Saeima otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Veselības finansēšanas likumprojektu, neiekļaujot tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados, ziņo LETA.

Tieši par finansējuma pieaugumu un mediķu algu palielinājumu Saeimas sēdē bija plašākās debates. Opozīcijas frakcija “Saskaņa” rosināja likumā ierakstīt, ka, izstrādājot budžeta projektu, 2018.gadā nepieciešams paredzēt valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei ne mazāku par 227 miljoniem eiro, 2019.gadā – ne mazāku par 341 miljoniem eiro, bet 2020.gadā – ne mazāku par 442 miljoniem eiro.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) debatēs skaidroja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) mudināja likumprojektā minēt finansējuma pieaugumu pa gadiem. Arī “Saskaņa” uzskata, ka likumā jābūt norādītam ikgadējām finansējuma pieaugumam veselības aprūpes nozarei.

Valdošo koalīciju pārstāvošais Romualds Ražuks (V) skaidroja, ka par skaitļiem komisijā bija ilgstošas debates, tomēr likumos precīzus skaitļus ierakstīt nevarot, tāpēc finansējuma pieaugums tikšot norādīts procentuāli. Viņš arī piebilda, ka vidēja termiņa budžetā cipari ir iekļauti, bet šī likuma mērķis neparedzot atspoguļot šādus ciparus. Pie šiem jautājumiem vēl tiks strādāts, uzsvēra Ražuks.

Viedokļu apmaiņu izraisīja arī priekšlikumus likumā norādīt finansējumu veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. LVSADA iepriekš nosodīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam 2019. un 2020.gadā. Tomēr arī ceturtdien ierosinājums minēt konkrētas summas deputātu atbalstu neguva.

Kopumā Veselības finansēšanas likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 74 deputāti, bet pret bija 16 parlamentārieši.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.

Paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā – jau līdz 5%.

Tāpat plānots no 42 līdz 70 dienām pagarināt iespēju grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā saņemt atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi.

Deputāti atbalstīja priekšlikumu ar 2021.gadu no pacienta līdzmaksājuma atbrīvot otrās grupas invalīdus. Nolemts šo soli veikt nākamā vidēja termiņa budžeta posmā, jo pēc provizoriskām prognozēm tas varētu prasīt papildu ap 10 miljonu eiro.

Tāpat likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka no 2019.gada 1.janvāra tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā būs personām, kuras 2018.gadā ir bijušas sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai. Noteiktas vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šī nosacījuma.

Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistītas ar sociālajām iemaksām.