fbpx

Latvijas kapitāla tirgus potenciāls ir valsts rokās

Pēteris Stepiņš. Publicitātes foto
Pēteris Stepiņš
Print Friendly, PDF & Email

Publiskajā vidē nereti izskan viedoklis, ka Latvijā kapitāla tirgus ekosistēma ir galēji pasīvā līmenī. Taču pēdējā laikā mēs redzam vairākus pozitīvus piemērus, un privāto uzņēmumu interese par investīciju piesaisti caur biržu kļūst aktīvāka. Gada sākumā caur publisko piedāvājumu biržā kotējās HansaMatrix, un tikko kā to veiksmīgi izdarīja arī MADARA Cosmetics. Tomēr akciju emisijas ierobežojumu dēļ mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr spēj apmierināt institucionālo investoru, pensiju fondu pieprasījumu. Pašreiz Latvijas kapitāla tirgū trūkst lielo spēlētāju un piedāvājuma.

Kaimiņvalstu pieredze rāda, ka lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā var veidot stabilu kapitāla tirgus ekosistēmu. Viens vai divi lielie enkuri var veicināt kapitāla tirgus aktivizēšanos jau pavisam citā līmenī. No mūsu – Latvijas Swedbank pensiju fondu – ieguldījumiem Baltijas akciju tirgū, lielākie ir ieguldījumi Igaunijas uzņēmumos Tallink Grupp un Tallinna Kaubamaja. Tikai pēc tam seko Latvijas farmācijas flagmanis OlainFarm. Kāpēc?

Tādēļ, ka šiem igauņu uzņēmumiem biržā ir liels apgrozījums un to akcijas ir brīvāk pieejamas. Latvijā mums šādu lielo uzņēmumu akciju piedāvājuma nav, lai arī tas dotu tikai pozitīvus impulsus gan pašiem uzņēmumiem, gan tautsaimniecībai kopumā.

Lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanās biržā ļautu sakārtot uzņēmumu iekšējo pārvaldību, kā arī veicinātu uzņēmumu komunikācijas izveidi ar investoriem. Latvenergo zaļo obligāciju emisija biržā ir lielisks piemērs, kā uzņēmuma darbība padarīta caurspīdīgāka. Savukārt, ja biržā tiek kotētas jau uzņēmuma akcijas, tam papildus nāk vairākas būtiskas priekšrocības no caurspīdīguma viedokļa. Šādā gadījumā uzņēmuma akciju cena svārstās katru dienu, un tā vadībai jābūt gatavai ne tikai publiskot ceturkšņa darbības rezultātus, bet arī sniegt skaidrojumus, kāpēc akcijas cena krīt vai pieaug. Tas veicina arī sabiedrības interesi un iesaisti – jo plašākam iedzīvotāju lokam pieder kaut dažas akcijas šādā uzņēmumā, jo vairāk jautājumu seko un uzņēmuma lēmumi tiek plašāk analizēti.

Ir bijuši vairāki pētījumi, kuru rezultāti uzrādījuši, ka Latvijas iedzīvotāji vēlētos, lai viņu nākotnes pensiju kapitāls tiktu ieguldīts vietējos uzņēmumos. Tas ir dabiski, jo iedzīvotāju ienākumi un labklājība ir atkarīga no Latvijas ekonomikas, turklāt pārdomāti pensiju fondu ieguldījumi Latvijā pastarpināti nonāk atpakaļ šo pašu iedzīvotāju maciņos. Protams, nevar prasīt no pensiju fondiem, lai notiktu 100% ieguldīšana tikai Latvijas uzņēmumos, kas no klientu ieguvumu skatupunkta būtu tāpat, kā turēt visas olas vienā groziņā. Stratēģiski pareizi un ilgtermiņā ienesīgāk (jo pensiju fondu mērķis ir pelnīt, darīt to gudri un ilgtermiņā) ir savus ieguldījumus diversificēt, kas nozīmē arī daļu naudas ieguldīt ārvalstu uzņēmumos un daļu vietējos uzņēmumos, tikai jārada šo uzņēmumu piedāvājums.

Jo vairāk biržā tiks kotēti lielāki uzņēmumi, jo vairāk pensiju kapitāla potenciāli tiks ieguldīts vietējā tirgū, jo labāk mēs visi nākotnē dzīvosim.

Lielo uzņēmumu kotēšanās biržā nodrošinātu ne tikai investīciju piesaisti, bet ļautu valstij bez savu resursu tērēšanas nodrošināt uzņēmuma uzraudzību. Ko tas nozīmē? Teju visus notikumus uzņēmuma pārvaldībā var izteikt cenā. Līdz ar to, tiklīdz būs saskatāmas kādas negatīvas pārvaldības pazīmes, tā tirgus par to uzreiz signalizēs – cena kritīsies. Ja uzņēmums ir sakārtots, cena vienmēr būs augstāka. Atslēgas jautājums ir par politisko vēlmi un gribu sakārtot uzņēmumus un padarīt tos caurspīdīgākus.

 

Autors ir Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort