Pērnā gadā nogalē stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas turpmāk paredz samazinātas pārvaldes komisijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldniekiem. Kādas tieši ir šīs jaunās komisijas un vai tām būs būtiska loma papildu uzkrājumu veidošanai pensiju 2. līmenī?

Svarīgi ir saprast, ka pārvaldes komisijas maksas apmērs ir atkarīgs no pārvaldīto aktīvu apjoma un jaunās izmaiņas skars gan fiksētās, gan mainīgās komisijas, ko ikviens iedzīvotājs maksā savam pensiju 2. līmeņa pārvaldniekam par tā darbības rezultātiem. Pasaules praksē parasti pārvaldes komisijas tiek samazinātas, pieaugot pārvaldāmo aktīvu apjomam, un Latvija šajā gadījumā nav izņēmums. Iepriekšējo reizi pārvaldes komisijas ar likumu tika pārskatītas 2014. gada beigās. Kopš tā laika kopējais pensiju 2. līmeņa pārvaldāmo  aktīvu apjoms ir pieaudzis no 2 miljardiem eiro līdz 3,3 miljardiem eiro 2017. gada beigās, un saprotami, ka komisijas tiek samazinātas.

Vai pārvaldes komisija “apēd” mūsu pensiju?

Svarīgi uzsvērt, ka pārvaldes komisija “neapēd” mūsu pensiju. Tā tiek maksāta līdzekļu pārvaldniekam, lai tas varētu nodrošināt profesionālu līdzekļu pārvaldi, kas palielina kopējo uzkrāto pensiju līdzekļu apmēru. Tāpēc ne tik svarīgs ir pašas komisijas apmērs, cik līdzekļu pārvaldnieka sasniegtais rezultāts.

Pat ja izvēlētais pensijas pārvaldnieks prasa lielāku samaksu, svarīgākais ir pārvaldnieka izvēlētā ieguldījumu stratēģija un tās realizācijas rezultāta nestie “augļi” jeb ienesīgums. Tāpēc būtiski ir novērtēt savu pašreizējo pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ienesīgumu un salīdzināt, kā peļņas ziņā tam ilgtermiņā veicies pret citu pārvaldītāju plāniem. To var ērti izdarīt portāla www.manapensija.lv sadaļā “Pensiju 2. līmenis/Aktuālie dati”. Tas ir izšķirīgi svarīgi, jo pensiju plānu uzrādītie ienesīguma rezultāti var atšķirties pat divas reizes. Tā, piemēram, uz 2017. gada 31. decembri  ienesīgākais plāns pēdējo 10 gadu periodā vidēji ir nopelnījis 5,27% gadā, kamēr zemākais uzrādītais rezultāts aktīvo plānu kategorijā sastāda vien 2,45% gadā. Šajā gadījumā tikai šī starpība starp nopelnīto divas reizes pārsniedz pašu pārvaldes komisiju apmēru.

Cik lielas vai mazas ir šīs jaunās komisijas?

Pastāv divu veidu komisijas, ko pensiju uzkrājumu pārvaldnieks var saņemt – fiksētā komisija no pārvaldāmo aktīvu apjoma, neatkarīgi no darbības rezultāta un mainīgā komisija, ko līdzekļu pārvaldnieks saņem par darbības rezultātu jeb citiem vārdiem – ja pārvaldnieks strādā labi un ieguldījumu plānu ienesīgumi ir augstāki par tirgus pieaugumu, tad viņš par šo savu veiksmīgo darbību saņem papildus komisiju. Sākot ar 2018. gadu, fiksētās komisijas apmērs atkarībā no aktīvu apjoma tiek ierobežots 0,8% un 0,6% apmērā pretējo 1% līdz šim. No 2019. gada 1. janvāra komisija varēs būt attiecīgi 0,6% un 0,4% apmērā.

Savukārt mainīgā komisija, kas līdz šim sastādīja maksimums 1% vai 0,5% apmēru, atkarībā no ieguldījumu plāna kategorijas, turpmāk noteikta 0,5% un 0,25% apmērā. Mainīgā komisija parasti tiek piemērota aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem, bet ir arī līdzekļu pārvaldnieki, kuri mainīgo komisiju saviem ieguldījumu plāniem nepiemēro.

Vairāk nopelnīt vai mazāk tērēt – kas dos lielāku pievienoto vērtību ilgtermiņā? Patlaban spēles noteikumi par komisijas maksām visiem tirgus spēlētājiem ir vienādi, tāpēc izšķirīga ikviena iedzīvotāja labklājībai nākotnē ir iespēja nopelnīt vairāk.

Autors ir Norvik bankas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes loceklis