Jāņa popularitāte aug, vecmāmiņu vārdi pazuduši 2

Print Friendly, PDF & Email

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918. gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem. Ir izveidots interaktīvs rīks – 100 populārākie personvārdi 100 gados, kas ir kopēja CSP un PMLP dāvana Latvijas valsts simtgadē. To ikviens var apskatīt šeit – http://vardi.csb.gov.lv

Lai arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē Latvijā tradicionālais zēnu vārds Jānis bija vispopulārākais līdz pat 2000. gadam, rīdzinieku zēnu vārdu topā Jānis zaudēja pirmo vietu jau 1950. gadā, noslīdot līdz 3. vietai, un nākamo 15 gadu laikā zaudējot vēl pieciem vārdiem. Pēdējo triju gadu laikā populārākie jaundzimušo rīdzinieku vārdi zēniem ir Roberts, Aleksandrs, Artjoms, Gustavs un Kārlis, bet meitenēm: Sofija, Anna, Emīlija, Marta un Alise.

Taču no 1970. gada Jāņa popularitāte atkal aug, 1990. gadā arī Rīgā izvirzoties līderos. Nākamajos gados Jānis strauji zaudēja savas pozīcijas, nokrītot līdz 20. vietai 2005. gadā un līdzīgā vietā ir arī tagad, informē CSP.

Visilgstošākā ir Aleksandra vārda popularitāte. Jau pirmās brīvvalsts laikā tas bija 3. līdz 6. vietā tolaik Rīgā dzimušajiem zēniem, bet kopš 1950. gada tas ir ilgstoši bijis pirmajā vietā, ik pa laikam atkāpjoties uz otro pozīciju. Arī patlaban Aleksandrs ir otrs populārākais jaundzimušo rīdzinieku vārds.

Kopš 1918. gada Rīgas populārāko vārdu sarakstu nav pametuši jau pieminētie Jānis, Aleksandrs, Kārlis un Roberts, kā arī Viktors, Andrejs, Vladislavs, Aleksejs, Vladimirs, Eduards, Ēriks, Edgars un Artūrs.

Interesanti, ka 30. gados nacionālpatriotisma iespaidā Rīgā bijuši populāri vārdi Imants un Laimonis, kā arī Gunārs, Harijs un Ojārs. Tie visi pēc 1945. gada kļūst arvien mazāk populāri un tagad vairs nav atrodami vīriešu vārdu pirmajā simtniekā. 60. un 70. gados bija populāri, bet šobrīd no topa izkrituši vārdi Igors, Sergejs, Oļegs, Māris, Andris un Juris.

Kā atzīmē CSP, vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode. Rīgā vārdu mode mainās ātrāk nekā pārējā Latvijā, jo galvaspilsētas iedzīvotāji vairāk ietekmējas no kultūrvēsturiskām un politiskām izmaiņām.

Meiteņu vārdiem ir raksturīga lielāka mainība. Rīgā ir tikai viens vārds – Anna, kas visus simts gadus nav izkritis no pirmā simtnieka. 1920. gadā Anna bija trešajā vietā, 60. gados nokrita līdz 57. vietai topā, bet 1990. gadā tas sasniedza pat pirmo vietu.

Kopš 1995. gada Anna ir otrs populārākais meiteņu vārds Rīgā.

Meiteņu vārdiem raksturīgi, ka to mode atgriežas pēc vienas vai vairākām paaudzēm. Paula ir vienīgais vārds no pašreizējo Rīgas meiteņu vārdu pirmā desmitnieka, kas Latvijā kļuva populārs pēc 1990. gada. Anastasija, kas tagad ir devītajā vietā, 20. un 30. gados nebija īpaši populārs vārds Rīgā, toties bija 15. vietā Latgalē.

Interesanti ir tas, ka no patlaban pirmajā desmitniekā esošiem meiteņu vārdiem pārējie septiņi Sofija, Anna, Emīlija, Marta, Alise, Viktorija un Marija arī 20. un 30. gados ir bijuši populārāko simtniekā Rīgā, bet vēl populārāki tie bija Latgalē. Elizabete no pašreiz populārākā pirmā desmitnieka savukārt ir vienīgais, kas 20. un 30. gados bijis simtniekā tikai Rīgā, bet ne Latvijas reģionos.

20. un 30. gados Rīgā bez jau minētajiem vārdiem populāri bija arī Velta, Mirdza, Aina, Biruta, Vera, Ausma, Rasma, Dzidra, Lidija un Skaidrīte. Taču šie vecmāmiņu vārdi vismaz pagaidām nav sagaidījuši savu atgriešanos modē.

20. un 70. gados Rīgas meiteņu vārdu pirmajā pieciniekā dominē Irina, Ludmila, Svetlana, Olga, Tatjana, Jeļena un Nataļja, kuri izkrita no 100 populārāko vārdu saraksta ap 1995. gadu. Tiem seko latvietēm rīdziniecēm ap šo laiku populārie vārdi Inese, Ilze, Ilona, Iveta un Dace.

20. gadu beigās un 90. gados topa meiteņu vārdi Rīgā bija lielākoties tādi, kas der gan latviešu, gan citu tautību ģimenēm: Kristīne, Jūlija, Anastasija, Viktorija, Elīna, Laura, Jekaterina, Diāna un Katrīna.

Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti vardi.csb.gov.lv 100 gados Latvijā un tās reģionos. Ja vārda topā nav, šis vārds 100 gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem, informē CSP.

Komentāri (2)

Juoņs Strods 27.10.2017. 13.45

Kur pazuda latgalīšu oriģinalvuordi – Juoņs, Pīters, Odums, Jezups utt??? Kurs i kod puorlaviskova?

0
0
Atbildēt

0

Pandora 25.10.2017. 23.45

Tas tāds jauns politkorektums – uzskaitīt oļegus un anastasijas? Ko tas dod latviešiem? Mazvērtības, nevarības apziņu?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu