Romānā Kalna ēna pludo reibinošas vielas un vieda vēdiskā filozofija
Šī varētu būt vēdiskā filozofa Uģa Kuģa mīļākā grāmata, nodomāju pēc Gregorija Deivida Robertsa Kalna ēnas izlasīšanas, meklējot izturīgu plauktu, kurā šo vairāk nekā 900 lappušu smago vēstījumu droši ievietot, lai nenokrīt uz kājas, radot arī miesīgas traumas. Garīgas guvu jau lasīšanas procesā.
Protams, manas sīkās mocībiņas, smagajai grāmatai nospiežot klēpi un garajam tekstam nogurdinot smadzenes, nav nekas, salīdzinot ar romāna autora dzīvē saņemtajiem morālajiem un fiziskajiem sitieniem.
Gregorijs Deivids Robertss ir dzimis Austrālijā, zemē, kur sensenos laikos krastā izsēdināti katordznieki, lai tur dzīvojas tā patālāk no kārtīgiem pilsoņiem. Un viņi izdzīvoja, sēja savus gēnus, lai mūslaikos Holivuda varētu no šīs zemes importēt īsteni mačiskus tipāžus kā Hjū Džekmens, Rasels Krovs un citi vīri, kuriem piestāv turēt ieročus labi iedegušās un muskuļainās rokās. Kāds tam sakars ar Robertsu? Notiesāts par bruņotu banku laupīšanu uz 19 gadiem, izbēdzis no cietuma, slēpies dažādās valstīs, visilgāk Indijā, nodarbojoties ar kriminālām aktivitātēm, viņš tomēr atgriezās dzimtenē, lai atsēdētu piespriesto un rakstītu romānus, publicitātes fotogrāfijās pozējot uz motocikla ar rētainu seju un ģitāru fonā. Un Holivuda Džonija Depa personā gatavojas uzņemt filmu par Gregorija dzīvi. Gatavošanās gan ievilkusies daudzu gadu garumā. Laikam Džonijs, sirojot pa Karību jūru kā pirāts, būs nozaudējis Gregorija pirmo romānu Šantarāms, kura panākumi pasaulē deva cerību par krāšņa kino iespējamību.
