Latvijā ir apmēram 4000 kilometru neizmantotu ceļu 1

Foto: Edijs Pālens, LETA.
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā patlaban ir apmēram 4000 kilometru ceļu, kas praktiski netiek izmantoti, intervijā LNT teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), vadoties pēc šodien Autoceļu padomē publiskotās autoceļu tīkla inventarizācijas datiem.

Viņš norādīja, ka lielākoties neizmantotie ceļi ir vietējas nozīmes un pašvaldību ceļi. Neizmantotajiem ceļiem tiks būtiski samazināta uzturēšanas intensitāte. “Būtu labi, ja valsts varētu uzturēt ceļu uz mežu sēņotājiem, taču to mēs nevaram atļauties,” teica ministrs.

Apmēram 200 kilometriem ceļu, kas tiek izmantoti intensīvi, jau ir paaugstināta uzturēšanas klase. Tas nozīmē, ka ziemas periodā šos ceļus tīrīs biežāk.

Augulis piekrita, ka Latvijā ceļu stāvoklis nav apmierinošs un ceļu remonta deficīts ir apmēram puse no viena gada valsts budžeta jeb apmēram 4 miljardi eiro. Taču, tā kā valstij ir daudzas citas vajadzības, ceļu sakārtošanai nav iespējams atvēlēt tik daudz, cik nepieciešams. Ministrs informēja, ka nākamgad ceļu remontdarbiem papildus piešķirti 25 miljoni eiro. Tie lielākoties tiks iegudīti reģionālajos ceļos, kas līdz šim atstāti pabērna lomā – nākamgad varēs rekonstruēt apmēram 300 kilometru reģionālo ceļu. Šogad tam bija atvēlēti 9 miljoni eiro. Pēc Auguļa teiktā, papildu līdzekļi ceļu sakārtošanai atvēlēti arī nākamajos gados.

Latvijas autoceļu inventarizācijas rezultāti kalpos par pamatu tālākai ceļu tīkla sakārtošanai, nolemts Autoceļu padomē. Autoceļu tīklu vērtēja AS “Latvijas Valsts ceļi” sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta”. Noteikts ceļu tehniskais stāvoklis, satiksmes intensitāte, kā arī sociālekonomiskie faktori, kas ir īpaši būtiski reģionu kontekstā.

Ar interaktīvā rīka palīdzību turpmāk nozares institūcijas un pašvaldības varēs stratēģiski plānot autoceļu remontdarbus, ņemot vērā izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus.

Augulis uzsvēra, ka pētījums ir jāpapildina ar informāciju par nodokļu nomaksu, ņemot vērā faktiskās adreses, kas sniegs vēl skaidrāku uzņēmējdarbības atspoguļojumu. Arī citas ministrijas varēs izmantot šo instrumentu, plānojot rīcībpolitiku.

Secināts, ka būs nepieciešams papildu finansējums, lai sakārtotu tos 26 valsts autoceļu posmus, kuri pētījuma rezultātā identificēti kā prioritāri iespējamā skolu tīkla izmaiņu rezultātā. Padome vienojās izveidot domnīcu, kurā visas iesaistītās puses turpinās diskusijas par instrumenta papildināšanu, kā arī konkrētiem soļiem jautājumu risināšanai.

Komentāri (1)

J.šveiks 13.11.2017. 10.34

vajag konkursos pielaist arī ārpus valsts esošās ceļu būves kompānijas , piemēram leišus , ar garantiju , ka par tām summām kuras ik gadu tērējam tiks izbūvēti un atjaunoti ceļi Latvijā par divām vai pat trijām reizēm vairāk , mūsu karteļi uzpūtuši pasakaini augstas izmaksas , iespējams šie arī nolaistos uz zemes.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu