Krāsainie salāti

Letis vadītāja Hēlija Stepanoviča-Monkeviča. Foto — Ieva Salmane
Marija Leščinska
Print Friendly, PDF & Email

Es gribu būt lielākā salātu audzētāja Latvijā! Šādu mērķi sev pus pa jokam uzstādīja uzņēmuma Letis vadītāja Hēlija Stepanoviča-Monkeviča, sākot biznesu. Šobrīd Iecavā audzētos zaļumus iecienījuši galvaspilsētas restorāni un lielveikalos tos var iegādāties no agra pavasara līdz vēlam rudenim

Krīzes skartie — tā par uzņēmuma rašanos saka Hēlija. Līdz 2008. gada dižķibelei viņas dzīvesbiedrs Andris tirgoja paneļus māju būvniecībai. Kad šī nozare gandrīz apstājās, viņi nonāca izšķiršanās priekšā. «Andris domāja, vai braukt strādāt uz Vāciju, bet es noprotestēju, jo negribēju palikt šeit viena.» Dažus hektārus zemes, kas bija ap māju, viņa ierosināja izmantot dārzu stādīšanai. «Kur tu tirgosi izaudzēto?» — loģisks bija dzīvesbiedra jautājums. Pirmajos gados viņi brauca uz Čiekurkalna tirgu un stāvēja aiz letes. Ja pašiem kā nebija, piepirka klāt.

«Es gribētu lauku ar krāsainiem salātiem,» tik vienkārši un skaidri bija formulēts Hēlijas sapnis, kad viņa stāvēja mazās siltumnīciņas stūrī un plānoja tālāko attīstību. Tomēr apjomus, kādi ir sasniegti šobrīd, viņi tiešām neparedzēja — Letis ir viens no lielākajiem salātu un ražīgākie bazilika audzētāji Latvijā.

Lai no mazas piemājas saimniecības izaugtu uzņēmums, kas salātus, garšaugus un tomātus piegādā gan lielveikalu tīkliem, gan restorāniem, svarīga bija iepazīšanās ar pavāru Kasparu Jansonu, kurš tobrīd strādāja restorānā Bergs. «Kaspars ir mans kulinārijas guru,» smaida Hēlija.

Vēl tad, kad viņi tirgojās Čiekurkalnā, pavārs kļuva par pastāvīgo klientu. Pasūtījumu bija aizvien vairāk, un kļuva skaidrs, ka ērtāka sadarbības forma visiem būtu tiešās piegādes. 2011. gadā tika dibināts uzņēmums Letis. «Es nekad neesmu mācījusies ne ekonomiku, ne biznesu. Biju tikai dzirdējusi, ka nosaukumu vajag tādu, ko visās valodās var viegli uzrakstīt, lai nav mīkstinājuma zīmes un, kad saki pa telefonu kādam, piecreiz nepārprasa.» Vārds radies no angliskā salātu nosaukuma «lettuce», kas pierakstīts atbilstoši izrunai.

«Pirmajā gadā neviens mūs neņēma par pilnu,» nosaka Hēlija. Iecavas apkārtnē dārzeņkopība ir attīstīta nozare, netālu atrodas arī sēklu veikals, kurā piegādā preci no Vācijas, Holandes un Skandināvijas. Taču Hēlijas lielo pasūtījumu neizpildīja. «Laikam kāds izlēma manā vietā, ka tik daudz nevajag,» viņa tagad saka. Nākamajā gadā bija uzstājīgāka, un sēklas tika sagādātas, tomēr ar lielu skepsi — kur jūs to visu tirgosiet? Dzelžaina aprēķina nebija, viņa atzīst. «Es vienkārši ļoti, ļoti to gribēju, un man tas ļoti, ļoti patika.» Biznesā Hēlija vairākkārt paļāvusies ne vien uz precīzām kalkulācijām, kas arī, protams, ir nepieciešamas, bet intuīciju. «Ja tiešām tajā brīdī nesanāk, nevajag! Nesisties ar pieri sienā.»

Šobrīd sēklas viņi pasūta no vairākiem piegādātājiem, sadarbība ir izveidojusies laba. Partneri piedāvā izmēģināt jaunas šķirnes, ir pretimnākoši. Bet, lai līdz tam nonāktu, ir daudz ieguldīts. Profesionālas sēklas ir dārgas, bet atrast vispiemērotāko šķirni var būt diezgan sarežģīti, jāizmēģina daudzas. «Tāpēc, kad man jautā, kādas šķirnes stādām, es neatbildu,» smaida Letis saimniece. Šis ceļš katram jāiziet pašam.

Ēd vairāk zaļumu

Šobrīd iecavniekiem ir divi uzņēmumi — Letis strādā ar lieltirgotājiem, Dārza Mikslis ar restorāniem, un abi virzieni ir vienlīdz nozīmīgi. Tāpat kā uzņēmuma darbības pirmsākumos, joprojām vairākas reizes nedēļā tiek veiktas tiešās piegādes restorāniem, savukārt lielveikalu tīklam Rimi viņi salātus un smaržīgos bazilika podus piegādā katru dienu. No aprīļa līdz oktobra beigām brīvdienu nav. Ilgstoša sadarbība uzņēmumam ir arī ar lielākajām dārzeņu un augļu vairumtirdzniecības bāzēm.

Pirmais līgums Letis bija ar lielveikalu tīklu Maxima, bet kapacitāte atļāva paplašināties. «Salikām kastē dažādus salātus, otrā kastē ielikām baziliku un devāmies uz Rimi biroju ar jautājumu, vai viņi gribētu ar mums strādāt.» Tā 2015. gadā viņi tika pie viena no saviem lielākajiem klientiem. Pēc pirmās kopīgi nostrādātās sezonas bija skaidrs, ka sadarbība ir veiksmīga, pieprasījums bija liels. Savukārt restorānu nozarē klientu loks paplašinājies pēc savstarpējiem ieteikumiem, kad esošie klienti piesaista jaunus. «Mums ir viens pašu atrasts klients — Vairāk saules

100 bazilika podiņi dienā. Tādas bija pirmās aplēses, cik lielas varētu būt piegādes lielveikalu tīklam. Bet pieprasījums bija daudz lielāks. Restorānos interese par vietējiem salātiem un garšaugiem ir nemainīgi liela, toties mazumtirgotāju pieprasījums pieaug. Cilvēki labprātāk ēd zaļumus, secina Letis saimniece. «Sākām sēt aizvien vairāk.» Līdz ar to vajadzēja aizvien vairāk vietas atvēlēt arī garšaugu audzēšanai, siltumnīcās iekārtoja otro stāvu. Sākotnēji tajās stādīja tikai salātus, bet pamazām baziliks iekaroja stabilu vietu Letis produktu klāstā.

Lai gan dažādus salātu veidus joprojām audzē nedaudz vairāk kā garšaugus, tieši baziliks ir uzņēmuma atpazīšanas zīme. Viņu siltumnīcās aug gan mazāk zināmi salātu veidi — mangolds, pak čoi, sinepes, gan romiešu salāti, ledussalāti un citi. Trīs siltumnīcas atvēlētas ķiršu tomātiem, uz lauka aug arī kabači.

Bazilika meitenes

Katru no saviem darbiniekiem, ko satiekam Letis siltumnīcās, Hēlija uzrunā vārdā. Ambīcijas ir ļoti labas, bet, tiklīdz tās sāk robežoties ar augstprātību, tas vairs nav labi, viņa uzsver. Arī biznesā nevajag zaudēt cilvēcību. «Lai cik ļoti mums negribētos iedziļināties strādnieku dzīvēs, ir jāatceras, ka esam komanda. Svarīgi nepārvērtēt sevi, neesi kungs un dievs, kuram pārējiem ir jākalpo. Svarīgi atrast abpusēji saprotošas attiecības.»

Lielākā problēma kolektīva veidošanā, ar ko saskaras daudzi lauksaimnieki, —
darbs ir sezonāls. Uz uzņēmēja pleciem gulstas atbildība par to, kā noturēt savu labo darbinieku, jo no marta līdz oktobra beigām saimniecībā rit ļoti aktīvs darbs, ir liela slodze. Bet līdz nākamajai sezonai ir četri brīvi mēneši. Nesen spēkā stājusies prasība, ka bezdarbnieka pabalstu tiesīgs pieprasīt tikai cilvēks, kas iepriekš strādājis vismaz gadu, daudzi sezonālie strādnieki izbirst caur šo sietu. «Kāpēc man jājūtas vainīgai par to, ka esmu lauksaimnieks un strādāju sezonāli?» Ziema laukos ir klusais periods, kurā uzmanību pievērš uzņēmuma attīstībai, norit celtniecības darbi, plānošana. «Jauda, ar kādu mēs strādājam sezonas laikā, ir tāda, ka tad, ja nebūtu šo četru mēnešu, varētu sajukt prātā,» saka Hēlija.

Sākumā saimnieki visu darīja paši, tāpēc, ja kāds saka, ka kaut ko nevarot izdarīt, vienmēr ir atbilde. Var! «Jo pati esmu to darījusi.» Tomēr viņi nebūt nevairās no situācijām, kur darbinieks savā jomā izrādās gudrāks par priekšnieku. Tieši pretēji — ir atvērti dažādiem ierosinājumiem par procesa optimizāciju. «Tikai, dieva dēļ, neko nedariet uz savu galvu!» saka Hēlija.

Bauska, Īslīce, Misa, Baldone — tās visas ir vietas, no kurām uz darbu brauc Letis darbinieki. Daudzi atgriežas uzņēmumā gadu no gada. «Manas bazilika meitenes,» saimniece saka par strādniecēm, kas jau vairākus gadus strādā ar šo kultūru viņu uzņēmumā. Ir bijuši gadījumi, kad pēc Jāņiem uz darbu atnāk viens vai divi cilvēki. «Esam izdzīvojušies no šādiem darbiniekiem. Reizēm jau gadās. Bet arī tā ir mācība. Citādi var iegrimt labsajūtā un liekas, ka dzīve ir tikai cukurs un saldais krējums.»

Šis pavasaris bija grūts — vienlaikus nogatavojās gan salāti uz lauka, gan garšaugi un salāti siltumnīcās. Tās ir lietas, ko nevar izplānot, labi, ja arī tirgotājs ir ieinteresēts produkcijas realizācijā. Vismaz lielais sausums viņus neskāra, jo visi stādījumi tiek laistīti. Tomēr vienā brīdī bijis skaidrs — ja drīz nesāks līt, akā beigsies ūdens. Lielākais bieds salātu audzētājiem ir krusa, pērnajā vasarā pēkšņi atnākušie nokrišņi nopostīja visu lauku. Šādas situācijas palīdzētu risināt iespēja stādījumus apdrošināt, taču šobrīd tāds pakalpojums nav pieejams.

Īsais kurss salātu audzēšanā

Gadu no gada aizvien paplašinājušās uzņēmuma telpas. «Sākumā mūsu esošajai saimniecības ēkai piebūvējām būcenīti no paneļiem, kas bija palikuši pāri. Nākamajā gadā vēl vienu.» Pērn rudenī tapa lielāku ražošanas telpu projekts — tās

Restorānos interese par vietējiem salātiem un garšaugiem ir nemainīgi liela, toties mazumtirgotāju pieprasījums pieaug. Cilvēki labprātāk ēd zaļumus, secina Letis saimniece. Foto — Ieva Salmane

izbūvētas ap veco saimniecības ēku. Jaunā būve deva iespēju ne tikai paplašināt ražošanu, bet arī ierīkot darbinieku atpūtas telpas, virtuvi un ģērbtuves. Tās ir investīcijas, kas, iespējams, nenes tūlītēju atdevi, bet ļauj attīstīties ilgtermiņā.

Šajās dienās uzņēmumam tiks piegādāta salātu mazgāšanas un pakošanas iekārta, kas ļaus mazumtirgotājiem piedāvāt gatavos salātu maisījumus. «Tas bija mans sapnis!» Šobrīd tādus jau piegādā restorāniem lielākos iepakojumos, bet vasaras beigās arī lielveikalos būs nopērkamas paciņas ar Latvijā audzētiem salātu maisījumiem. Jau pirms gada bankā bija akceptēts kredīts nepieciešamās iekārtas iegādei, taču likās — tam vēl nav laiks, ražošanas kapacitāte vēl nav atbilstoša. «Atsakoties no piešķirtā finansējuma, no Andra dabūju brāzienu, bet man iekšēji likās, ka vēl nav laiks!» Šogad saņemts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums un sadarbība ar banku veikusies raitāk. «Bankas darbiniece pēc tam atzina, ka viņai bijusi īsā lekcija salātu audzēšanā.»

Lai gan jau izdevies iemantot klientu uzticību, saimnieki Letis uzskata par jaunu uzņēmumu. «Pašai liekas — kas es par uzņēmēju? Viss tas, ko darām, ir sievietes intuīcija. Es nedaru neko, ko negribu un nejūtu.» Ja vajadzētu, varētu arī kartupeļus audzēt, bet kultūras, ko uzņēmums šobrīd audzē, ir pašas sirdij vistuvākās. Tāpēc Hēlija ar prieku savulaik arī pati strādāja uz lauka. Bet šobrīd viņas pārziņā ir organizatoriskais darbs. «Es neesmu vadītāja pēc būtības, pirms tam biju grāmatvede un, kā pati sevi saucu, zvērināta mājsaimniece. Kad bija jādod cilvēkiem uzdevumi un tie netika izpildīti, man reizēm bija kauns kaut ko teikt.» Pagāja laiks, kamēr Hēlija iemācījās teikt to, kas nepatīk. Tāpat kā labo.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Nebaidīties! Ja rūpīgi aprēķinātu visus riskus, varbūt nemaz nesāktu uzņēmējdarbību. Ja darbu dari ar sirdi, rezultāti sekos»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Pirmajā gadā tik ļoti koncentrējāmies uz ražu, ka aizmirsām par sēšanu. Bet plānošana ir ļoti svarīga — nedrīkst aizmirst nevienu posmu»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Klienti ir mūsu vislielākā motivācija. Bez viņu novērtējuma nekas nebūtu iespējams»

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu