Atkal ar skaļu troksni ir sākušies kārtējie Rīgas ielu remontdarbi, mēs dzirdam, ka šogad plānots veikt darbus virknē Rīgas centrālo ielu. Vai šis process tiek organizēts pareizi un ko iegūstam mēs kā nodokļu maksātāji?
Gadu no gada Rīgas pilsēta savu ielu uzturēšanai un atjaunošanai atvēl nepietiekamus līdzekļus, kas arvien vairāk pasliktina jau tā slikto Rīgas pilsētas ielu stāvokli. Pozitīvas publicitātes nodrošināšanai pašvaldība lemj par to ielu sakārtošanu, kuras ir pamanāmākās pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
Rīgas pilsētas budžetā finansējums ielu atjaunošanai tiek paredzēts aptuveni 17,6 mlj. eiro apmērā, savukārt pārbūves vai jaunu objektu izbūves darbiem 19,16 mlj. eiro.
Labākai izpratnei par būvdarbu apjomu Rīgā jāsāk ar definīcijām no Būvniecības likuma. Ir vērts pieminēt būves atjaunošanu un būves pārbūvi. Vienkāršotiem vārdiem sakot, būves atjaunošana ir kosmētiskais remonts, būves pārbūve ir kapitālais remonts. Finansējums ielu atjaunošanai un pārbūvei/izbūvei sadalās visai līdzīgi, tikai jāpiebilst – lai izbūvētu jaunu vai pārbūvētu esošu ielu nepieciešami krietni vien lielāki ieguldījumi, nekā veicot ielas atjaunošanu.
Līdz ar to pamanāmāki ir tieši ielu atjaunošanas darbi, jo par vienu un to pašu finansējumu iespējams veikt darbus plašākā ielu tīklā. Turklāt ielu pārbūves darbi Rīgā tiek veikti reti, nauda pārsvarā tiek ieguldīta jaunu objektu būvniecībā.
Gan ielu atjaunošanas darbiem, gan ielu pārbūves darbiem ir savs piemērotākais brīdis veikšanai. Ielu kalpošanas laiks nav mūžīgs, tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, kā, piemēram, noslodze, regulāra uzturēšana, klimatiskie apstākļi. Galvenais ielu kalpošanas laiks, ko varam ietekmēt, ir ielu uzturēšana. Pareiza ielu uzturēšana nozīmē gan to tīrīšanu, gan savlaicīgu ielu seguma atjaunošanu posmos, kuri sasnieguši normatīvo atjaunošanas laiku 6 – 12 gadi atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Ielu seguma atjaunošana nepieciešama, jo pēc šāda kalpošanas laika parādās nodiluma un noguruma pazīmes, tās viegli noteikt gan ar instrumentāliem mērījumiem, gan arī ar pieredzējušu inženieru vizuālo novērtējumu.
Brīdī, kad ielas kalpošanas laiks ir beidzies, ir nepieciešama tās pārbūve. Turklāt kalpošanas laiks beidzas ātrāk, ja netiek veikta pienācīga ielas uzturēšana, tai skaitā netiek veikta ielas virskārtas atjaunošana noteiktajā periodā. Kad pienācis ielas pārbūvēšanas laiks, ielu atjaunošanu veikt vairs nav lietderīgi, jo ielas pamatne ir bojāta un nepieciešams ne tikai atjaunot ielas virskārtu, bet arī nesošās konstrukcijas. Šādos gadījumos, neveicot pārbūvi, bet tikai atjaunošanu, ielas jaunā seguma mūžs nebūs ilgs, jo parādīsies dažādi defekti, piemēram, iesēdumi, plaisas asfaltā, gūliju sēšanās, tādējādi veicinot jaunu bedru rašanos.
Respektīvi, brīdī, kad ielai nepieciešama pārbūve, atjaunošanas darbi ir īstermiņa risinājums un visbiežāk ir nelietderīgi izmantoti finanšu līdzekļi.
Rīgā šādi izniekotu finanšu resursu netrūkst. Vietās, kur nepieciešama ielu pārbūve, tiek pasūtīts veikt ielas atjaunošanu. Tas tiek darīts, manuprāt, tikai ar vienu mērķi – manipulēt ar iedzīvotāju prātiem, jo pašvaldība rada priekšstatu, ka tā iegulda naudu pilsētas sakopšanā, lai gan faktiski rīkojas nesaimnieciski. Turklāt vainu par defektiem, kas drīz vien parādās ielās, viegli novelt uz būvniekiem, lai gan būvnieks ir izpildījis darbus atbilstoši būvprojektam un pasūtītāja norādījumiem.
Procesa caurredzamības nolūkos un lai novērstu politiķu vēlmi izpatikt vēlētājiem, pašvaldībām būtu vērts ieviest iekšējos kārtības noteikumus, kuros būtu skaidri noteikta kārtība, kādos gadījumos veicama ielas atjaunošana un kādos – tās pārbūve. Piemēram, ja ielas atjaunošana nav bijusi vairāk nekā 20 gadus, ielai obligāti nepieciešama pārbūve, nevis atjaunošana. Ja ielai nav bijusi pārbūve vairāk nekā 30 vai 40 gadus, obligāti veicama pārbūve. Katrā ziņā inženieriem šeit ir iespēja izpausties un noteikt tādus kritērijus, kādus tie uzskata par vislabākajiem.
Autors ir satiksmes nozares eksperts
Pagaidām nav neviena komentāra