Belte: Krievu ziņas no LTV7 pārcelsies uz internetu

Lai palielinātu krievu valodas raidījumu popularitāti un radītu vairāk analītiskās žurnālistikas satura, LTV7 kanāla krievu valodas raidījumi varētu pārcelties uz interneta platformu. Kas krievu valodas raidījumu klāstā paliks LTV7, jo tas ir “latviešu kanāls”, pagaidām nav skaidrs, trešdien krievu raidstacijā “Baltkom” stāstīja Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Par turpmāko krievu valodas raidījumu likteni LTV7 tiks izlemts pēc 18. jūnija, kad LTV vadība NEPLP jāiesniedz attīstības koncepcija, teica Belte.

“No LTV7 jānoņem krievu ziņu produkcija, tas ir latviešu kanāls, un tas traucē strādāt. Otrais – internets mūsdienās piedāvā milzumu pozitīvu iespēju, kuras mēs neizmantojam. Trešais – mums ir jāsniedz vairāk žurnālistikas, nekā to darām tagad,” raidījumā teica LTV vadītājs.

Belte pieļāva, ka lielākā daļa pašreizējo raidījumu krievu valodā no LTV7 pāries uz internetu, tomēr viņš pagaidām neprognozē, tieši kuri raidījumi tie būs. Tāpat viņš izvairīgi atbildēja par interneta platformu, kurā notiks krievu valodas raidījumu translācija. “Atklāts jautājums – vai aizies visi, vai paliks īsās ziņas. Domāju, ka kaut kādi raidījumi varētu būt kabeļtelevīzijā, un tā tālāk.  (..) Runa ir par interneta platformu. Vai tas būs uz [portāla] Lsm.lv bāzes, vai tas būs uz Replay, tas ir jautājums, kutu mēs vēl risināsim,” teica Belte.

Viņš arī apgalvoja, ka sakarā ar gaidāmajām pārmaiņām neesot domāts par personāla samazināšanu. “Neviens netiks atlaists, varbūt kāds nāks klāt, bet tas būs atkarīgs no budžeta iespējām. Taču nevienu atlaist no darba mēs neplānojam,” teica LTV vadītājs.

Viņš arī pieļāva, ka jaunais krievu valodas raidījumu formāts varēt sākt strādāt nākamgad, jo šogad diezin vai pagūs visu izmainīt. “Ja pagūsim, es būtu priecīgs. Taču tas ir saistīts ar investīcijām, tehniku, man tomēr liekas, ka nepagūsim, ka tas notiks nākamgad,” teica Belte. “18. jūnijā mums NEPLP ir jāiesniedz mūsu redzējuma koncepcija, pie koncepcijas strādā arī Latvijas Radio 4 [krievu valodas kanāls]. Domāju, ka tur būs kaut kādi priekšlikumi vai varianti par savstarpēju sadarbību. Mums tagad vairāk jāiedziļinās žurnālistikā, analītiskajā žurnālistikā. Mēģināsim izmantot sinerģiju ar citām redakcijām. Tāds ir mans plāns,” teica Belte.

Uz precizējošu jautājumu, vai NEPLP tiks iesniegtas divas koncepcijas, Belte atbildēja apstiprinoši.

Ka gaidāmas pārmaiņas Latvijas Radio 4 kanālā, liecināja arī Latvijas Radio jaunās valdes locekles Sanitas Dikas-Bokmelderes teiktais intervijā Ir maijā. Arī viņa uzsvēra analītiskās žurnālistikas nepieciešamību un attīstību, turklāt savas slimības laikā pati pastiprināti iepazinās ar LR4 kanāla saturu, par kuru intervijā spēja runāt detalizēti.

Tikmēr trešdien sociālajā tīklā Twitter nelielu vētru sacēla Ģirta Salmgrieža ieraksts, ka “pilsētā runā, ka LRZiņas gribot atsaukt korespendenti Briselē nepietiekamas krievu valodas dēļ”. Baumas vai patiesība, vaicāja Salmgriezis. Turpat trešdien LR arī atbildēja, ka “Latvijas Radio šādu lēmumu nav pieņēmis – ir bijušas tikai iekšējas darba sarunas par divu Briseles korespondentu darba organizāciju no Ziņu dienesta puses un Latvijas Radio pieejamo (lasīt – nepietiekamo) finansējumu šim mērķim”

Ceturtdien Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijas Radio patlaban Briselē ir divi korespondenti – Ina Strazdiņa un Artjoms Konohovs. Pēc Ailes teiktā, ir bijušas darba sarunas, vērtējot finansiālos aspektus Latvijas Radio Briseles korespondentu nodrošināšanai, ņemot vērā medija ierobežotos resursus. Taču tās esot bijušas tikai darba sarunas bez jebkāda lēmuma. Aile uzsvēra, ka līdz šim nav nekādu lēmumu par iespējamām izmaiņām par korespondentiem Briselē.