fbpx

Ieslodzītais ukraiņu režisors Sencovs aicina G7 līderus palīdzēt Krievijas politieslodzītajiem 3

Ukrainas kinorežisors Oļegs Sencovs. Foto: AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Krievijas cietumā ieslodzītais Ukrainas kinorežisors Oļegs Sencovs ar vēstuli vērsies pie G7 valstu līderiem, lūdzot viņus panākt visu Ukrainas politieslodzīto atbrīvošanu no Krievijas cietumiem, vēsta Ukrainas telekanāls “Gromadske”, kas savā mājaslapā nopublicējis visu Sencova atklāto vēstuli. Vēstules kopiju telekanālam nodevusi Sencova māsa Natālija Kaplāne.

Ukrainas cilvēktiesību aizstāvēšanas iniciatīvas LetMyPeopleGo pārstāvjiem ir dati, ka patlaban Krievijas cietumos “par politiskiem motīviem” ir ieslodzīti 64 ukraiņi.

Kinorežisors Sencovs tika vainots terorismā un 2015. gadā Krievijā tika notiesāts ar 20 gadiem stingra režīma cietumā. Viņu un Aleksandru Koļčenko aizturēja 2014. gadā Krievijas okupētajā Krimā. Abus vainoja teroristiskas organizācijas veidošanā Krimas teritorijā. Koļčenko Krievijas tiesa piesprieda 10 gadus cietumā.

Patlaban Sencovs atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētā Labitnangi esošajā stingra režīma kolonijā “Baltais lācis”. 14. maijā Sencovs paziņoja, ka sāk badastreiku, prasot atbrīvot visus Ukrainas politieslodzītos. No 28. maija Sencovam ieslodzījumā tiek sniegta atbalsta terapija. Tikmēr 31. maijā par badastreiku, atbalstot Sencovu, paziņoja Koļčenko.

1. jūnijā Rīgā aptuveni 50 cilvēki akcijā pie Krievijas vēstniecības ar plakātiem un saukļiem piektdien pieprasīja atbrīvot ukraiņu kinorežisoru Oļegu Sencovu un Kremļa režīma politieslodzītos.

Akcijas dalībnieki pieprasīja atbrīvot Sencovu un visus politieslodzītos, bet G7 valstu valdībām pieprasīja iekļaut G7 valstu 44.samita dienaskārtībā jautājumu par Sencova un visu citu politieslodzīto atbrīvošanu. Ukrainas atbalsta biedrība vēlas, lai tiktu iniciēts atsevišķs sarunu process starp Krieviju un Ukrainu par Krievijā un okupētajā Krimā politiski motivētās prāvās notiesāto Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu, un būt par vidutājiem šajās pārrunās.

Akcijas laikā tika izteikta prasība arī Latvijas valdībai, lai, piedaloties sporta pasākumos Krievijā, vienmēr tiktu aktualizēts jautājums par cilvēktiesībām Krievijā un okupētajā Krimā. Lai aktualizētu šo jautājumu plašākā sabiedrībā, akcijas dalībnieki aicināja izmantot sabiedrībai lozungu “Pasaules futbola čempionātā es jūtu līdzi politieslodzītajiem”.

Komentāri (3)

vvilums 06.06.2018. 21.42

Cik zemiska niecība putleriskā Krievija ir režisora Sonceva priekšā.

+1
0
Atbildēt

0

altinyildiz 06.06.2018. 13.44

Lielākā daļa no Krievijas cietumos ieslodzīto Sencova pieminēto ukraiņu, nav politieslodzītie, jo viņi nav nodarbojušies ar politisko darbību vai veikuši ko tādu, kas grautu absolūto ļaunumu. Viņi ir sadistiskā pederasta – pedofīla, Putina, ķīlnieki. Krievija ir atgriezusies pie 1918 – 19. gadu metodēm, kad boļševiki par ķīlniekiem sagrāba veselus ciemus un to iedzīvotājus bieži apšāva. Krieviem karš pret civiliedzīvotājiem (slepkavības, laupīšanas un izvarošanas) skaitās normāla kara vešanas taktika un par atteikšanos to darīt WWII, komandieri zaldātiņus bieži vien nošāva.
Kopš 28. maija , kad Sencovs pieņēma ienaidnieka piedāvāto tā saucamo “atbalsta terapija”, viņš faktiski badošanos ir pārtraucis, jo badošanās viennozīmīgi nozīmē 0 kaloriju un tādejādi diskriditējis pašu badošanās ideju. Viņš pat nenovilka tik ilgi, kamēr Jagodas un Ježova pēcnācēji viņu būtu sākuši barot piespiedu kārtā. Katrs nevar būt Jans Palahs un tas netiek prasīts, bet es nevaru iedomāties, ka tad, kad Jans sevi aizdedzināja, viņam blakus būtu stāvējuši biedri ar segām un ugunsdzēšamiem aparātiem.

0
0
Atbildēt

0

andrejs 06.06.2018. 15.18

Merķele pucējas Pasaules kausam Krievijā. Nebūs laika tādiem sīkumiem.

+1
-2
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu