Attīstīts nacionālais kapitāla tirgus – valsts brieduma pazīme un izaugsmes stūrakmens 1

Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Attīstīts kapitāla tirgus ir nacionālās ekonomikas brieduma pazīme, kā arī izaugsmes stūrakmens. Kapitāla tirgus sekmē efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu. Kapitāla tirgus ir vieta, kur satiekas naudas līdzekļu turētāji vai pārvaldītāji (tostarp, pensiju fondi) ar uzņēmumiem, kuriem nepieciešams kapitāls biznesa attīstībai. Rezultātā palielinās naudas aprite ekonomikā, tā kļūst ilgtspējīgāka, pieaug uzņēmumu konkurētspēja un vairojas iedzīvotāju labklājība.

Pašlaik Latvijas valsts fondēto pensiju plānos un Latvijā reģistrētos privātajos pensiju fondos ir uzkrāti līdzekļi kopsummā virs 3,5 miljardiem eiro. No tiem aptuveni viens miljards eiro ir ieguldīti Latvijā, galvenokārt Latvijas valdības obligācijās, tādējādi finansējot valsts budžeta izdevumus. Pensiju plānu ieguldījumu summa Latvijā laika gaitā turpina palielināties, daļēji pateicoties valsts uzņēmumu un institūciju, tādu kā Latvenergo un ALTUM obligāciju emisijām. Pensiju pārvaldītāji ar lielu entuziasmu ir izmantojuši šīs jaunās ieguldījumu iespējas.

Tomēr Latvijas ieguldījumu īpatsvars pensiju plānos samazinās, jo uzkrāto līdzekļu apjoms turpina mērķtiecīgi augt. Būtiskākais iemesls – atbilstošu kapitāla vērtspapīru hronisks trūkums.

Pensiju ieguldījumi Latvijas uzņēmumu akcijās pašlaik ir niecīgi. Galvenie šķērsli ir emitentu zemais korporatīvas pārvaldības līmenis, mazākuma akcionāru tiesību neievērošana un brīvi tirgoto uzņēmumu akciju nelielā kapitalizācija. No šiem faktoriem izriet zemā investoru aktivitāte un niecīgie akciju apgrozījumi biržā. Visi minētie faktori būtiski apgrūtina un pat liedz pārvaldniekiem veidot pensiju plānu likviditātes prasībām un ieguldītāju interesēm atbilstošas pozīcijas.

2012. gadā pensiju pārvaldītāji Latvijas Komercbanku asociācijas paspārnē veica pētījumu, kura galvenie secinājumi ir spēkā joprojām. Pašlaik biržā tirgotie uzņēmumi pēc to lieluma un tirdzniecības aktivitātes neatbilst pensiju plānu un to ieguldītāju interesēm. Valsts un pašvaldību īpašumā atrodas vairāki uzņēmumi, kuru biržas kotācijas gadījumā to akcijas kā investīciju objekti kvantitatīvi atbilstu vairumam no pensiju plāniem.

Turklāt nonākšana biržā nozīmē arī augstu informācijas atklātības līmeni. Biržā kotētie uzņēmumi pastāvīgi atrodas aktīva investīciju stila profesionāļu uzmanības fokusā, bet akciju biržas cenas svārstības sniedz iespējami objektīvāko vērtējumu uzņēmuma darbībai, rezultātiem un nākotnes perspektīvām.

Mēs uzskatām, ka nonākšana publiskā tirgū būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību uzņēmumu caurspīdīgumu, veicinātu labāku pārvaldības praksi un uzlabotu to konkurētspēju.

Lai veicinātu Latvijas kapitāla tirgus izaugsmi nākotnē, valdībai izstrādājot finanšu tirgus attīstības plānu, tajā būtu iekļaujama stratēģiska pieeja – valsts vai pašvaldību realizētu projektu finansējumam nepieciešamo līdzekļu piesaistīšana ar finanšu tirgus starpniecību, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu daļēja kotācija biržā.

Atbilstoša valdības plāna realizācija pavērtu jaunas ilgtermiņa ieguldījumu iespējas, tostarp, pensiju fondiem, veicinātu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājības uzlabošanos.

Jevgenijs Gžibovskis, ABLV Asset Management, IPAS, valdes priekšsēdētāja vietnieks

Zigurds Vaikulis, IPAS, CBL Asset Management, valdes loceklis

Andrejs Martinovs, IPAS INVL Asset Management, valdes priekšsēdētājs

Iļja Arefjevs, IPAS, Luminor Pensions Latvia, valdes loceklis

Igors Rozanovs, AS NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, valdes priekšsēdētājs

Jānis Rozenfelds, IPAS, SEB Investment Management, valdes priekšsēdētājs

Dace Brencēna, SEB pensiju fonds, valdes priekšsēdētāja

Māris Sīlītis, Swedbank atklātais pensiju fonds, valdes priekšsēdētājs

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, valdes priekšsēdētājs

Komentāri (1)

Sskaisle 29.11.2017. 16.10

nepēju šo rakstu saprast – piemēram,” Galvenie šķērsli ir emitentu zemais korporatīvas pārvaldības līmenis,” – par šo man nav ne jausmas , kas tas ir.

Es tikai domāju tā, ka ja neesam tiesiska valsts, ja par pamatlikumu ir kļuvusi maksātspēja – tad nu neticu valsts spējām rīkoties maksātnespējīgo un tiesāties nespējīgo iedzīvotāju interesēs.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu