fbpx

Pabriks aiziet no “Vienotības”, lai pievienotos “Attīstībai/Par!” 43

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks. Foto: Sintija Zandersone, LETA
Print Friendly, PDF & Email

“Vienotības” Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks nolēmis aiziet no partijas, lai pievienotos apvienībai “Attīstībai/Par!”. Kā aģentūru LETA informēja Pabriks, “lēmums nav bijis viegls, taču tam nevajadzētu būt pārsteigumam ne “Vienotības” oficiālajiem, ne neoficiālajiem vadītājiem”.

Pabriks skaidro, ka nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos ir runājis par plašu patriotisko un eiropeisko partiju koalīciju 13. Saeimas vēlēšanām, lai nākamajā parlamentā būtu pārstāvēti jauni un pieredzējuši politiķi, kurus vieno eiropeiskas vērtības, modernas un taisnīgas Latvijas vīzija. “Diemžēl sīkumainība, intrigas un vēlme par katru cenu saglābt vecos politiķus, kuru laiks ir pagājis, liedza to izdarīt. Par nožēlu jāatzīst, ka spilgti šie netikumi izpaudās nu jau manas bijušās partijas “Vienotība” šaurā loka lēmumos,” norāda Pabriks.

Atvadoties viņš novēl veiksmi visiem biedriem un draugiem “Vienotībā”, taču vienlaikus aicina viņus “darbos, nevis tikai nosaukumā parādīt “Jauno Vienotību” – izbeigt paklausīgu klusēšanu, piesedzot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neizdarības valdībā, mainīt partiju, nevis tikai piešpaktelēt fasādi”.

Politiķis skaidro, ka ir izvēlējies pievienoties “Attīstībai/Par!” tāpēc, ka tā spējusi savās rindās pulcēt vairāk nekā 1300 jaunu, enerģisku un moderni domājošu cilvēku. “Es darīšu visu, lai palīdzētu nākamajā Saeimā ievest jaunus cilvēkus ar labu izglītību un pasaules pieredzi. Es redzu un ticu, ka viņi deg par taisnīgu, modernu un drošu Latviju,” pārliecināts Pabriks.

Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka “bez jauna iesaukuma Latvijas politikā, bez mazas revolūcijas parlamentā un valdībā, Latvija turpinās stagnēt”.

Viņš atkārtoti uzsver, ka lēmums par aiziešanu no “Vienotības” nebija viegls, jo ir racionāls cilvēks un politikā viņa prāts biežāk uzvar pār sirdi, bet šoreiz “emocijas un racionāli argumenti ir vienā pusē”. Pabriks redzot, ka viņa kā pieredzējuša politiķa misija esot palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā, palīdzēt Eiropas vērtībām Latvijā.

“Es nevēlos turpināt vecās politikas tradīcijas, runājot par jaunu politiku. Es nebūšu izkārtne, kas vēlīgi dod politisku svētību jauniem politiķiem Latvijā. Esmu gatavs strādāt melnu muti, lai “Attīstībai/Par!” iegūtu sabiedrības uzticību un uzvarētu Saeimas vēlēšanās. Jā, es kandidēšu Saeimas vēlēšanās, jā, esmu gatavs jebkuram darbam, jā, es uzskatu, ka drosme un enerģija mainīt nepareizu lietu kārtību ir lielākais deficīts Latvijas politikā,” sava paziņojuma noslēgumā pauž Pabriks.

Apvienība “Attīstībai/Par!” kampaņas preses sekretāre apstiprināja, ka Pabriks pievienojas šim politiskajam spēkam un 4. jūnijā “Attīstībai/Par!” atvērtajā birojā Rīgā notiks preses konference. Tajā kopā ar Pabriku piedalīsies arī apvienības līdzpriekšsēdētāji Daniels Pavļuts un Juris Pūce.

Pabriks aģentūrai LETA svētdienas vakarā uz papildjautājumiem atbildēt atteicās, norādot, ka būs gatavs to darīt pirmdien. Arī “Vienotības” līdera Arvila Ašeradena komentāru iegūt neizdevās. Sākotnēji viņš telefoniski atbildēja, ka atzvanīs vēlāk, bet pēc tam gandrīz divas stundas neatzvanīja un uz zvaniem un īsziņām neatbildēja.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966. gada 22. martā Jūrmalā dzimušais Pabriks, kurš pēc izglītības ir politologs un vēsturnieks, 2002. gadā pirmoreiz kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta. Parlamentā viņš nav ievēlēts, taču darbojies tur ar “mīksto mandātu”. No Tautas partijas saraksta Pabriks nesekmīgi kandidējis arī 2004. gadā notikušajās EP vēlēšanās. Vēlāk Pabriks kļuvis par ārlietu ministru Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībās. Arī 2006. gadā politiķis kandidējis Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un pēc ievēlēšanas atkal kļuvis par ārlietu ministru, taču 2007. gadā no šī amata atkāpies.

2010. gadā Pabriks jau kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, ievēlēts Saeimā un pēc tam kļuvis par aizsardzības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2011. gadā viņš atkal ievēlēts Saeimā no “Vienotības” saraksta un atkal kļuvis par aizsardzības ministru Dombrovska valdībā. 2013. gadā Pabriks ministra amatu zaudējis līdz ar Dombrovska demisionēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas. Pēc Dombrovska atkāpšanās Pabriks divas reizes nominēts Ministru prezidenta amatam, bet toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš abas reizes Pabrika kandidatūru noraidījis.

2014. gadā Pabriks atjaunojis Saeimas deputāta mandātu, bet jau tai pašā gadā ievēlēts EP no “Vienotības” saraksta. Līdz šim Pabriks EP darbojies Eiropas Tautas partijas grupā.

Komentāri (43)

Jānis Lakijs 04.06.2018. 11.42

Vienotības viedoklis par Pabriku:
===
Ņemot vērā, ka Artis Pabriks jau pēdējos divus gadus ir aicinājis “Vienotību” apvienoties ar Edgara Jaunupa partiju, kas nav guvis atbalstu “Vienotības” biedru rindās, partijas valdei viņa politiskais paziņojums par politiskās piederības maiņu nav pārsteigums, norāda “Vienotības” valdes priekšsēdētajs Arvils Ašeradens.
“Artis Pabriks partijas darbā nav aktīvi iesaistījies vairāk nekā divus gadus – viņa vienīgā iniciatīva ir bijusi pirms vēlēšanām apvienoties ar Edgara Jaunupa veidoto politisko projektu, kas partijā kopumā un valdē neguva atbalstu. Mēs uzskatām, ka ar netīru naudu nevar taisīt tīru politiku. Līdz ar to Pabrika aiziešana no partijas nav pārsteigums. Tāpat uzskatām, ka pašlabuma meklētāju laikam Latvijas politikā ir jābeidzas, un galavārdu par to noteikti pateiks vēlētāji,” uzsver Ašeradens.
===
Jādomā, ka viņi savu bijušo biedru pazīst vislabāk 😀

+6
-1
Atbildēt

0

J.Biotops 04.06.2018. 11.34

Vai šis, lūdzu, ir tas pats Pabriks, kurš sendienās mirdzēja it kā konservatīvajā (atkal kaķis reāli ierēc kā viens zināms politiķis) TP, nu tajā, kuras darbības mērķi un rezultāti bija publisko resursu maiga transformācija partijas līderu īpašumos?
Tad pāreja pamatota, no vieniem pārdales trubadūriem pie otriem, ne sliktākiem, tikai viegli ietonētiem sārtāk. Principiāls vīrs.

+7
-3
Atbildēt

0

rinķī apkārt 04.06.2018. 12.22

“Parieši” sevi pasludina par eiropeisku pariju un aicina Latvijā sarīkot “mazu revolūciju”, Saskaņa sevi pasludina par vienīgo proeiropeisko partiju Latvijā 🙂 Kas galu galā Latvijā ir “eiropeiska partija”? 🙂

+4
0
Atbildēt

1

    BardainaisSigne > rinķī apkārt 04.06.2018. 13.21

    Tad vispirms jāatbild uz jautājumu,kādai jābūt Eiropai -federālai,centralizētai valstij vai nacionālu valstu savienībai.

    0
    -2
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Bārdainais Signe 04.06.2018. 13.33

    Bijušais VDK aģents Jurijs Bezmenovs alias Tomass Šūmans (1939-1993), kurš Aukstā kara laikā pārgāja Rietumu pusē, sniedzis izsmeļošus čekas taktikas aprakstus, tās ieceri aprakstot kā pakāpenisku Rietumu ideoloģisko sagrābšanu. 12 gadus pats personīgi veicis šo darbu[1], Bezmenovs detalizēti apraksta[2], kā čeka pārvērta par saviem ietekmes aģentiem feministu, LGBT un dažādu citu „minoritāšu” tiesību aizstāvju kustības ASV un citur Rietumos. Pats simpatizējot klasiskajām Rietumu brīvībām, Bezmenovs atklāja shēmu, kas ar šo noderīgo idiotu rokām paredzēja demontēt tradicionālo Rietumu sabiedrību un tās vērtības. Bezmenova piedāvātajā analīzē[3] ideoloģiskā sagrābšana iedalāma 4 fāzēs. Pirmā no tām – demoralizācija, kuras īstenošanai Bezmenova ieskatā nepieciešami 15-20 gadi jeb vienas paaudzes pilnas izglītības cikls – ietver tradicionālo morāles normu dzēšanu un marksisma ideoloģijas (ar obligātu antiamerikāniskuma piešprici) iefiltrēšanu izglītības sistēmā. Ja demoralizācijas fāze veikta pilnīgi un sekmīgi, pēc 15-20 gadiem šī izglītotā paaudze pārņem izglītības, politikas, mediju, biznesa u.c. sfēras. Laikā, kad Bezmenovs nāca klajā ar savu analīzi, saskaņā ar viņa teikto, šādu izglītību bija saņēmušas jau trīs paaudzes (sākot ar 2. pasaules kara beigām un „divpolārās pasaules” iestāšanos), kas nozīmē to, ka pašlaik tādas jau ir piecas. Šķiet, ka vismaz pirmās sagrābšanas fāzes realizācija čekai izdevusies sekmīgi. Bezmenova aprakstītā[4] čekas taktika satur arī trīs turpmākās fāzes, kuras gan realitātē, šķiet, nav bijušas novērojamas. Otrā fāze – ekonomikas, ārpolitikas un aizsardzības jomas destabilizācija – ilgtu 2-5 gadus. Trešā fāze – krīze – Bezmenova ieskatā ilgtu dažas nedēļas un tiktu atrisināta, iestājoties ceturtajai – normalizācijas – fāzei, kuru sasniedzot Bezmenovs paredzēja atbrīvošanos no līdzšinējiem noderīgajiem idiotiem un čekas nokļūšanu pie varas tās ienaidnieka teritorijā.http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/politkorektuma-ideologi-cekas-noderigie-idioti/

    +2
    -2
    Atbildēt

    2

    kolpants > Bārdainais Signe 05.06.2018. 22.04

    Прям одно непонятно-если уж этот КГБ был так всесилен, что аж запад уже успешно портит несколько десятилетий, зачем было позволять СССР разваливать?
    Ну будет совершенно несерьезно утверждать, что вот Запад КГБ может так успешно дурить, а вот с националистами в Балтии не мог справиться.
    Хот опять же..Если НО сейчас сюда подтянет воспоминания еще одного гебиста Капричкова (если правильно фамилию вспомнил), где тот описывает, сколько видных латвийских националистов активно сотрудничали с КГБ, то остается только сказать -ну все, приплыли..

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > kolpants 06.06.2018. 09.02

    PSRS pati bruka kopā,tur nekas daudz nebija jādara,neveiksmīgs eksperiments,droši vien vienkārši paši uztaisīja restartu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Bārdainais Signe 04.06.2018. 14.00

    Bezmenovs paredzēja atbrīvošanos no līdzšinējiem noderīgajiem idiotiem
    ………..
    Jūti, Ērik-gaili, tā stunda jau tuvojas.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > tonijs 04.06.2018. 14.13

    Protams,bet tev gan nav par ko priecāties.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu