Uzņēmumu plānus un rezultātus arvien biežāk ietekmē jauno tehnoloģiju ienākšana tirgū un patērētāju pieradumu maiņa. Mēs Latvijā esam pieraduši pie zibenīga interneta un ātra servisa, un bieži vien varam dabūt gandrīz vai visu, ko sirds kāro ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās un svētku dienās, vienkārši “iesoļojot” digitālajā vidē, sākot ar suši un beidzot ar atbalstu finanšu jautājumos.
Dinamiska, digitāla un vienlaikus uz cilvēkiem orientēta vide prasa no uzņēmējiem spēju pielāgoties, ātri reaģēt, radīt jaunus, mūsdienīgus produktus un pakalpojumus. Šāds, ar katru gadu pieaugošs ritms, kā arī regulāras izmaiņas likumdošanā pieprasa no uzņēmējiem arvien lielākus ieguldījumus automatizācijā un robotizācijā, kas savukārt rada noturīgu pieprasījumu pēc IT speciālistiem.
Jaunā realitāte vērojama gandrīz vai visās nozarēs gan Latvijā, gan citās ES valstīs. Turklāt Latvijā turpinās speciālistu trūkums, paaudžu maiņa un migrācija uz ārzemēm. Tādējādi pēdējos 10 gados Latvija jau ir zaudējusi vairāk nekā 200 tūkstošus ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Pēdējos gados papildu intelektuālo resursu aizplūšanai uz ārzemēm ir vērojama arī naudas aizplūšana, jo līdz ar digitāla mārketinga pieejamību uzņēmēju vidū pieaug tendence arvien biežāk reklāmas mērķiem izmantot ārzemēs reģistrētos kanālus (Google, Facebook, Youtube).
Runājot par jau pieminēto IT speciālistu trūkumu, jāsaka, ka tas veicina algu inflāciju. Tā varam redzēt, ka IKT nozarē algu pieaugums pēdējos gados ir bijis +7 līdz +8% gadā, kas savukārt veicina uzņēmumus būt radošiem personāla atlases procesā.
Vērojams, ka daži uzņēmēji piedāvā pretendentiem samaksu par dalību konkursā, daži – papildu labumus saviem darbiniekiem, kuri ir gatavi ieteikt draugu konkrētam amatam.
Taču darbinieku atlase un esošo speciālistu noturēšana ir tikai viena šā izaicinājuma puse. Otra puse ir jauno speciālistu “radīšana”. Patlaban IT programmas Latvijā ik gadu absolvē aptuveni 700 speciālistu, taču, pēc dažādu nozaru pārstāvju domām, šim skaitlim ir jābūt vismaz četras reizes lielākam, lai apmierinātu esošo un nākotnes pieprasījumu, jo jau tagad vakanču līmenis IT speciālistu visintensīvākajā nozarē – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā – ir virs 4%.
Vēl arvien ir aktuāls jautājums par izglītības sistēmas mūsdienīgumu un kapacitāti izskolot šos jaunos speciālistus, kā arī par Latvijas uzņēmēju spēju iegūt šo speciālistu lojalitāti ilgtermiņā.
Nepārprotami, patlaban IT speciālisti ir pieprasīti dažādās nozarēs, sākot ar IKT un beidzot ar bankām, līdz ar to konkurence par labākajiem darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, tāpēc uzņēmumi aktīvi iesaistās darbinieku labuma groza pilnveidošanā, vienlaikus domājot arī par darba vides priekšrocībām.
Pēdējā laikā arvien biežāk var novērot, ka dažādu nozaru uzņēmēji sāk piedāvāt elastīgu darba laiku, mūsdienīgas biroja telpas, sporta zāles, pusdienas darbavietā, plašas kvalifikācijas celšanas iespējas, motivācijas un lojalitātes programmas. Notiek arī dažādu vecuma un sociālo grupu integrācija darba tirgū, respektīvi, uz cilvēkiem orientēta darba devēja attieksme kļūst par jauno realitāti. Šis viss, protams, nesamazina darba devēja prasības parproduktivitāti, tieši otrādi, padarītais darbs jeb rezultāts kļūst svarīgāks par birojā “atsēdēto” laiku, un Latvijai noteikti ir, kur tiekties produktivitātes ziņā, jo pēdējos gados kopumā tā ir bijusi aptuveni tikai 40% no ES vidējā produktivitātes līmeņa.
Jāsaka, ka arī nākotnē gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem būs jāpielāgojas digitālā laikmeta prasībām – uzņēmējiem būs jākļūst vēl vairāk uz cilvēkiem orientētiem, darbiniekiem būs jāliek vēl lielāks uzsvars uz produktivitāti. Sarežģītu uzdevumu risināšana, kritiska domāšana un radošums kļūs par neatņemamu nākotnes biznesa sastāvdaļu itin visās nozarēs.
Autore ir Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra