“Fēniksa fenomens” – kā rīkojas būvnieki Rīgā

Tā nav nejaušība, ka nelielās kompānijas pēc uzvarām iepirkumos mēdz bankrotēt, nesamaksājot valstij nodokļus. Tieši negrasīšanās maksāt nodokļus ļauj tām piedāvāt iepirkumā kārdinoši zemu cenu. Šādi secina žurnāls Ir, kas ceturtdien publicē plašu pētījumu par to, kas notiek Rīgā ar būvniecībā izlietotiem miljoniem eiro un cik galu galā saņem paši būvnieki.

«Mēs to saucam par fēniksa fenomenu. Sakrāj parādus, izveido citiem uzņēmumiem priekšnodokļa summas, [kas ļauj samazināt valstij reāli maksājamo PVN], beigās nesamaksā nodokļus un dibina jaunas firmas,» žurnālam skaidro VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Vairākus gadus Rīgā turpinās degradēto teritoriju atdzīvināšana jeb revitalizācija. Taču iepirkumos sadalītie miljoni baro arī ēnu ekonomiku, jo nodokļu nauda nekontrolēti aizplūst būvniecības apakšuzņēmējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā smieklīgi mazas algas un paliek parādā valstij, secina Ir pētījumā, kurā pārlūkoti vairāk nekā četri tūkstoši Rīgas domes struktūrvienību veikto iepirkumu no 2009. gada sākuma līdz 2017. gada septembrim.

Žurnāls noskaidroja, kādas sociālās iemaksas par darbiniekiem 2013. gadā veikuši seši uzņēmuma Merks nosauktie uzņēmumi. Tādējādi bija iespējams aprēķināt vidējās bruto algas šajos uzņēmumos. Te atklājās bēdu leja. Piemēram, firma Ekstra būve darbiniekiem mēnesī maksājusi vidēji 110 eiro, A.M. Bruģis — 250 eiro, Akmens stils — 270 eiro, Rigensi ­380 eiro. Turklāt, ja kāds no šiem apakšuzņēmējiem izlemtu piesaistīt vēl citus sadarbības partnerus zem sevis, tie paliktu neredzami pat projekta pasūtītājam, faktiski padarot neizsekojamu to, vai pašvaldības iepirkuma reālie īstenotāji maksā nodokļus.

Merks bija vienīgais no Ir aptaujātajiem Rīgas domes iepirkumu ģenerāluzņēmējiem, kurš piekrita atklāt vismaz daļu apakšnieku, pārējie atteica. Aizbildinājums — sīva konkurence darba tirgū.

«Ģenerāluzņēmējs pelna, bet tie, kas ir zem viņa, nepelna. Tas ir fakts, ka tādā veidā viņi darba darītājus iespiež ēnu ekonomikā. Jāpelna ir, bet bieži tas sanāk uz apakšuzņēmēju rēķina,» problēmu vispārīgi iezīmē Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs.

Bieži esot situācijas, kurās ģenerāluzņēmējs noslēdz līgumus, taču patiesie darba darītāji ir apakšuzņēmēji, kuriem tiek samaksāta pārāk maza summa vai dažkārt pat vispār netiek samaksāts. «Tas mazos uzņēmējus iedzen stūrī,» viņš skaidro. Vaicāts, vai šī sistēma darbojas arī publiskajos iepirkumos, viņš atbild: «Esam tādā purvā»! Galvenā problēma — katastrofāls solidāras atbildības trūkums starp pašvaldību kā pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un tā nolīgtajiem apakšuzņēmējiem, secina Grīnbergs. Viņaprāt, tai vajadzētu būt pasūtītāja atbildībai — pārliecināties, ka nauda, kas samaksāta ģenerāluzņēmējam, galu galā nonāk pie darba darītājiem.

«Mums ir ļoti daudz būvniecības uzņēmumu ar nelielu darbinieku skaitu. Tā ir viena no būvniecības nozares problēmām. Ir apakšapakšapakšuzņēmumi. Tas, kas vinnē konkursu, faktiski darbu neveic,» nozares pārstāvim piekrīt Inese Bindemane, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece.

Statistika patiešām ir skarba — 88% no visām Latvijas būvkompānijām strādā mazāk nekā desmit darbinieku.

Ne Finanšu ministrijai, ne VID nav aprēķinu par to, cik ir tādu uzņēmumu, kas saviem darbiniekiem atalgojumu par padarīto darbu maksā tikai nelikumīgi. VID pieļauj — meklētais skaitlis slēpjas kaut kur starp 87 būvfirmām, kuras eksistē bez neviena oficiāli deklarēta darbinieka. Un starp 930 uzņēmumiem, kuri VID snieguši datus par darbiniekiem, vienlaikus norādot, ka visa gada laikā tie nav nopelnījuši ne centu. Dienests nevar skaidri pateikt, vai šo uzņēmumu rezultāti skaidrojami ar patiesu dīkstāvi vai nelegālu darbību.

Ņemot vērā nozares problēmas, Valsts darba inspekcija aptuveni piekto daļu no visām savām pārbaudēm veic būvniecības uzņēmumos. Pērn inspekcija veikusi 1959 strādnieku pārbaudes — rezultātā konstatēts, ka katrs ceturtais no šiem būvlaukuma darbiniekiem bijis nelegāli nodarbināts. Precīzi tāda proporcija saglabājas arī šā gada deviņos mēnešos veiktajās 1735 pārbaudēs.

Tajā pašā laikā gandrīz puse būvniecības uzņēmumu  — 2790 kompānijas — uzrāda, ka to darbinieki saņem samaksu zem valstī noteiktās minimālās algas. «Diez vai atradīsit darbinieku, kas būs gatavs strādāt būvniecībā par minimālo darba samaksu,» uz oficiālo datu un reālās dzīves nesakritību norāda Natālija Fiļipoviča no VID.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.