Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā. Jau tagad tam ir liela nozīme Latvijas ekonomikā. No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir apmēram 52%, pasažieru pārvadājumu – 6%, bet Rīgas piepilsētas reģionā tas sasniedz 30%. Satiksmes ministrijas apkopotie dati gan liecina, ka Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 8,4% salīdzinājumā ar 2016. gadu un bija 43,792 miljoni tonnu.
Preču mobilitāte ir ES iekšējā tirgus būtiska sastāvdaļa; tā ļoti lielā mērā veicina Eiropas rūpniecības un pakalpojumu konkurētspēju. Ilgtspējīgāki pārvadājumu veidi, piemēram, dzelzceļš varētu arī pazemināt izmaksas, kas saistītas ar sastrēgumiem uz autoceļiem. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tās palielināsies par aptuveni 50%, gadā sasniedzot gandrīz 200 miljardus eiro[1].
Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu apmērs 2017. gadā veidoja 42,138 miljonus tonnu, kas ir kritums par 9,1% salīdzinājumā ar 2016. gadu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs audzis par 11,5% – līdz 1,653 miljoniem tonnu. No starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem tranzīta kravu apmērs bija 38,719 miljoni tonnu, kas ir kritums par 6,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, importa kravu apmērs bija 3,067 miljoni tonnu, kas ir par 22,4% mazāk, bet eksporta kravas – 351 800 tonnu, kas ir kritums 2,8 reizes. 2016. gadā Latvijā pa dzelzceļu pārvadāja 47,821 miljonu tonnu kravu. Ņemot vērā 2017. gada piedzīvoto vērā ņemamo kritumu starptautisko pārvadājumu jomā, rodas loģisks jautājums, ar kādiem instrumentiem nākotnē varam panākt apjomu pieaugumu? Īstenojot pārdomātus ilgtermiņa risinājumus, ir iespējama arī atgriešanās līmenī, kāds bija pirms Krievijas embargo ieviešanas 2013. gadā.
Palielināt vidējo kravas vilcienu komercātrumu
Viens no primārajiem punktiem ir dzelzceļa infrastruktūras attīstība, un šajā kontekstā jāatceras, ka dzelzceļa infrastruktūrai ir pieejams Eiropas fondu finansējums. Noteikti būtu jāmeklē arī risinājumi, kā palielināt vidējo kravas vilcienu komercātrumu (patlaban Eiropā tas ir tikai aptuveni 18 km/h daudzos starptautiskos maršrutos). Viens no risinājumiem ir sadarbības uzlabošana starp Eiropā esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Satiksmes vadības procedūras ir jāpielāgo dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares vajadzībām, īpaši jau ES dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros. Tas sekmētu dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju ar citiem pārvadājumu veidiem, it īpaši autopārvadājumu nozari, kuras infrastruktūra ir viegli pieejama visās dalībvalstīs.
Kravas vilcieniem tiek piemērota maksa par katru izmantoto dzelzceļa infrastruktūras kilometru, kas atkal negatīvi ietekmē dzelzceļa konkurētspēju salīdzinājumā ar autopārvadājumiem, kuriem ne vienmēr tiek noteikta šāda maksa. Nosakot cenu, kas lietotājiem ir jāmaksā par piekļuvi infrastruktūrai, noteikti būtu jāņem vērā ietekme uz vidi un piesārņojums, sastrēgumi, negadījumi un citi aspekti.
Valstij ir jāsniedz atbalsts infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pievērsties dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspējas uzlabošanai, it īpaši saistībā ar uzticamību, biežumu, elastīgumu, orientāciju uz klientu, kā arī pārvadājumu ilgumu un cenu, jo tie ir galvenie aspekti, ko ņem vērā kravu nosūtītāji, izvēloties kādu no pieejamajiem dažādajiem transporta veidiem.
Novērst dzelzceļa kravu pārvadājumu liberalizācijas procesa nepilnības
Sadarbojoties gan valsts, gan privātajam sektoram starptautiskā līmenī, ir jānovērš nepilnības, kas skar dzelzceļa kravu pārvadājumu liberalizācijas procesu, satiksmes vadības procedūras, administratīvos un tehniskos ierobežojumus, dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares darbības rezultātu uzraudzību un pārredzamību, kā arī ar dažādu pārvadājumu veidu godīgu konkurenci. Tāpat ir jāmeklē veidi, kā efektīvāk izmantot pieejamo ES finansējumu un to mērķtiecīgi virzīt dzelzceļa pārvadājumu nozarei, panākot uzlabojumus tādās jomās kā saskaņota pieeja politikas mērķiem un finansējuma piešķiršanai (liekot uzsvaru uz dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem) un projektu atlasei, plānošanai un pārvaldībai, kā arī dzelzceļa tīkla uzturēšanai.
Vēl būtiski ņemt vērā, ka, lai sniegtu labas kvalitātes pakalpojumus dzelzceļa kravu pārvadātājiem un nosūtītājiem, kā arī lai kopumā uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju, infrastruktūras pārvaldītājam dzelzceļa tīkls ne tikai jāatjauno un jāmodernizē, bet arī regulāri jāuztur. Tas ir īpaši būtiski dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros. Ja sliežu ceļus atbilstīgi neuztur, jāpiemēro ātruma ierobežojumi un dzelzceļa līnijas pakāpeniski jāslēdz.
Autors ir SIA CPM Trading valdes loceklis
[1] Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu − virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu.
Pagaidām nav neviena komentāra