Šā gada pirmo divu mēnešu dati apstiprina, ka rūpniecība arī šogad būs svarīgākā izaugsmes virzītāja. Tās devums ir jo īpaši svarīgs brīdī, kad pakalpojumu eksporta nozarēm klājas visādi — dažām ļoti labi, dažām ne gluži.
Zīmējot rūpniecības attīstības ainu ar ļoti plašiem vilcieniem, šā gada pirmajos divos mēnešos veidojas līdzīga aina kā pērn. Ar krasiem kontrastiem starp strauji augošajām vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēm (mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmija un farmācija) un lēnāk augošajām tradicionālajām nozarēm (pārtikas un koksnes pārstrāde). Taču nianses mainās.
Pieaugums par trešdaļu
Vēl līdz nesenai pagātnei sabiedrība maz apzinājās mašīnbūves lomu ekonomikas attīstībā; tas pamazām tiek labots. Vēl daudz neizmantotu iespēju šajā ziņā ir citai nozarei ar spēju ļoti strauji attīstīties — ķīmijas rūpniecībai. Tās ražošanas apjoms janvārī un februārī gada griezumā auga par 33,4%, bet februārī pat par 40,3%. Šī ir viena no nozarēm, kurai ļoti palīdz pieprasījuma kāpums celtniecībā. Taču īpaši strauji attīstīties tai palīdz līdz šim neizmantotais zināšanu, prasmju un tirgus potenciāls. Līdzīgi kā mašīnbūve, šī ir nozare, kura PSRS laikā bija ļoti liela, pēc tam saruka līdz sīkražošanas izmēram, bet tagad atkal apliecina savu vēsturisko potenciālu.
Atšķirībā no mašīnbūves, šajā daudz lielāku lomu spēlē vietējiem investoriem piederoši uzņēmumi. Ļoti spilgti medijos ir izstāstīts kosmētikas ražotāju stāsts, kas ir dinamiska, kaut pagaidām samērā neliela apakšnozare. Ķīmijas nozarē ir uzņēmumi, kuru nosaukumi varbūt nav mājsaimniecēm zināmi, bet kuru apgrozījuma dati ir krietni iespaidīgāki. Dobelē un Valmiermuižā strādājošais Tenapors Latvijas mērogiem jau ir diezgan liels uzņēmums, kas plāno apgrozījumu līdz 2020. gadam kāpināt līdz 40 miljoniem eiro. Tā produktu nav izdevīgi pārvadāt lielos attālumos, kas sniedz vietējam ražotājam nozīmīgas konkurētspējas priekšrocības. Līdzīgi kā ķīmijas nozarei kopumā, nozīmīgs tā tirgus ir celtniecība, kā arī iepakojuma materiālu ražošana, pieprasījums pēc kuriem likumsakarīgi aug, attīstoties rūpniecībai kopumā.
Pieejamā informācija par mašīnbūves uzņēmumu plāniem vēsta, ka ļoti straujais kāpums auto daļu ražošanā (+33,7% gada griezumā janvārī un februārī) un elektrisko iekārtu ražošanā (23,8%) nav nejaušība. Auto daļu ražošanā straujš kāpums gaidāms vismaz līdz 2020. gadam, to nodrošinās, piemēram AKG Termotechnik ražošanas izvēršana bijušajā Amoplant rūpnīcā. Pēc minstināšanās janvārī pie pērnajam gadam raksturīga izaugsmes tempa atgriezās metālapstrāde, ražošanu salīdzinājumā ar pērno februāri kāpinot par 16,8%. Kamēr šādā tempā augs celtniecība un mašīnbūve, nozarei darbs būs nodrošināts.
Pārtikas pārstrādē vajag vairāk ambīciju
Tradicionālo nozaru izaugsmes temps nebūs ļoti straujš, bet to devums ekonomikā joprojām ir ļoti liels un ir svarīgi, lai tām klātos labi. Bija jau sagaidāms, ka, sasalstot izmirkušajai mežu zemei, februārī uzlabosies kokapstrādes apgāde ar izejmateriāliem, kas atspoguļojas ražošanas apjoma pieaugumā februārī par 5,7% gada griezumā. Pārmērīgā mitruma problēma mežos gan var par sevi atgādināt, zemei atkūstot, taču vismaz šobrīd koklaukumi ir piepildīti. Ražošanas kāpums vidēji pirmajos divos mēnešos pārtikas pārstrādē bija 2,1%, ļoti līdzīgs kokapstrādes rādītājam (2,3%).
Pārtikas ražošanā ir sektori, kuri attīstās ļoti sekmīgi. CSP nepublicē datus par graudu pārstrādi, taču ir zināms, ka ļoti labi klājas nozares līderiem Dobeles dzirnavniekam, kas strauji attīsta plaša patēriņa produktu eksportu. Turpretim satraucoša ir situācija piena pārstrādē, kurā ražošana kopš pērnā gada sākuma samazinās, februārī tā bija par 16% mazāka nekā pirms gada. Nozares likteni varētu mainīt ambiciozs investors, kurš uzbūvētu rūpnīcu ar pasaules tirgus iekarošanas ambīcijām piemērotu mērogu un tehnoloģijām.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra