Bez starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības nav iespējama attīstība
Pirms četriem gadiem, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, radās izdevība apmeklēt arī otru togad ar šo goda titulu lepojošos pilsētu — Zviedrijas vientuļajos ziemeļu mežos paslēpto Ūmeo. Aizgāju arī uz vietējās lēnes jeb provinces Vesterbotenas novadpētniecības muzeju, lai tur apskatītu kultūras galvaspilsētu sadarbības zīmē veidoto Latvijas fotogrāfes Intas Rukas izstādi. Tajā bija redzami viņas skaudrie kadri no sērijas Mani lauku ļaudis par izmirstošu ciematu Balvu rajonā.
Taču tieši blakus Rukas izstādei piedzīvoju pārsteigumu, varētu pat teikt, nelielu šoku. Nozīmīgu daļu muzeja pastāvīgās izstādes veido vietēja fotogrāfa Sunes Jonsona (Sune Jonsson) darbi, kuros viņš fiksējis Vesterbotenas lauku apvidu iztukšošanos 60. un 70. gados. Paskatījos uz kādu Jonsona attēlu, kurā salīkusi večiņa ar lakatu galvā iet pa zemes ceļu, kamēr nikns suns atņirdz zobus pret objektīvu, un nodomāju — ja to ieliktu starp Rukas fotogrāfijām, nezinātājs to noturētu par Latvijas lauku ainavu. Lasīju Jonsona par saviem laukiem rakstīto: zemnieki uzskata galvaspilsētā izstrādāto politiku par dunci mugurā. «Pēc dažiem gadiem viss šeit ieguldītais darbs tiks aizmirsts,» viņš 60. gados rakstīja grāmatā Lielā migrācija, «un šeit reiz dzīvojošo vietu aizpildīs tikai tumsa un klusums.» Tieši tāpat mūsdienās raksta par Latviju.
Jau pēdējos 50 gadus gandrīz visa Ziemeļzviedrija piedzīvojusi iedzīvotāju skaita pastāvīgu kritumu, taču ir kāds zīmīgs izņēmums — pati Ūmeo. 1965. gadā tur tika dibināta universitāte, un kopš tā laika šīs nomaļās pilsētiņas iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies. Izaugsme ir bijusi tik spēcīga, ka pat atsvērusi depopulāciju pārējā Vesterbotenā.
Tas ir tikai viens, tomēr spilgts un arī uz Latviju attiecināms piemērs, cik svarīga ir augstākā izglītība gan valstu, gan reģionu attīstībā. Viens no šobrīd pasaulē visvairāk respektētajiem darbaspēka tirgus pētniekiem, Bērklija Universitātes profesors Enriko Moreti pētījumā par Ameriku atklājis, ka mūsdienās «galvenā pazīme, kas norāda uz gaidāmu izaugsmi, ir nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību». Šie cilvēki strādā inovatīvās industrijās ar augstu pievienoto vērtību, viņu ietekmē aug gan ekonomika, gan iedzīvotāju skaits, un vispārējās turības rezultātā tādos «smadzeņu centros» kā Sanfrancisko, Ostina (Teksasas štatā) vai Roli (Ziemeļkarolīnas štatā) cilvēki ar vidējo izglītību pelna vairāk nekā cilvēki ar augstāko izglītību atpalikušajās zonās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.