Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Imants Bergs
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%. Ārzemnieki studēgan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā. Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk nekā atļautās 20 stundas nedēļā.

Patlaban ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā. To nosaka Ministru kabineta noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi. Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu. Piemēram, tagad atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi.

Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī viņiem noteikts šis ierobežojums. Ir arī bažas par studentu sekmēm, taču uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu.

ES direktīva paredz vienotu kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalsts to var piemērot nedaudz atšķirīgi, tādējādi Latvijā patlaban ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas students var pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju pusgada periodā. Uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Likvidēt absurdās situācijas ar darba atļaujām

Vēl būtu nepieciešams labot absurdo situāciju, kāda ir tagad, proti, manis jau minētie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka maģistrantūras pēdējā kursa studenti var strādāt pilnu laiku, t.i., 40 stundas, bet, ja students izvēlas turpināt studijas arī doktorantūrā, tad atkal saskaras ar atļauju strādāt tikai 20 stundas. Tas noteikti nav izdevīgi arī darba devējiem. Uzskatu, ka studentiem, sākot no otrā studiju gada, jāļauj strādāt arī 40 stundas. Pirmajā studiju gadā, protams, to nevajadzētu, jo ir nepieciešams laiks, lai izprastu studiju procesu un kārtību. Atļaujot studēt uzreiz, varam nonākt situācijā, kad students fokusējas tikai uz darbu, tā īsti vēl neizpratis studiju procesu.

Latvijā ir katastrofāls darbaspēka trūkums, ar to saskaras aptuveni 60% dažādu nozaru uzņēmumu. Mums ir nepieciešami darbinieki. Es aicinātu apdomāt iespēju visiem Latvijas augstskolu absolventiem automātiski piešķirt darba atļauju. Tas sekmētu konkurētspēju – gan mūsu augstākās izglītības eksporta konkurētspēju, gan valsts tautsaimniecības nozares attīstību kopumā. Tagad, kamēr jaunietis studē, viņam nav papildus jākārto nekāda dokumentācija darba atļaujas saņemšanai, viņš var doties pie potenciālā darba devēja un sākt strādāt. Taču pēc absolvēšanas, ja darba devējs vēlas paturēt darbinieku, jāsāk dokumentācijas kārtošana, kas rada gan finansiālas izmaksas, gan var aizņemt laiku līdz pat trim mēnešiem. Darba devējs nonāk izvēles priekšā – iet cauri šim procesam vai pieņemt darbā citu studentu. Šāda situācija nav nedz studenta, nedz darba devēja interesēs, jo viņš ir ieguldījis resursus darbinieka apmācībā. Ar šādu kārtību mēs būtībā atgrūžam nodokļu maksātājus.

Jau tuvākajā nākotnē tas var radīt sociālās sistēmas sabrukumu – sarūk nodokļu maksātāju skaits, bet tā sabiedrība daļa, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, paliek nemainīga vai pat pieaug. Tagad Latvijā ir aptuveni 9000 ārvalstu studentu, nepilns tūkstotis no viņiem studē mūsu augstskolā. Kādam tas varbūt nešķiet daudz – 9000, bet tie ir cilvēki, kuri var strādāt, aktivizēt uzņēmējdarbības vidi un maksāt nodokļus.

Vēl viens būtisks aspekts – tas mazinās arī ēnu ekonomiku. Ja tagad, kad studenti var strādāt tikai 20 stundas, ir situācijas, ka pārējo laiku daļa viņi strādā nelegāli, nākotnē nevajadzētu lieki riskēt. Ja students pats spēj veiksmīgi apvienot studijas un darbu, kāpēc to neatļaut?

 

Autors ir Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors

Komentāri (3)

karlis_brivkalns 09.04.2018. 12.40

Mans ieteikums IR redakcijai: Aptaujāt Latvijas Universitātes par to pamatuzdevumu, apmācīt Ārzemju valstu studentus, vai arī nodrošināt Latvijas krogiem lētus strādniekus. Būtībā studējošais var studijas nepabeigt, bet gadus trīs strādāt un izlikties ka studē. Ja arī kādas studiju programmas ir gatavas izsniegt diplomu par attiecīgās studiju programmas sekmīgu apgūšanu, tad, manuprāt, rezultāts būs līdzvērtīgs pašreizējam banku skandālam. Proti, pārliecinoties par diplomu bez zināšanām, Latvija tiks uzskatīta par naudas mazgātāju un nevērtīgu diplomu valsti. Diskusijai vajadzētu būt par studiju izcilību, nevis par to, kā padarīt studijas nevērtīgas.

+5
0
Atbildēt

1

    tonijs > karlis_brivkalns 09.04.2018. 13.00

    Piekrītu, apvienojot pilna laika studijas ar pilnas slodzes darbu, cietīs vai nu viens, vai nu otrs, vai pat abi. Ja autors uzskata, ka tas ir iespējams, tad rodas jautājums par viņa augstskolas studiju kvalitāti un prasībām.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 09.04.2018. 20.58

varētu padomāt, ka valsts budžets ir kaut kāds briesmonis – mīnotaurs,kurš regulāri jābaro un ja nē – mūs aprīs

lai Latvijas valsts sāk no otra gala – lai samazina savu birokrātiju – tā pati Ekonomikas ministrija -elle un indija – iznāk, ka mēs šos uzturam, lai šie ražotu visādas bandītiskas oik shēmas – ellē tādus mauku bērnus

vai IZM – prēmijas lielākas šiem kā algas Āfrikas ķeizariem, bet skolas likvidē vienu pēc otras

studentiem ir jāstudē – pirmie divi kursi vispār nedrīkst strādāt – lai kārtīgi mācās

ausgtkolām jau apetīte aug ātrāk kā zāle pavsarī – nekā nebūs –

varētu padomāt , ka Turībā nu kādu briesmīgi kreņķē nodokļu maksātāji vai valsts budžets – smieklīgi – patiešām

+3
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu