Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” komisijā 3

Foto: Ģirts Ozoliņš, Picture Agency
Print Friendly, PDF & Email

Ģenerālprokuratūra pēc Saeimas deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma sākusi pārbaudi par bijušā politiķa Aināra Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, vēsta aģentūra LETA.

Pārbaudi vada prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš aģentūrai LETA teica, ka informācijai par pārbaudes gaitu ir ierobežota pieejamība un neprognozēja pārbaudes pabeigšanas termiņu.

Judins iesniegumā Ģenerālprokuratūrai raksta, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu. Uzaicinātājām personām ir pienākums sniegt izmeklēšanas komisijai paskaidrojumus, bet par atteikšanos to darīt ir paredzēta atbildība. 30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai.

Bijušais Satiksmes ministrs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Šlesers neatbildēja uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas neattiecās ne uz viņu pašu, ne uz viņa ģimenes locekļiem. Piemēram, Šlesers neatbildēja uz vairākkārt uzdotu jautājumu, vai viņam kaut kas ir zināms par norādījumu došanu valsts kapitālsabiedrībām slēgt reklāmas līgumus ar atsevišķiem medijiem, nodrošinot tiem finansējumu.

Vairākkārt novirzoties no jautājumiem un nesniedzot atbildi pēc būtības, Šlesers ir izvairījies no informācijas sniegšanas komisijai, kas, pēc Judina domām, ir skaidra, lai arī vārdos neformulēta atteikšanās dot paskaidrojumus komisijai. Papildus tam Šlesers vairākkārt kategoriski norādījis, ka neatbildēs uz jautājumiem, kas attiecas uz kriminālprocesu.

Tā kā par atteikšanos sniegt paskaidrojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir paredzēta kriminālatbildība, Judins lūdzis sākt procesuālās darbības, lai noskaidrotu, vai Šlesers nav izdarījis Krimināllikuma 272.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē 30.oktobrī paziņoja, ka viņa rīcībā ir informācija par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izdarīšanā bijušas iesaistītas atbildīgas valsts amatpersonas, ko viņš apzīmēja kā “Vienotības tumbočkas”, “Rēzeknes burtnīciņas” un “Liepājas metalurgs”. Komisijas sēdes laikā Šlesers piedāvājis Judinam satikties ar viņu privāti, apsolot papildu informāciju. Pēc komisijas sēdes Šlesers no tikšanās atteicies. Tā kā Šlesera rīcībā, iespējams, ir informācija par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, Judins lūdzis sākt procesuālās darbības, lai iegūtu šo informāciju, kā arī vērtēt, vai Šlesera ilgstoša informācijas nesniegšana par šiem nodarījumiem neietver sevī Krimināllikuma 315.pantā paredzētā nozieguma pazīmes. Šis likuma pants paredz atbildību par neziņošanu par noziegumu.

Bijušais laikraksta “Diena” vadītājs Uldis Salmiņš parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē iepriekš saistībā ar ietekmi uz mediju pieminēja bijušos politiķus Andri Šķēli un Aināru Šleseru, kā arī Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, lai gan atzina, ka viņa rīcībā nav tiešu faktu, kas apliecinātu šo informāciju. Uz prokurora vaicājumu, kāpēc bijušais “Dienas” vadītājs tikai tagad nāk klajā ar šo informāciju, Salmiņš atbildēja, ka ir pārsteigts, kāpēc neviena tiesībsargājošo institūciju amatpersona viņam līdz šim nav uzdevusi jautājumus par šo lietu.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā. Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā. KNAB sācis dienesta pārbaudi par sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.

Komentāri (3)

J.šveiks 13.11.2017. 10.29

kamēr tur sēdēs troikas ieliktais kretins , termiņš nebūs nosakāms

+3
0
Atbildēt

0

Mantrausis 13.11.2017. 10.38

Man patiesi ir jocīgi lasīt, ka viens jurists, izmantodams tiesības, personisku nepatiku vai…, neslēpti, tieši un konkrēti sabiedrībai pauž: “Tie trīs ir jānovāc!” Neticiet nevienam, MAN ir taisnība, un tas, ka es piepildīšu savas vēlmes, būs tiesiski, taisnīgi un pareizi, jo es, godīgais un pareizais biedrs Judins tā saku!
Ja šai lietai nebūtu trejkāršs vai simtkāršs “dibens” – bagātu ļaužu sakārtotie likumi, “ietekme”, “intereses”, OIK, robežpunkti, kas nedarbojas, iestādes, kas nav vajadzīgas… Un juristi – Judini un co, kas sabiedrību kā netālā kaimiņvalstī pirms gadiem 80 maldina ar stāstu, ka…
Es vēlos saprast, vai no ļaužiem, kas plicinājuši valsts naudu ko var dabūt atpakaļ tā un tada apmerā, ka Latvijas pelnošie ļaudis divus gadus var nemaksāt nodokļus. Es gribu saprast, kuri ir “nopirktie likumi”, kas mums jāievēro. Un tā… Nevis šauru, sīku un stulbu personisku atriebību!
Aiz runām, ka komisija grib tikai “pasēdēt” tāpat slēpj to, ka citi vēlas paraugprāvu par katru cenu. Labuma – nekāda!
Man to labumu gribas! 🙂

+2
-4
Atbildēt

1

    basta > Mantrausis 13.11.2017. 14.12

    “robežpunkti, kas nedarbojas”
    —————-
    Beidz, visi vjetnamieši, kas grib apzagt Garbaru un Kazlovski, tiek noķerti

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu