Strīķe pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas lēmumu par atbrīvošanu no KNAB 1

Juta Strīķe ar interesantiem auskariņiem parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Foto: Edmunds Brencis, Picture Agency
Print Friendly, PDF & Email

Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona un pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe (JKP) pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīta viņas prasība pret KNAB par atbrīvošanu no darba, aģentūra LETA noskaidroja Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija liecina, ka kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā (AT) saņemta šogad 4.janvārī un vēl nav nozīmēts izskatīšanas datums.

Lēmumā par Strīķes atbrīvošanu no amata KNAB norādīts, ka viņa laikā no 2015.gada novembra līdz 2016.gada janvārim regulāri darba vietā nereģistrēja savu elektronisku kartīti, tādēļ tika secināts, ka viņa neatrodas savā darba vietā un neveic savus darba pienākumus. Savukārt dienās, kad kartīte tika reģistrēta, tas tika darīts neregulāri. Šāda Strīķes rīcība bija tiešā pretrunā ar biroja iekšējās darbības noteikumiem un kalpoja kā pamats 2016.gada 8.jūlija rīkojumam, ar kuru viņa tika atbrīvota no amata pienākumu pildīšanas, norādīts tiesas spriedumā.

Pati Strīķe iesniegumā tiesai norādījusi, ka KNAB nav pierādījis, ka viņa nav ieradusies darbā. Proti, lietā nav pierādījumu, ka biroja norādītajos datumos ir pārbaudīta tieši viņas elektroniskā kodu karte, kā arī nav norādīts, uz kurām konkrēti durvīm ir veikta pārbaude. Tāpat lietai nav pievienoti videonovērošanas kameru ieraksti, kas varētu apstiprināt rīkojumā norādītās darbības. KNAB darbinieku ziņojumos norādītais par viņas neatrašanos darba vietā apliecina vienīgi viņas neatrašanos viņai ierādītajā kabinetā, taču lietā nav pierādījumi, ka viņa šajā laikā nav atradusies citās biroja telpās, uzsvērusi Strīķe.

Savukārt KNAB savā paskaidrojumā tiesai norādījis, ka pēc Strīķes atjaunošanas amatā 2014.gadā viņai vairs nebija piešķirta pieeja valsts noslēpumam, tādēļ viņai bija ierobežota iespēja pildīt savus amata pienākumus. Lai nepastāvētu Strīķes piespiedu dīkstāve, KNAB biroja priekšnieks atbilstoši amata aprakstam deva viņai citus uzdevumus. Taču kopš 2014.gada novembra Strīķe atteikusies tos pildīt un regulāri nav atradusies savā darbā vietā.

Kā savā spriedumā norādīja apgabaltiesa, ir būtiski, ka Strīķe nenorāda, ka neatrašanās darbā un darba pienākumu neveikšana, kas bija pamats disciplinārsoda piemērošanai, ir bijusi saistīta ar apstākli, ka darba tiesiskās attiecības ar viņu faktiski tika izbeigtas, bet valsts dienesta tiesiskās attiecības netika nodibinātas. Tieši pretēji, Strīķe ir uzsvērusi, ka savus darba pienākumus ir pildījusi, un uz šī pamata arī agrākā civillietā bija izteikusi prasījumu par darba algas piedziņu par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 29.februārim. Viņas argumentu pamatā arī nav bijis apsvērums, ka tiesisko attiecību nenoteiktība bijusi par pamatu darba pienākumu nepildīšanai. Strīķes nodarbinātības tiesiskais statuss mainījās jau krietni pēc tā perioda attiecībā uz kuru konstatēta darba kārtības neievērošana un neilgi pirms pārsūdzētā rīkojuma pieņemšanas.

Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā nevar atstāt bez ievērības arī to, ka Strīķe neatzīst pārkāpumu, uzskata, ka ir pieļaujams neierasties darbā tāpēc, ka nepiekrīt darba devēja rīkojumiem – ierādītajai darba vietai, dotajiem izdevumiem -, kā arī nav paudusi gatavību turpmāk darba kārtību ievērot.

Jau ziņots, ka 2016.gadā KNAB tika veikta reorganizācija un ar biroja tā laika priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

KNAB 16 darbiniekiem, kuru amata vietas reorganizācijā likvidēja, piedāvāja turpināt dienesta tiesiskās attiecības kādā no KNAB strukturālo izmaiņu rezultātā izveidotajiem amatiem.

Vērtēšanas komisija konstatēja, ka darbinieki atbilst jaunizveidotajiem amatiem noteiktajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām, turklāt nevienam no minētajiem darbiniekiem netiek piedāvāts zemāks atalgojums.

Starp minētajiem četriem darbiniekiem, ar kuriem dienesta tiesiskās attiecības tika izbeigtas, bija Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Šikore.

Gan Jurašs, gan Šikore šos KNAB lēmumus pārsūdzēja un tiesa atzina lēmumus par viņu atbrīvošanu no amata par neatbilstošiem likuma normām.

KNAB priekšnieks 2016.gada gada vasarā nolēma atbrīvot no amata arī ilggadējo KNAB darbinieci Strīķi. Viņš bija parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei, un kā disciplinārsodu noteicis atbrīvošanu no amata.

Komentāri (1)

basta 11.01.2018. 20.04

“..regulāri darba vietā nereģistrēja savu elektronisku kartīti..”
————–
Kā augsta ranga Krievijas mitārista, GRUšņika meita, Aņka Potapova, bija izcili sagatavota, praktiski “Štirlic”, tāpēc nevajadzētu to nonivelēt līdz pārējiem KNAB darbiniekiem.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu