Sankcijas zagļiem • IR.lv

Sankcijas zagļiem

1
Aivars Ozoliņš

Saeimā varētu būt atbalsts Magņitska likuma Latvijas versijai

Saeimas Juridiskā komisija pagājušonedēļ atbalstīja aicinājumu Ministru kabinetam liegt iebraukt Latvijā 49 personām, kuras iesaistītas Sergeja Magņitska lietā. Saeima par šo lēmumu varētu balsot jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Lēmuma pieņemšana un, galvenais, īstenošana būtu svarīgs politisks solis, bet diskusijas par to parāda šķirtni starp Latvijas valsts un Krievijas interešu atbalstītājiem. Komisijā lēmums pieņemts ar tikai vienas balss pārsvaru.

Britu advokātu firmas Firestone Duncan līdzstrādnieks Magņitskis, kas pārstāvēja investīciju fondu Hermitage Capital Maskavā, 2008. gadā atklāja vērienīgu krāpniecisku shēmu, ar kuras palīdzību Krievijas iekšlietu sistēmas un nodokļu administrācijas amatpersonas nozaga budžetam 5,4 miljardus rubļu (230 miljonus ASV dolāru) fiktīvas nodokļu atmaksas shēmā. Tā vietā, lai vērstos pret noziedzniekiem, Krievijas varas iestādes vērsās pret Magņitski. Viņu apcietināja, bez tiesas turēja cietumā 11 mēnešus, un 2009. gada 16. novembrī viņš nomira. Autopsija uzrādīja, ka neilgi pirms nāves viņš bija smagi piekauts.

Magņitska nāve izraisīja plašu starptautisku rezonansi un kļuva par Krievijā valdošās korupcijas un patvaļas simbolu. Vispirms 2012. gadā ASV, tad 2016. gada nogalē Igaunijā, bet pērn Lielbritānijā, Kanādā un Lietuvā pieņemti likumi, kuri vērsti tiklab pret konkrētām ar Magņitska nāvi un nozagtās naudas atmazgāšanu saistītām personām Krievijā, kā arī pret cilvēktiesību pārkāpējiem un noziedzīgi iegūtas naudas legalizētājiem vispār. Piemēram, ASV Kongress pērn atbalstīja Globālo Magņitska likumu, ar ko sākotnējā likuma normas — liegumu iebraukt ASV un kontu iesaldēšanu Amerikas bankās — attiecināja jau uz visiem cilvēktiesību pārkāpējiem, lai arī kurā pasaules valstī viņi būtu izdarījuši pārkāpumus.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) uzsver, ka šāda lēmuma pieņemšana «ir Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts goda lieta un katra parlamenta deputāta sirdsapziņas jautājums». Varētu piebilst — ne tikai goda lieta, bet arī pienākums, ņemot vērā, ka tieši Latvijas bankas bija, iespējams, galvenais nozagtās naudas atmazgāšanas kanāls.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu