Tiesas lēmums atcelt Sprūdu no “Dzimtās sētas” administrēšanas, visticamāk, saistīts ar likumpārkāpumu

Māra Sprūda aizstāvībai tiesā liecina arī bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele.

Izskatot Maksātnespējas administrācijas (MA) prasību, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9. martā atcēlusi administratoru Māri Sprūdu no uzņēmuma “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesa administrēšanas. Visticamāk, lēmums saistīts ar Sprūda pieļautu likuma pārkāpumu – neatbilstību administratora objektivitātes prasībām, jo viņam bijušas saites gan ar parādā esošo uzņēmumu, gan tā kreditoriem, liecina “Ir” izpēte.

Veicot administratoru darba uzraudzību, MA pērn 16. decembrī iesniegusi tiesā pieteikumu par Sprūda atcelšanu no “Dzimtās sētas” administratora amata saistībā ar konstatētajiem ierobežojumiem viņa darbībai, “Ir” noskaidroja administrācijā. Tiesas process pēc Sprūda ierosinājuma pasludināts par slēgtu, tāpēc MA nevarot atklāt, kādus tieši pārkāpumus konstatējusi. Arī Sprūds līdzīgi pamato atteikumu atbildēt uz “Ir” jautājumiem, norādot, ka par slēgtā tiesas sēdē skatītas lietas izpaušanu paredzēta kriminālatbildība. Pilnais spriedums gaidāms 23. martā, to būs iespēja arī pārsūdzēt.

Maksātnespējas likums paredz, ka administrators pienākumus konkrētā maksātnespējas procesā nevar uzņemties un pildīt, ja viņš atzīstams par ieinteresētu personu attiecībā pret parādnieku, administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespejas procesa pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, administrators ir personiski ieienteresēts juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Pārbaudot publiski pieejamo informāciju, “Ir” atklāja saikni gan starp administratoru Sprūdu un maksātnespējīgā uzņēmuma pārstāvjiem, gan starp Sprūdu un kreditoriem.

Maksātnespējas reģistrā redzams, ka vērienīgu nekustamo īpašumu attīstītājs “Dzimtā sēta” ceļu uz maksātnespēju sāka 2009. gada rudenī, bet neilgi pirms tam — jūlijā nomainījušies tā īpašnieki un valdes locekļi. Par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuva Emīls Gusarovs, bet valdē iecelts Oskars Ercens. Abām šīm personām izsekojamas saites ar Sprūdu.

Gusarovs vairākus gadus bijis kapitāldaļu īpašnieks uzņēmumā “Pro nami”, kura adrese bijusi turpat, kur Sprūda darbavieta — Rīgā, Antonijas ielā 7. Turklāt firmai “Pro nami” bijusi neliela loma arī cita Sprūda administrēta uzņēmuma — “Peltes īpašumi” darījumos, kur iesaistīta miljoniem vērta zeme Ķīšezera krastā.

Arī “Dzimtā sēta” valdes loceklis Oskars Ercens ir cieši saistīts ar Sprūdu — jau pieminētajos “Peltes īpašumi” darījumos ar zemi figurē Sprūda 2009. gada maijā izsniegta notariāli apliecināta pilnvara Ercenam viņu pārstāvēt. Pilnvarā teikts, ka Ercenam ir tiesības Sprūdu pārstāvēt maksātnespējas procesos, pieprasīt, saņemt dokumentus un kārtot citas formalitātes. Viņš to arī izmantojis. Piemēram, darījumos ar Sprūda administrētā uzņēmuma “Peltes īpašumi” zemi formalitātes vienlaicīgi kārtoja Ercens – administratora Sprūda pilnvarotais un Ercens — jaunā zemes īpašnieka “Sužu pussala” pārstāvis.

Jāpiebilst, ka arī Sprūda administrētajā uzņēmuma “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesā MA jau 2015. gadā konstatēja likuma pārkāpumus. Tomēr tolaik Ervīna Ābeles vadītā MA nevērsās tiesā ar prasību atcelt administratoru no amata pienākumiem, liekot Sprūdam pašam informēt tiesu par neatbilstību likuma normām. Izmantojot šo juridisko laipošanu, Sprūds gala rezultātā izvairījās no atcelšanas, jo tiesa pasteidzās vispār izbeigt uzņēmuma maksātnespējas procesu.

Laikā, kad Ercens kļuva par “Dzimtā sēta” valdes locekli, uzņēmums izstrādāja tiesiskās aizsardzības plānu un 2009. gada 8. septembrī tiesnesis Raimonds Buls to apstiprināja. Plāna izpildei “Dzimtā sēta” izvēlējās administratoru Sprūdu. Tātad cilvēku, kura vārdā parādnieka pārstāvis bija pilnvarots darboties. Mēnesi vēlāk tiesiskā aizsardzība tika izbeigta un uzņēmums pārgāja uz maksātnespēju, kas rada iespaidu, ka šis bijis veids, kā maksātnespējas procesa administrēšanu uzticēt parādnieka izvēlētam administratoram, nevis nejaušam rindas kārtībā atlasītam profesionālim.

Saikne ar Sprūdu redzama arī jaunajai valdes loceklei Karīnai Trafimovai, kas darbu “Dzimtā sēta” valdē sāka 2014. gada nogalē, kad tur pārstāja darboties Ercens. Trafimova ir bijusi īpašniece uzņēmumam “Komerckonsultāciju centrs”, kas arī kļuva maksātnespējīgs un kuru administrēja savulaik Antonijas ielā 7 praktizējošs administrators Ēriks Spurelis, bet “Komerckonsultāciju centrs” kreditoru sapulces notika Sprūdam piederošās “Max group” telpās.

Trafimova ir arī valdes locekle bijušā KNAB šefa Normunda Vilnīša dzīvesbiedrei Ingūnai Pankratenko piederošā uzņēmumā “DGS apģērbi”. Citu Pankratenko piederošo uzņēmumu — “DGS mājas” tiesiskās aizsardzības procesā adminstrēja Sprūds. Šajā procesā „Swedbank” izrādīja apbrīnojamu pretimnākšanu parādniekam un dzēsa Vilnīša dzīvesbiedrei kredītu bankā par 439 605 latiem. Šis darījums raisīja jautājumus par Sprūda attiecībām ar banku un toreizējo KNAB vadītāju.

Jautājumus par saikni ar Sprūdu raisa arī uzņēmuma “Dzimtā sēta” kreditoru saraksts. Kā redzams no kreditoru sapulču protokoliem, drīz vien pēc maksātnespējas ierosināšanas kā viens no lielākajiem administratora apstiprinātajiem nenodrošinātajiem kreditoriem ar prasījumu par 6,7 miljoniem eiro parādās “Dzimtā sēta” īpašnieks Gusarovs. Vēlāk gan viņš savu prasījumu cedējis tālāk Kipras uzņēmumam “Legan Enterprises Limited”.

Interesanti, ka cesijas darījumu rezultātā vairākus kreditoru prasījumus ieguvis arī uzņēmums “KRŠ”, kas uz pusēm pieder maksātnespējas administratoram Ainaram Kreicam un viņa meitai Lienei Feldmanei. Arī Kreics ir labi pazīstams ar Sprūdu — kā viņš pats savulaik atzina intervijā žurnālam “Ir”, pie Sprūda Antonijas ielā 7 viņam ir “galdiņš, kur es sēžu.”

Kā redzams no “Dzimtā sēta” kreditoru sapulču protokoliem, kreditori augstu novērtējuši Sprūda darbu. 2009. gada decembrī viņi noteica administratoram ikmēneša atlīdzību 100 minimālo mēnešalgu apmērā no maksātnespējas procesa pasludināšanas brīža, kā arī rezultāta atlīdzību 50% apmērā no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, tajā skaitā no atgūtās PVN pārmaksas Valsts ieņēmumu dienestā. “Ir” rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmums plānoja no VID atgūt vairākus miljonus latu. Prāvo atlīdzību Sprūds saņem līdz 2011. gada aprīlim, kad līdz ar darba apjoma sarukšanu tā samazināta līdz piecām minimālajām mēnešalgām, taču sagabājot iepriekš noteikto papildu atlīdzību 50% apmērā no atgūtajiem līdzekļiem.

Saistībā ar šīs lietas apstākļiem ir ierosināts arī kriminālprocess. Jau esam vēstījuši, ka tajā cita starpā tika izmeklēts arī 3,2 miljonu eiro pārskaitījums no “Dzimtā sēta” konta par bijušā maksātnespējas administratora un Tieslietu ministrija parlamentārā sekretāra Aigara Lūša darījumu ar Kipras uzņēmumu “Velven Limited”. Šis darījums vēlāk kļuva par vienu no atslēgas posmiem, kas ļāva ar Sprūdu saistītām personām iegūt īpašumā Sprūda administrētā uzņēmuma “Peltes īpašumi” zemi Ķīšezera krastā.

“Ir” arī zināms, ka nupat notikušajā tiesas procesā, skatot MA prasību atcelt Sprūdu no amata, Sprūds savai aizstāvībai lūdza tiesu nopratināt arī ilggadējo Maksātnespējas administrācijas vadītāju Ervīnu Ābeli, kurš administratorus pārraugošo valsts iestādi vadīja no 2008. līdz 2016. gadam.

“Jā, biju,” sazvanīts apstiprināja Ābele. Sīkāk viņš notikušā apstākļus nevēlējās komentēt, norādot tikai, ka atbildējis uz tiesas jautājumiem, kurus precīzi neatceras. “Neviena ādu ne tiesā, ne kur citur, piedodiet, glābis es neesmu,” pauda Ābele.

Lūgts atbildēt, ar ko šobrīd nodarbojas, Ābele sacīja: “Varbūt jūsu ausis priecētu, ka esmu bezdarbnieks, bet šobrīd vēl neesmu.” Viņš apstiprināja, ka strādā pie Trasta komercbankas likvidatora, maksātnespējas administratora Ilmāra Krūma, taču nevēlējās sīkāk stāstīt par saviem pienākumiem un pārtrauca telefonsarunu, noliekot klausuli.

Tiesas lēmums par atcelšanu no amata likuma pārkāpumu dēļ ir solis pretī administratora serifikāta zaudēšanai. Likums šādu iznākumu paredz gadījumā, ja divu gadu laikā administrators tiek atcelts no amata divās lietās un abās tiesas lēmums stājies spēkā.

Par administratora neatbilstību amatam var lemt arī tieslietu ministra apstiprināta disciplinārlietu komisija, taču pagaidām nav zināms, vai šajā lietā konstatētie apstākļi Maksātnespējas administrācijas, administratoru asociācijas, tiesas vai prokuratūras ieskatā būs gana būtiski, lai ierosinātu disciplinārlietu.