Aizvadot aptuveni pusgadu ilgu praksi leģendārajā Silīcija ielejā pie informācijas tehnoloģiju (IT) milža “SAP Design”, mani pārņēma zināms satraukums par to, ka teorētiskos pamatus, kas tiek ielikti Latvijas augstskolās Datorzinātņu specialitātē, kādreiz varētu pilnībā aizstāt īslaicīgu programmēšanas valodu apguve.

Silīcija ielejas pārsteigumi

Silīcija ieleja pārsteidza ar atvērto darba vidi. Pēc būtības nav privātās zonas, kabinetu ar aizvērtām durvīm, kā tas ir vairumā gadījumu Latvijā, bet gan viens liels galds, kur plecu pie pleca strādājām ar kolēģiem no visas pasaules (no 16 cilvēku komandas tikai trīs bija amerikāņi). Sākumā grūti pierast, taču ar laiku sapratu, ka tas gan uzlabo produktivitāti, gan samazina formalitāti.

Silīcija ielejā sabiedrība ir ļoti multikulturāla. Tā rezultātā vietējā kultūra savās niansēs ir ārkārtīgi daudzpusīga un unikāla. Ļoti zīmīgi, ka IT sabiedrība ir atvērta un brīvi domājoša. Īpaši būtiski – kopumā tiek novērtētas zināšanas un idejas, nevis nacionalitāte, ādas krāsa vai fakts, ka kabatā ir jaunākais iPhone modelis.

Pateicoties ASV likumdošanai, vērojamas būtiskas atšķirības tieši darba kultūrā. Piemēram, atšķirībā no Eiropas šeit nepastāv darba ņēmēju intereses aizsargājoši darba līgumi. Darba attiecības var tik izbeigtas jebkurā brīdī, turklāt valdība īsti nenodrošina sociālos pabalstus darba zaudēšanas gadījumā. Rezultātā darba ņēmēji ir motivēti godprātīgi veikt darba pienākumus ar maksimālo personisko atbildību.

Sekas darba zaudēšanai Silīcija ielejā var būt ļoti smagas, jo dzīve ir viena no visdārgākajām visā pasaulē. No miljonāra līdz bezpajumtniekam tiešām var nonākt dažu dienu laikā.

Lielie dati un mašīnmācīšanās

Nevar nepieminēt lielo datu un mašīnmācīšanās nozīmi, kas Silīcija ielejā kļuvusi par teju modes lietu. Moderna IT uzņēmuma spēja ieviest un efektīvi pielietot mašīnmācīšanās  un statistikas metodoloģijas klientu biznesa problēmu risināšanai ir būtisks ilgtspējas pamats. Tomēr fundamentāla nepilnība, ko redzu šo lielo datu un mašīnmācīšanās tehnoloģiju pielietojumos, ir virspusēja izpratne par risināmo problēmu un tehnoloģijas iespējām.

Bieži vien mārketinga prasība pēc aktuālākajām tehnoloģijām ir lielāka nekā pielietojuma pamatojums. Tāpat  bieži vien dzirdēts apgalvojums: “Man ir dati, atrodiet tajos ko noderīgu!”. Skaidrs, ka bez definētām konkrētām biznesa prasībām un to analīzes lielo datu projekti jau pašā sākumā tiek pakļauti potenciālai neveiksmei.

Veiksmīgas IT karjeras pamats: spēja sevi disciplinēt un teorijas apguve

Skolēniem, kuri nolēmuši saistīt savu nākotnes karjeru ar IT nozari, iesaku jau skolas laikā nopietni apgūt matemātiku un angļu valodu. Bez šiem priekšmetiem studijas un veiksmīga karjera nozarē ir teju neiespējama. Tāpat būtiski ir strādāt pie spējas sevi disciplinēt, kā arī attīstīt prasmi komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem un būt atvērtam.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijā ir iespējams apgūt pasaules līmenim atbilstošu, vispusīgu un konkurētspējīgu augstāko izglītību IT nozarē, tomēr jau laikus jāapzinās, ka šīs programmas ir nopietnas un prasa pietiekami pašaizliedzīgu studiju darbu. Motivācijas trūkums un izpratnes trūkums par izvēlēto specialitāti ir galvenie iemesli priekšlaicīgai studiju pārtraukšanai.

Savukārt tiem Latvijas IT programmu studentiem, kuri domā par karjeras iespējām ārpus valsts, iesaku meklēt prakses vietas un pierādīt sevi Latvijas IT uzņēmumos, kuriem ir cieši kontakti ar pasaulē lielākajām un veiksmīgākajām IT korporācijām. Pateicoties savam darba devējam – “Exigen Services Latvia” – man bija iespēja nokļūt un reāli strādāt Silīcija ielejā.

Kopumā jāsaka, ka Latvijā un daudzās citās valstīs var atrast lieliskas augstskolas, kurās iegūt pasaules līmenī konkurētspējīgas zināšanas, gan arī izglītības iestādes, kurās studiju kvalitāte un absolventu zināšanas neiztur nekādu kritiku. Tādēļ skolēnu “mājasdarbs” būtu jau laikus iepazīties ar izvēlēto profesiju, apmeklējot Latvijas IT augstskolas un uzņēmumus (atvērto durvju dienas, ēnu dienas, prakses, izglītībai veltītas izstādes – iespēju ir daudz), kā arī izvērtēt augstskolu reitingus, tajās veiktos pētījumus, absolventu atsauksmes un to, cik absolventu karjeras ir veiksmīgas.

Bez teorijas – nekur

Datorzinātņu teorija, matemātika – tie ir pamati, bez kuriem izaugsmes iespējas ir ļoti ierobežotas. Nereti dzirdam publiskajā telpā studentus kliedzam par to, cik senatnīga pieeja mācībām, ka netiek apgūtas praktiskas lietas, ka simtgadīgi pasniedzēji. Protams, ja mērķis ir apstāties pie koda rakstīšanas, tad, iespējams, augstskolas izglītība nemaz nav nepieciešama. Taču, ja ir vēlme kāpt pa karjeras kāpnēm, strādāt pie sistēmu arhitektūras, vadīt apjomīgus IT projektus u.c., tad ļoti būtiska ir spēja saskatīt kopainu, analizēt un izdarīt secinājumus.

Ļoti trāpīgs, manuprāt, ir viena mana pasniedzēja komentārs – kad tika jautāts par tādiem tehnoloģiju trendiem kā data science, machine learning, kriptovalūtu u.c., viņa atbilde bija pavisam vienkārša – lineārā regresija tika izgudrota pirms 100 gadiem!

Silīcija ieleja ir inovāciju paradīze. Bieži vien Latvijas jaunajiem un ne tik jaunajiem uzņēmumiem inovāciju puse nav tā stiprākā puse. Diemžēl šobrīd no Baltijas valstīm Igaunija visos līmeņos izrāda lielāku ieinteresētību IT pievienotās vērtības radīšanā. To arī novēlu Latvijas IT uzņēmumiem: ciešāk sadarboties ar akadēmiskajām institūcijām un investēt jauno tehnoloģiju izpētē, veidot un attīstīt jaunus, inovatīvus produktus, ar kuriem iziet globālajā tirgū. Programmētāju eksports bez pievienotās vērtības nav ilgtspējīga un attīstību veicinoša pieeja. Savukārt skolēniem iesaku neskriet prom no valsts pie pirmās izdevības – arī Latvijā var iegūt konkurētspējīgu izglītību, bet tālāk izaugsme ir atkarīga no paša iniciatīvas un vēlmes darīt!

 

Autors ir “Exigen Services Latvia” eksperts