VK: “Rīgas mežu” iesaistīšanās kokrūpniecībā atrauj naudu rīdziniekiem

Ja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži” neiesaistītos kokrūpniecībā, Rīgas iedzīvotāju vajadzībām divu gadu laikā būtu varēts atvēlēt par trim miljoniem eiro vairāk, aģentūrai LETA atzina Valsts kontrolē.

Valsts kontroles pārstāve Ilze Salna stāstīja, ka revīzijas iestāde šā gada sākumā informēja sabiedrību, Saeimas deputātus un Rīgas domi par revīzijas rezultātiem Rīgas pašvaldības dibinātajā uzņēmumā “Rīgas meži”, norādot, ka uzņēmuma iesaistīšanās kokrūpniecībā pārkāpj spēkā esošo likumu un negatīvi ietekmē kokrūpniecības tirgu valstī.

Valsts kontrolē atzina, ka tā vietā, lai nodarbotos ar tiešo uzdevumu pildīšanu – pašvaldības mežu, Rīgas apstādījumu un Mežaparka apsaimniekošanu – pašvaldības uzņēmums, pretēji likumā atļautajam, iesaistās komercdarbībā un kropļo konkurenci tirgū.

“Salīdzinājumā ar vairumu privāto uzņēmēju, “Rīgas mežiem” ir pieejami trīs reizes lētāki izejmateriāli, kas dod uzņēmumam būtiskas priekšrocības. Taču, pat neskatoties uz to, uzņēmuma darbību grūti nosaukt par veiksmīgu. Ja “Rīgas meži” neiesaistītos kokrūpniecībā, tad iepriekš minētajiem pamatuzdevumiem – Rīgas iedzīvotāju vajadzībām – divu gadu laikā būtu varēts atvēlēt par trim miljoniem eiro vairāk,” uzsvēra Valsts kontrolē.

Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa noraidīja “Rīgas mežu” vadības viedokli par konkurentu lobiju un aicināja uzņēmumu vispirms sakārtot savu saimniecību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Iepriekš Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins skaidroja, ka, balstoties uz veikto pārbaužu rezultātiem, “Rīgas mežu” darbība pamatā ir vērsta nevis uz plānveidīgu meža apsaimniekošanu, bet gan uz kapitālsabiedrības ekonomisko interešu īstenošanu un vēlmi gūt iespējami lielākus ieņēmumus. Par to liecinot meža apsaimniekošanas plāna neievērošana vai pat tā neesamība un iesaistīšanās kokrūpniecībā, 2013.gadā atverot kokzāģētavu “Norupe”.

Korčagins stāstīja, ka “Rīgas mežu” darbība ir paplašināta ārpus mežu apsaimniekotājam likumā noteiktajām robežām un uzņēmums komercdarbībā drīkstētu iesaistīties tikai tad, ja tas būtu nepieciešams tirgus nepilnības novēršanai, pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu preču radīšanai vai valsts drošības nodrošināšanai. “Neviens no šiem iemesliem viņu lēmumā iesaistīties komercdarbībā neatspoguļojas un tātad – ir pretlikumīgs,” sacīja VK pārstāvis.

Arī Konkurences padome apstiprināja, ka kokrūpniecības komersantu sniegtās atbildes apliecina, ka Latvijā kokzāģētavu kopējā pārstrādes jauda ir lielāka par tirgū pieejamā apaļkoka apjomu un “Rīgas mežu” iesaiste kokapstrādē ierobežo privāto komersantu jaudu palielināšanas un papildu ieņēmumu gūšanas iespējas.

Savukārt “Rīgas meži” nepiekrīt apgalvojumam par to, ka “Norupes” atvēršana būtu liegusi gūt peļņu 3,36 miljonu apmērā. Turklāt “Rīgas meži” starp kokrūpniecības uzņēmumiem ieņem “samērā necilu un zemu vietu”, bet sarakstā, kur ir nopublicēti nomaksātie nodokļi valstij, uzņēmums esot pirmajā desmitā.

“Rīgas meži” 2016.gadā strādāja ar 14,95 miljonu eiro apgrozījumu un 227 704 eiro peļņu. “Rīgas meži” reģistrēti 2008.gadā, un kompānijas pamatkapitāls – 115 156 021 eiro.

“Rīgas meži” ar 62 000 hektāriem zemes ir otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc AS “Latvijas valsts meži”. Uzņēmumam pieder sēklu plantācijas, koku stādaudzētava, zāģētava “Norupe”, kā arī “Rīgas mežu” atbildībā ir Mežaparks, Rīgas parki un dārzi.