. jūlijā   Rietumu frontē Francijā sākās vācu karaspēka uzbrukums, kas iegājis vēsturē ar nosaukumu «Otrā kauja pie Marnas». Pirmā kauja pie Marnas notika jau pašā Pirmā pasaules kara sākumā — 1914. gada septembrī, tās laikā franču karaspēkam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Parīzes virzienā. Sabiedroto karaspēks spēja izturēt arī šo uzbrukumu, un 18. jūlijā franču karavīri pārgāja pretuzbrukumā Ēnas — Marnas apkārtnē. Vēl divas dienas vēlāk vācu karaspēks bija atspiests atpakaļ izejas pozīcijās. Vācu spēkiem tas bija pēdējais lielais uzbrukums Pirmajā pasaules karā Rietumu frontē.

16. jūlijā   Daugavpilī paralēli vācu militārajai policijai, taču tās tiešā padotībā, darbu sāka pilsētas policija. Tās ierēdņi nēsāja ap piedurkni baltu apsēju ar uzrakstu «Pilsētas policija».

Naktī uz 17. jūliju   Jekaterinburgā lielinieki nogalināja pēdējo Krievijas caru Nikolaju II un visu viņa ģimeni. Nikolajs II no troņa bija atteicies jau dažas dienas pēc Februāra revolūcijas — 1917. gada 15. martā. Turpmākos mēnešus viņš kopā ar ģimeni atradās mājas arestā Aleksandrovas pilī Carskoje Selo, pēc tam — trimdā Toboļskā.

Pamatojoties uz lielinieku varas orgāna, Viskrievijas Centrālās izpildu komitejas prezidija lēmumu, 1918. gada 22. aprīlī visu ģimeni pārveda uz Jekaterinburgu, kur viņus arī bez jebkāda tiesas lēmuma nogalināja mājas pagrabā.

1998. gadā Nikolaju II kopā ar ģimeni pārapbedīja Pētera-Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.

Krievijas imperators Nikolajs II ar ģimeni. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma

Jūlija vidū  bija sācies liepu ziedēšanas laiks. Rīgas dārzos un apstādījumos cilvēki vāca ziedus ar pilsētas dārzu pārvaldes izsniegtām atļaujām, lietojot trepes un šķēres, lai saudzētu koku zarus. Ziedus iepirka arī vietējās aptiekas — šo iespēju izmantoja pilsētas trūcīgie iedzīvotāji, lai gūtu papildu ienākumus.  Cilvēki tos vāca arī «savai lietošanai parastās Ķīnas tējas vietā».

Šajā laikā rīdzinieki bija sākuši arī doties izbraukumos uz apkārtējiem mežiem lasīt meža zemenes un mellenes. Tirgos gan tās parādījās maz, jo ogas labprāt iepirka veikalnieki — zemenes viņi pārdeva «porcijās», bet mellenes izmantoja kā piedevas konditorejas izstrādājumiem.