Vidējais plastmasas pudeles lietošanas ilgums ir īsāks par vienu dienu. Pudeļu tālākais mūžs — vairāki simti gadu, kuru laikā tā lēnām sadalīsies atkritumu poligonos. Sliktākajā gadījumā pudeles piesārņos ceļmalas grāvjus, mežus, upes un Baltijas jūru, apdraudēs ūdens dzīvniekus un mūsu ainavas.
Ja mēs nevēlamies dzīvot arvien piesārņotākā zemē, ir laiks šogad beidzot ieviest Latvijā depozīta sistēmu. Depozīta sistēmu atbalsta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tā ļautu izpildīt Latvijas saistības un sasniegt 2020. un 2030. gada Eiropas Savienības atkritumu pārstrādes mērķus (ar kuriem šobrīd iet bēdīgi). Bet pats svarīgākais — depozīta sistēma izbeigtu plastmasas pudeļu uzkrāšanos mūsu izgāztuvēs, mežos, ūdenstilpnēs un jūrā, ļaujot lielāko daļu pudeļu pārstrādāt.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais risinājums ir ieviest 10 centu samaksu, ko iespējams atgūt pēc pudeles nodošanas, bet pati sistēmas uzturēšana sākumā papildus izmaksātu 5 — 7 centus. Vai tas ir pārāk dārgi?
Mums nav, ar ko šīs izmaksas salīdzināt — ir skaidrs, ka esošā atkritumu apsaimniekošana Latvijā nespēj nodrošināt tīru vidi. Atkritumu vākšanas izmaksas patlaban sedz mežu īpašnieki, pašvaldības un ceļu apsaimniekotāji. Diemžēl bieži vien izmaksas negrib segt neviens — atkritumi paliek nesavākti, un tiek pārkāptas Latvijas iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā vidē.
Kam tieši šīs izmaksas būtu jāsedz? Labā pārvaldībā izmanto principu “piesārņotājs maksā”. Tieši tāds arī ir VARAM plānotais modelis, kurā depozīta sistēmas izveidē netiktu ieguldīts neviens eiro publisko līdzekļu. Tā vietā pienākums izveidot sistēmu tiktu uzlikts atkritumu ražotājiem, kas var paši izvēlēties, kā kompensēt papildu izdevumus.
Ja tiešām par minētajiem 7 centiem pieaugs dzērienu cena plastmasas pudelēs, tā būs arī neliela motivācija pircējiem radīt mazāk atkritumu. Depozīta sistēma ir daudz taisnīgāka nekā esošā situācija, kurā par atsevišķu ražotāju radīto piesārņojumu maksā visa sabiedrība.
Atkritumu apsaimniekotāji un pat daži “zaļie” politiķi kā savādu argumentu piemin jau īstenotās investīcijas atkritumu šķirošanas līnijās, kuras tagad uzņēmējiem būs grūtāk atgūt. Jāprecizē, ka depozīta sistēma nevienā valstī nenodrošina pilnīgi visu pārstrādājamo atkritumu vākšanu un pastāv paralēli citiem atkritumu dalītās vākšanas veidiem. Tāpēc mums ir ieteikums — aicinām apsaimniekotājus izmantot šīs līnijas, lai šķirotu pārstrādei arī citus iepakojuma veidus, kas šobrīd joprojām tiek apglabāti. Tā būs motivācija padomāt, kā mudināt iedzīvotājus šķirot vairāk — tā vietā, lai ierobežotu plastmasas atkritumu vākšanu tikai uz PET pudelēm.
Depozīta sistēma neatrisinās visas vides problēmas. Bet tā ir svarīgs solis, kas piespiež iesaistītās puses beidzot rīkoties, lai šīs problēmas risinātu.
Bez daudz stingrākas valsts nostājas dabas aizsardzībā un atkritumu apsaimniekošanā Latvija var kļūt par Eiropas izgāztuvi, kā to pērn apliecināja no Zviedrijas ievesto atkritumu degšana nelegālajā izgāztuvē Jūrmalā.
Tā vietā varam ielikt pamatus arī Latvijai bez atkritumiem, kurā pavasaros varam ar ģimeni doties patīkamos pārgājienos dabā, nevis vākt citu atstātās atkritumu kaudzes.
Jau divas reizes ir savākti nepieciešamie 10 000 paraksti likumprojekta iniciēšanai par depozīta sistēmas izveidi. Vai Saeima to sadzirdēs? Vai varbūt vismaz pāris tūkstošiem jāpulcējas pie Saeimas arī klātienē, lai mēs beidzot panāktu to, ko vēlamies?
Autori ir dr.sc.ing. Jana Simanovska un mg.sc.env. Edmunds Cepurītis no partijas PROGRESĪVIE
Komentāri (11)
Andris Skrastiņš 31.01.2018. 14.01
Nav jau gluži tā ka nebūtu ar ko salīdzināt. Depozītu sistēma darbojas gan Igaunijā, gan Lietuvā. Lietuvā ieviešanas atsauksmes no ļaudīm ir ļoti pozitīvas.
1
Andris Skrastiņš > Dzidra Skrastiņa 31.01.2018. 14.05
PS pierobežas iedzīvotāji jau šobrīd brauc iepirkties/nodod pudeles kaimiņvalstīs. Pudeļu nodošanas dēļ zaudējam apgrozījumu LV veikalos.
0
Es 01.02.2018. 14.34
Nu, tas virsraksts ir stipri maldinošs.
Depozītu sistēma būs attiecināma uz plasmasas un stikla pudelēm, domājams, ne visām. Tas, ko talkotāji atrod un savāc ir daudz plašāks asortiments ar riepām, dīvāniem, ledusskapjiem, baterijām u.c. Es nemaz nerunāšu par plastmasas maisiņiem. Kā tā depozītu sistēma mainīs pārējā cūkmeņu izmestā sortimenta daudzumu?
1
Es > Es 01.02.2018. 14.38
Varbūt drastiski sodi, videonovērošana, sabiedrības palīgā aicināšana, lai apkarotu lopiņus, kas mēslo, būtu nesalīdzināmi efektīvāka? Bet depozītu sistēmai gan jau ka ātri vien aci uzliks kāds oligarhs, kurš tur saskatīs “digitalizācijas” iespēju. šķēlem taču jau ir Clean R. Varbūt no turienes tā lielā griba ieviest depozītu?
0
tvverotajs 30.01.2018. 13.02
Kāds ir pamats apgalvojumam “Depozīta sistēmu atbalsta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.”?
Kad ir veikta tāda aptauja? Kādi bija jautājumi? Vai tiem, kas atbildēja izskaidroja, ka katra plastmasas pudele kļūs par 15-17 centiem dārgāka un ka varēs atgūt tikai 10 centus? To, ka tukšās pudeles nevarēs saplacināt kā tagad, bet lielā maisā būs jānes uz speciāliem pieņemšanas punktiem? Ka visa tā rezultātā, visdrīzāk sadārdzināsies citu atkritumu savākšana?
Un visbeidzot, to, ka tas diez vai jūtami uzlabos atkritumu stāvokli mežos, jo plastmasas pudeles ir tikai neliela daļa no tur izgāztajiem atkritumiem un diez vai tie 10 centi būs noteicošais vai pudeli atstāt vai nest un nodot. Drīzāk jau nepieciešams izglītot cilvēkus un uzstādīt pietiekami daudz atkritumu konteinerus, arī mežu un dažādu atpūtas vietu tuvumā.
3
Sskaisle > tvverotajs 30.01.2018. 13.49
‘”Jau divas reizes ir savākti nepieciešamie 10 000 paraksti likumprojekta iniciēšanai par depozīta sistēmas izveidi. Vai Saeima to sadzirdēs? Vai varbūt vismaz pāris tūkstošiem jāpulcējas pie Saeimas arī klātienē, lai mēs beidzot panāktu to, ko vēlamies?” – ar šito Tev nepietiek?
par cik saeima nodemonstrēja , ka ir no oligarhiem atkarīga – tad neceru , pat ne tik cik melns aiz naga nē, ka tiks pieņemts likums , kas saudzēs mūsu dabu un mūsu tautu
nu nē, neceru – esam beztiesisku aunu bars – diemžēl arī ar ES regulām ir ta, ka tās ievēro tad, ja atbilst bandītu interesēm – ja nē – nekā
0
Atis Dimants > tvverotajs 30.01.2018. 14.05
“Ka visa tā rezultātā, visdrīzāk sadārdzināsies citu atkritumu savākšana?”
Kāpēc lai sadārdzinātos atkritumu savākšana? Atkritumu mazāk, mazāki izdevumi.
“To, ka tukšās pudeles nevarēs saplacināt kā tagad, bet lielā maisā būs jānes uz speciāliem pieņemšanas punktiem?” Ja sistēmu uztaisa pārdomātu, tad nevajag nest uz SPECIĀLIEM punktiem. Uz veikalu ej? Ej. Veikalā atdosi (pārdevējam vai automātam) un viss smuki.
Vienīgais kam piekrītu – 10 centi nav motivators. Es ieteiktu 10 centi par 0.5L pudeli, 20 vai 25 par lielāku.
Kaut kāda pagreiza tev loģika…
2
andrejs > Atis Dimants 31.01.2018. 00.13
Atkritumu mazāk, mazāki izdevumi.
—————
uzjautrinājāt… 🙂
Tarifs par atkritumu izvešanu pieaug ik pa pāris gadiem. Konteiners mums ir pustukšs un paliek arvien tukšāks (jo atkritumus sķirojam, bet ēdiena atliekas kompostējam), bet maksājam ka par pilnu, un droši vien arī nodokli.
0
altinyildiz > Atis Dimants 31.01.2018. 14.04
10 centi Latvijā pilnīgi pietiekami, lai aktivizētos sanitāri. Pēc depozīta ieviešanas no Vācijas ceļmalām pazuda visas skārdenes un plastmasas pudeles.
0
BardainaisSigne > tvverotajs 30.01.2018. 14.04
Mēslotāji droši vien turpinās mēslot,tos ar desmit centiem neiekārdināsi,bet tā jau nav mērķauditorija,savāks tie,kuriem tie centi ir iztikas avots.Krievu laikā vismaz tā bija.
1
tvverotajs > Bārdainais Signe 30.01.2018. 15.51
Ja varēs nodot tikai nesaplacinātas plastmasas pudeles un skārdenes, tad pārlieku daudz tādu pudeļu mežā nebūs, man pat šķiet, ka ir vesela suga tādu, kas speciāli sasit stikla pudeles un gan jau saplēsīs arī plastmasas pudeles – tā teikt, ja nav man, lai nav nevienam… Un vēl jau ir vesels lērums visādu plastmasa iepakojumu, kuru tāpat neviens nevāks. Daudz vairāk atkritumu kastu, manuprāt, labāk varētu risināt šo problēmu.
0