fbpx

BVKB: Vanšu un Zemitāna tilti ilgstoši nav pienācīgi uzturēti

Slēgtās Vanšu tilta kāpnes Daugavas labajā pusē. Foto: Artūrs Ķipsts, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Gan Vanšu, gan Zemitāna tiltam ir jāveic padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu tiltu nestspēju, pirmdien sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Svetlana Mjakuškina. Vispirms ir jāveic izpēte un tikai pēc tam, kad pilnībā konstatēts visu bojājumu apmērs, var izstrādāt remontdarbu projektu un sākt tiltu remontu, vēsta LETA.

Mjakuškina norādīja, ka tiltu bojājumu iemesls ir tas, ka ilgstoši nav veikti nepieciešamie uzturēšanas darbi, nevis krasās temperatūras svārstības, kā to skaidroja Rīgas pilsētas būvvalde. Daugavas labā krasta Vanšu tilta kritiskā tehniskā stāvokļa galvenie cēloņi ir nolaidīga Tilta ekspluatācijas uzraudzība un, iespējams, iepriekš atklāto neatbilstību kritiska nenovērtēšana un to savlaicīga nenovēršana, skaidroja Mjakuškina.

“Ir veikta Zemitāna tilta kontrole, tilta nesošajās konstrukcijās konstatēti dažādi bojājumi, bojātas hermetizācijas šuves, kā rezultātā stiegrojums pakļauts korozijai. Tāpat uz konstrukcijām konstatēts izsālojums, kas veidojies vairāku gadu garumā. Arī uz Zemitāna tilta kāpnēm ir konstatēti mitruma radīti bojājumi,” skaidroja Mjakuškina.

Apsekojot Zemitāna tiltu BVKB secināja, ka pirmsavārijas stāvoklī atrodas vairākas tilta nesošās šķērssijas un visas četras kāpnes. Atsevišķās vietās vērojamas siju balstu deformācijas un to sabrukuma pazīmes. Apkārtējā vides, mitruma, mainīgas āra gaisa temperatūras, ziemas uzturēšanas darbu iespaidā betonā iespējamas dažādas ķīmiskas reakcijas. Tā kā konstrukcijas ilgstoši tika pakļautas mitruma iedarbēm, tad bojājumi var izpausties ne tikai konstrukcijas virsmā, bet arī dziļāk konstrukcijā.

Piektdien, 16.martā, pārbaudes akts nosūtīts Rīgas pilsētas būvvaldei un Rīgas domei. Aktā BVKB aicina norobežot bīstamās zonas, kāpnēm uzstādīt papildus aizsargājošās konstrukcijas, veikt detalizētu izpēti.

Mjakuškina arī atgādināja, ka Vanšu tilta nesošajās konstrukcijās konstatēti bojāti aizsargslāņi un korozija. “Mitruma ietekmē notiek izmaiņas nesošajās konstrukcijās, notiek betona elementu atdalīšanās. Konstatēti arī bojājumi pamatos, bet tilta tērauda nesošie elementi ir bojāti tilta abās pusēs, vietām trūkst bultskrūves. Arī kāpņu zonās konstatēti stiegrojuma bojājumi un korozija. Arī kāpnēm pie degvielas uzpildes stacijas konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi,” sacīja Mjakuškina.

Rīgas pilsētas būvvaldei un pilsētas domei BVKB norādījis, ka būtu jāaizliedz to kāpņu ekspluatācija, kas ved uz degvielas uzpildes staciju, kā arī jānorobežo bīstamās zonas. Tāpat ir norādīts uz nepieciešamību veikt detalizētu izpēti par tilta nestspēju.

Abiem tiltiem ilgstoši netika veikti remontdarbi, tāpēc tagad ir jāapsver nopietni remontdarbi, skaidroja Mjakuškina. Viņa norādīja, ka jāatjauno hermetizācija, izveidot lietus novades sistēmas, kā arī jānomaina izrūsējošās konstrukcijas.

“Lai nepieļautu tālāku tiltu konstrukciju degradēšanos, ir nekavējoties jāveic konstrukciju un elementu aizsardzība no mitruma kaitīgās ietekmes, kā arī pēc iepriekš izstrādāta un noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta jāveic bojāto tilta elementu un konstrukciju pastiprināšana un atjaunošana. Un, tāpat kā Vanšu tiltu konstrukcijām, Zemitāna tilta konstrukcijām un kāpnēm ir jāveic detalizēta tehniskā izpētē, lai noteiktu tilta nestspēju un bojājumu apmēru. Kāpnēm, kas nodrošina gājēju kustību pāri tiltam un piekļuvi sabiedriskā transporta pieturai uz tilta, pēc iepriekš izstrādāta projekta, būtu veicama papildu aizsargājošu konstrukciju uzstādīšana, kas novērstu draudus garāmgājējiem,” sacīja Mjakuškina.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis skaidroja, ka nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz tiltu pārbaudi. Valantis arī norādīja, ka šādu situāciju dēļ tiek apdraudēti ceļu un tiltu lietotāji, un tā liecina par neefektīvu pašvaldības būvvaldes būvniecības procesa kontroli par pašvaldības būvniecības objektiem.

“Līdz šim nav noteikta sistēmiska pieeja. EM piedāvās noteikt, ka tiltiem reizi piecos gados jāveic tehniskais apsekojums, lai noteiktu tā stiprību un nestspēju. Ja pārbaudē konstatēs neatbilstības, tad tiltu īpašniekam nekavējoties būs jāveic nepieciešamais remonts,” skaidroja Valantis.

Tāpat EM rosinās noteikt 60 darba dienu termiņu šādu objektu pieņemšanai ekspluatācijā, lai veicinātu ielu un tiltu nodošanu ekspluatācijā, kad būvdarbu veicējs būvdarbus ir pabeidzis. Vienlaikus plānots ieviest būves vietas nodošanas aktu un būvdarbu pabeigšanas aktu, kuros tiks noteikts, kurā brīdī kurš atbild par būvdarbu vietu – ielas uzturēšanu, satiksmes organizēšanu. Laiku no būvdarbu pabeigšanas līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā turpmāk plānots ieskaitīt garantijas termiņā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, lai novērstu negadījumus Vanšu tilta ekspluatācijā, lemts slēgt Vanšu tilta kāpnes Daugavas labajā pusē, vienlaikus daļēji ierobežojot arī gājēju plūsmu zem Vanšu tilta, 11.novembra krastmalā. No Vanšu tilta kāpnēm (lejteces pusē, labajā krastā) atdalījās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu