Trīs. Pēc šomēnes pieņemtajiem grozījumiem Rīgas domes nolikumā tik daudz jautājumu deputāts drīkst uzdot vienam ziņotājam domes sēdes laikā. Kamēr opozīcija sacēlusi trauksmi par «antidemokrātiskajiem grozījumiem» un atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards (NA) paziņojis, ka šāds liegums neatbilst likumiem, izrādās — līdzīgi ierobežojumi klusībā jau darbojas citu lielo pilsētu domēs. Kā rīkosies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)?
Galvaspilsētai identiska situācija ir Saskaņas pārvaldītajā Rēzeknē, kur jau kopš 2014. gada par vienu domes sēdē izskatāmo jautājumu katram deputātam ir tiesības vaicāt ne vairāk kā trīs reizes. 2014. gada oktobrī VARAM ir nosūtījusi atzinumu Rēzeknes domei, ka šī norma nav likumīga, bet atbildi tā arī nesaņēma. «Tā kā netika saņemtas sūdzības, mēs palikām pie tā, ka savu viedokli esam izteikuši, bet Rēzekne paliek pie sava.» Ja būtu sūdzības, norma nekavējoties tiktu atcelta, skaidro VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.
Savukārt Daugavpilī un Liepājā domes sēdes vadītājam ir tiesības pārtraukt jautājumu uzdošanu, ja izvaicāšana par vienu lēmuma projektu pārsniedz desmit minūtes, bet Jelgavā debates pēc ziņojuma paredzētas tikai tad, ja deputāti par šādu iespēju nobalso. Arī tas neatbilst likuma burtam un garam, uzsver Eglītis. Tomēr esot pieredzētas arī situācijas, kad deputāti jautājums izmanto, lai kavētu sēdi, un vaicā par lietām, kas neattiecas uz tēmu. «Tik ilgi, kamēr neviens nejūtas aizskarts un tas netraucē domes darbam, mēģināt ar savu rīkojumu apstādināt pēc iespējas vairāk saistošos noteikumus nevienam nav pašmērķis. Pašmērķis ir, lai domes turpina pilnvērtīgi strādāt,» ministra kavēšanos ar šo normu atcelšanu skaidro Eglītis.
Taču skandāls Rīgas domē mudinājis uz aktīvāku rīcību. Visu pašvaldību domes saņēmušas vēstuli, ar kuru ministrija uzliek tām par pienākumu izvērtēt savus nolikumus. Ja tajos ir punkti, kas deputātiem traucē veikt viņu pienākumus, tie jāatceļ. «Ja viņi paši to nespēs izdarīt, tad ar ministra rīkojumu tiks atcelts jebkurš normatīvais akts, kas neatbilst Latvijas likumiem, Satversmei un likuma garam,» sola Eglītis.
Pagaidām nav neviena komentāra