LG akcionāri var apiet valsts pirmpirkuma tiesības uz gāzes infrastruktūru 21

Foto: Zane Bitere, LETA
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Valdība runās ar akcionāriem, nav gatava atklāt savas kārtis Kalvītim

Aizkulisēs norit sarunas par akcionāru maiņu Latvijas Gāzes māsas firmā Conexus Baltic Grid, pirms 3. aprīli stāsies spēkā valsts pirmpirkuma tiesības uz šī jaundibinātā gāzes pārvades uzņēmuma akcijām. Ja šāds darījums tiešām notiktu, Latvijas valsts var zaudēt iespēju pārņemt pilnā kontrolē šo gāzes infrastruktūras uzņēmumu, ceturtdien ziņo žurnāls Ir.

Gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmums Conexus Baltic Grid izveidots decembrī, faktiski sadalot Latvijas Gāzi divos atsevišķos uzņēmumos, lai izpildītu ES un Latvijas likumu prasību līdz šā gada beigām nošķirt gāzes tirgošanu no pārvades un glabāšanas. Šī regulējuma mērķis ir ieviest brīvu gāzes tirgu un turpmāk liegt iespēju Krievijas enerģētikas kompānijai Gazprom vai ar to saistītām personām ietekmēt gāzes infrastruktūru Latvijā.

Dibināšanas brīdī Gazprom gan ir jaunā uzņēmuma Conexus akcionārs tāpat kā visi esošie LG īpašnieki – 34,1% tajā pieder krievu energokompānijai, 29,1% – fondam Marguerite, 18,3% – Uniper (vācu energokompānjas E.ON meitasfirma), 16% – Itera Latvija un atlikušie 2,5% pārējiem mazajiem akcionāriem.

Taču atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz šā gada beigām gāzes tirgošanas un pārvades biznesi būs jānodala pilnībā – ne tikai atsevišķos uzņēmumos, bet arī īpašnieku un amatpersonu līmenī. Faktiski tas nozīmē, ka esošajiem īpašniekiem savas daļas jāpārdod.

Likums no 3. aprīļa pirmpirkuma tiesības uz Conexus akcijām nosaka Latvijas valstij. Jaunā uzņēmuma kontrolē būs visa gāzes pārvades infrastruktūra un par nozari atbildīgās valdības amatpersonas līdz šim apliecinājušas – būtu pareizi stratēģiski svarīgo enerģētikas tīklu pārņemt valstij. Baltijas kaimiņvalstīs un Somijā valdības kopš 2014. gada ir ieguvušas vairākuma vai pilnīgu kontroli pār gāzes pārvades tīkliem, rēķinoties ar iespējamiem Krievijas draudiem enerģētiskajai neatkarībai.

Tomēr tagad šis plāns ir apdraudēts. Ja atsevišķi Conexus Baltic Grid akcionāri savas kapitāldaļas nolemtu pārdod vai slēgt vienošanās par šiem darījumiem vēl pirms 3. aprīļa, tādā gadījumā formāli tiktu apietas likumā noteiktās valsts pirmpirkuma tiesības.

“Tas jums jāvaicā akcionāriem. Tas, ka no mums tiek pieprasīta informācija no dažādām investoru grupām, ir fakts. Cik tālu ir sarunas, un kā tas notiek – es uz to nevaru neko komentēt,” Ir sacīja LG vadītājs Aigars Kalvītis. Savukārt Itera Latvija vadītājs Juris Savickis neatsaucās uz aicinājumu komentēt situāciju. Ar pārējiem akcionāriem Ir nebija iespēju sazināties.

Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka par iespējamiem darījumiem ar Conexus kapitāldaļām pirms 3. aprīļa ir informēta arī valdība. “Situācija ir tāda, ka valdība izskata pilnīgi visus variantus,” žurnālam saka premjers Māris Kučinskis (ZZS), atsakoties izpaust sīkākas detaļas. “Mēs nevaram spēlēt ar Kalvīti ar atklātām kārtīm,” skaidro premjers.

Conexus īpašnieku plānus valdība februārī uzticējusi noskaidrot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V). Ministrs Ir norāda, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pagaidām nekādas izmaiņas akcionāru reģistrā nav notikušas, taču tās nav izslēgtas nākotnē.

Vairāk par šo tēmu lasiet žurnālā Ir.

Komentāri (21)

rinķī apkārt 23.02.2017. 08.34

…Likums no 3. aprīļa pirmpirkuma tiesības uz Conexus akcijām nosaka Latvijas valstij. Jaunā uzņēmuma kontrolē būs visa gāzes pārvades infrastruktūra….

…Tomēr tagad šis plāns ir apdraudēts. Ja atsevišķi Conexus Baltic Grid akcionāri savas kapitāldaļas nolemtu pārdod vai slēgt vienošanās par šiem darījumiem vēl pirms 3. aprīļa… +++ kurš uzrakstīja šādu likumu, un kas bija tie deputāti, kuri nobalsoja par šādu, Latvijā raksturīgu deklaratīvu likumu?

Ja reiz tika rakstīts likums par to, ka pirkšanas pirmtiesības uz Conexus ir valstij, tad vajadzēja rakstīt šo likumu tā, lai šādas pirmpirkuma tiesības iestātos no likuma pieņemšanas brīža, bet ne no kaut kāda mistiska 3. apriļa.

Neko daudz nesaprotu no biznesa brīvā, demokrātiskā valstī, bet es radušos situāciju salīdzinātu ar negodīgu futbola spēli, kur rezultāts jau iepriekš sarunāts.

+9
-7
Atbildēt

5

    andrejs > rinķī apkārt 23.02.2017. 09.05

    Vienkārši nožēlojami.

    Arēnas Rīga VIP ložā sēžot kopā ar Krievijas vēstnieku un vietējiem čekistiem ne par to vien var vienoties

    +8
    -9
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > rinķī apkārt 23.02.2017. 11.41

    maču-pikču, Valdība nevar pieņemt likumus un rīkoties kā bandīts “po poņaķijām” +++ es rakstīju nevis par valdību, bet par Saeimu. Saeima raksta likumus, valdība tos pilda. Un, ja jau ES likumi prasa, lai līdz šā gada beigām tiktu nošķirta gāzes tirgošana no no pārvaldes un glabāšanas, tad ES dalībvalsts Saeimas deputātiem un juristiem, kuri strādā, lai pildītu ES likumu par gāzi, ir pienākums nodrošināt to, lai ES uzliktos pienākumus LR pildītu atbilstoši starptautiskiem likumiem utt Un viņiem savi pienākumi jāveic nevis formāli, bet gan tā, lai valsts no viņu darbošanās gūtu labumu, nevis nokļūtu zaudētājos. Tas ir viņu darbs, par to viņi saņem algu un ar to viņi atšķiras no manis un arī no Tevis.

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    robotron > rinķī apkārt 24.02.2017. 07.38

    maču-pičku

    Lietuvai un Igaunijai paveicies, ka tiem nav tādu Kalvīšu un Savicku

    Lietuvai un Igaunijai paveicies, ka tās kalvīšiem un savickiem nav tādu čekistu piesmietu izdzimteņu, kā Dombrovskis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    robotron > rinķī apkārt 23.02.2017. 17.51

    andrejs

    Jādomā, tā prokremliskā izdzimteņa tūplī pabijis daudz čekistu daiktu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    maču-pikču > rinķī apkārt 23.02.2017. 10.08

    >riņķī apkārt

    Valdība nevar pieņemt likumus un rīkoties kā bandīts “po poņaķijām”, lai tos pēc tam apstrīdētu starptautiskās tiesās, izmaksājot “cietējiem” negūtos miljonus. Lietuvai un Igaunijai paveicies, ka tiem nav tādu Kalvīšu un Savicku, kuru dzīves mērķis un uzdevums ir shēmošana.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

Mantrausis 24.02.2017. 08.47

Pirms ne tik daudz gadiem Latvijā bija iecienīti īpatnēji amati, no kuriem atlaida ar blīkšķi un tad atlaistie varēja tiesā piedzīt lielas kompensācijas. Nez, kas sacerēja līgumus?

LG ir kārtējais piemērs, kur formāls papīrs aizsedz elemetāru loģiku un godīgumu. Ja valsst iestāde rīkojas juridiski pareizi, vai tā rīkojas godīgi un tālredzīgi?

Manuprāt, ņemšanās ap formālu likumību ir viens no lielākajiem 20.-21. gadsimta māņiem. LG gadījums – kā iespējams, ka Līgumā eksistē iespēja šo līgumu padarīt bezjēdzīgu? Varbūt 85 lappušu vietā tos rakstīt uz 1-2 lappusēm un latviski pareizi? 🙂

+1
0
Atbildēt

0

simourg 23.02.2017. 17.38

Piesaisti naudu un sāc attistities! Cityfinances finansējums Jūsu uzņēmumam https://www.cityfinances.lv

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu