Ministrijas iebilst pret darbinieku skaita samazināšanu valsts pārvaldē un mazo iestāžu reformēšanu

Vairākas ministrijas iebilst Valsts kancelejas ieceri samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes. Šonedēļ Ministru kabinets izskatīja valsts kancelejas sagatavoto valsts pārvaldes reformu plāna projektu. Starp reformu plānā ietvertajiem desmit rīcības virzieniem vislielāko rezonansi izpelnījušās ieceres valsts pārvaldē samazināt amata slodžu skaitu par 6%, kā arī pārskatīt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu funkcijas.

Valsts pārvaldes reforma nenotiks bez iepriekšējas analīzes, tā nenotiks kā skaldot ar cirvi, otrdien Ministru kabineta sēdē sacīja valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS). Lielākās bažas par sliktu ietekmi uz pārvaldītajām nozarēm darbinieku skaita samazināšanas dēļ pauduši ārlietu un tieslietu ministri.

Visas ministrijas ir sniegušas savu vērtējumu par Valsts kancelejas izstrādāto reformu plānu, un liela daļa ministriju pauž iebildumus. Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka reformu plānā nav skaidrots mērķis strādājošo skaita samazināšanai – vai tas ir pašmērķis, vai arī ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ekonomiju. TM arī iebilst pret ilgstošo vakanču skaita samazināšanu visās valsts tiešās pārvaldes iestādēs, nevērtējot situāciju katrā gadījumā individuāli.

Finanšu ministrijas ieskatā nodarbināto skaita samazināšana jāvērtē katrā gadījumā individuāli. Veselības ministrija (VM) norāda, ka amata vietu samazinājuma procents visām VM padotības iestādēm nav piemērojams, jo ne visām ministrijas padotības iestādēm ir vakances 6% apmērā no kopējā amatu vietu skaita. “Vakantie amati mainās un tos visus ir nepieciešams aizpildīt, lai kvalitatīvi veiktu pamatfunkcijas nodrošināšanu ilgtermiņā. Un nav pieļaujama situācija, kad jāsamazina esošie darbinieki,” pauž VM.

Iekšlietu ministrija (IeM) reformu plānā rosina noteikt, ka amata vietu samazinājums neattieksies uz institūcijām, kuras īsteno valstiski svarīgus uzdevumus iekšējās un ārējās drošības jomā un to tajā skaitā neattiecinās uz iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīriem. IeM arī uzskata, ka “lineāra” ilgstoši vakanto amata vietu samazināšana, nevērtējot to izveidošanas iemeslus un sekas, ir kategoriski neatbalstāma.

Aizsardzības ministrija (AM) vērš uzmanību uz to, ka amatu likvidēšanas izņēmums būtu attiecināms uz aizsardzības resoru kopumā un it īpaši uz Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, AM, Valsts militāro objektu un iepirkumu centru, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, kā arī Jaunsardzes un informācijas centru. “Ja tiks samazināts nodarbināto skaits citās AM padotības iestādēs, tad to būs nepieciešams kompensēt uz to aizsardzības resorā nodarbināto rēķina, kuri jau šobrīd tieši ir iesaistīti ar valsts ārējo drošību saistīto funkciju izpildē,” atzīst ministrijā.

Nodarbināto skaita samazināšanu par aptuveni 6% neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. Tā aicina kritiski vērtēt pieeju, kurā matemātiski noteikts vienāds procentuāli likvidējamo amatu skaits resorā. Labklājības ministrija rosina reformu plānā norādīt, ka ka samazināmo amatu vietu skaita noteikšanā tiks ņemtas vērā arī iepriekšēji veiktās reformas un optimizācijas pasākumi, tai skaitā ne tikai tie, kas veikti kopš 2015.gada, bet arī tie, kas veikti kopš 2009.gada

Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā nodrošināt tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu par aptuveni 6% jeb 3500 amata vietām nav korekts mērķis, jo nav ņemts vērā apstāklis, ka vairākās iestādēs, kurās ir ievērojams nodarbināto skaita īpatsvars, samazinājums vai nu netiks īstenots, vai būs mazāks par 6%. ZM ir pārliecināta, ka reformu plānā izvirzīto amata vietu samazinājumu par 3500 aritmētiski nebūs iespējams sasniegt pat aptuvenā skaitļu līmenī, tātad izvirzītais mērķis praktiski nav sasniedzams.

Vērtējot mazo valsts iestāžu iespējamu apvienošanu, TM uzskata, ka valsts iestāžu efektivitātes izvērtējums ir veicams visām valsts pārvaldes iestādēm neatkarīgi no tajās nodarbināto skaita un atrašanās tiešajā vai pastarpinātajā valsts pārvaldē.

“Galvenajam kritērijam, lemjot par iespējamu iestāžu apvienošanu, jābūt nevis iestādē nodarbināto skaitam, bet gan iestādes nodrošināto funkciju efektivitātei. Proti, vispirms ir jādefinē esošo funkciju nepieciešamība un lietderība. Pēc esošo funkciju apzināšanas nepieciešams izvērtēt, vai iestāde ir izmantojusi visus iespējamos risinājumus iestādes darbības efektivizēšanai,” pauž TM.

Kultūras ministrijas (KM) ieskatā valsts mazo iestāžu darbības lietderības vērtēšana tikai pēc nodarbināto skaita neatspoguļo iestādes efektivitāti un lietderību. Ministrija uzskata, ka mazo tiešās pārvaldes iestāžu darbību nepieciešams vērtēt, arī pamatojoties uz to funkcijām un sasniegtajiem rezultātiem. Kā piemēru KM min Nacionālo kino centru, kura darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kino un filmu nozarē un administrēt kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus.

Valsts pārvaldes reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās – ekonomija jeb ieguldīt mazāk, lietderība jeb ieguldīt atbilstīgi ieguvumiem un efektivitāte jeb ieguldīt gudri.

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” iekļautie reformu virzieni un pasākumi piedāvā koncentrēties uz svarīgāko – trijos gados īstenojamiem pasākumiem, kuri sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Desmit reformu virzieni tiks īstenoti sasaistē cits ar citu, lai nodrošinātu izvirzīto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus dodot adekvātus instrumentus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem to sasniegšanā.