Pēc AS "ABLV Bank" pasūtījuma mākslinieka Gļeba Panteļejeva veidotais vides mākslas objekts - skulptūras, kas simbolizē darba varu, mērķtiecību un pārliecību par sevi un izvēlēto ceļu, kā arī labklājību un pārticību, kas sakņojas šajā zemē. Foto: Ieva Lūka, LETA
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai "ABLV Bank" likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297,2 milj. eiro. Spriežot pēc publiskajiem komentāriem, šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.
Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?
Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā .
