“Politiķa izskats, veidols ietekmē viņa izredzes vēlēšanās vairāk nekā mēs domājam,” teikts nesenā publikācijā, kuru atradu portālā BBC. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ šodien amatos nonākuši daudzi nemākulīgi politiķi? Varbūt arī iemesls meklējams kaut kur pavisam citur, bet fakts ir – pēdējā laikā pasauli satricinājušas vairākas krīzes, kuru katalizators ir bijusi savtīga, netālredzīga, neveiksmīga politiķu rīcība. Brīdī, kad šķita, ka skumjāku stāstu par Deivida Kamerūna lomu Brexit balsojumā Eiropā būs grūti atrast un esam sasnieguši dibenu, no apakšas pieklauvēja Mariano Rahojs.
Spānijas premjerministrs vispirmām kārtām sevi saprot kā likumības un iedibinātās kārtības sargu.* Viņa spējas radīt pozitīvu noskaņojumu sarunās un panākt kompromisus ir, maigi izsakoties, stipri ierobežotas. Ja atceramies, ka vēl pirms nepilniem desmit gadiem secesionistiem bija tikai 14 deputātu vietas Katalonijas parlamentā, tad kopš 2015. gada viņi veido parlamenta vairākumu. Tas lielā mērā ir noticis, pateicoties M. Rahoja un viņa partijas PP rīcībai. Tieši viņi nobloķēja daudzu gadu laikā smagās sarunās grūti panākto vienošanos Barselonas un Madrides starpā par jaunajiem Katalonijas autonomijas noteikumiem. Turklāt viņi to izdarīja jau tad, kad likums bija apstiprināts parlamentos gan Madridē, gan Barselonā un to parakstījis Spānijas karalis Huans Karloss. Var droši apgalvot, ka tieši šīs vienošanās atcelšana ir novedusi pie tagadējās situācijas Katalonijā. Lai arī Spānijas Konstitucionālā tiesa atcēla visu likumu, tā beigās var izrādīties Pirra uzvara, ja rezultātā Katalonija kļūs neatkarīga. Tad varēs teikt, ka Rahojs un PP uzvarēja kaujā, bet karu zaudēja.
Mariano Rahoja rīcībā viena kļūda sekojusi otrai un novedusi pie atklāta konflikta, kurš, iespējams, tagad jau sasniedzis “point of no return” – punktu, no kura atgriezties vairs nevar.
Es pat nerunāju par dažiem vienkāršiem un draudzīgiem žestiem vai nelielu piekāpšanos, kura varēja daļu neatkarības atbalstītāju noskaņot par labu Spānijas nedalāmībai. Rahojs tā arī nav spējis izšķirties par valsts līmeņa Franko režīma upuru piemiņas pasākuma sarīkošanu. Bet tieši katalāņi īpaši cieta no Franko režīma, daudzus katalāņu elites pārstāvjus nogalināja diktatūras laikā, katalāņu valoda un kultūra tika aizliegta. Tā vietā, lai ar upuru piemiņas godināšanu censtos dziedēt pagātnes rētas, Rahojs norāda uz pārejas laika likumiem, kuros novelk juridisku robežu zem ģenerāļa Franko režīma noziegumiem. Tomēr reāli tas nozīmēja, ka režīma kalpi nekad netika tiesāti. Sabiedrība nav aizmirsusi arī to, ka pati Rahoja PP izveidojās no viena frankoņu grupējuma. Tiesa, Rahojs ir daudz paveicis, lai izkustinātu PP no nacionālkonservatīvās pozīcijas. Viņš iestājās pret abortu aizliegumu, ietur mērenu pozīciju attiecībā uz homoseksuāļiem, atbalsta sieviešu izvirzīšanu atbildīgos amatos.
Tomēr attiecībā uz Kataloniju viņš akcentu liek uz likumiem un policijas spēku, kas ir novedis pie konflikta eskalācijas. Šo rakstu ilustrēju ar foto no šī brīža protestiem Barselonā pret Madrides rīcību.
Protestētāji Katalonijā aicina palīdzēt reģionam kļūt brīvam. Foto: AP/LETA
Vai Rahojs domā, ka viņam pietiks cietumu, kur visus šos cilvēkus ieslodzīt? Vai tiešām Spānijas premjerminstrs neko nespēj mācīties no vēstures un tic tam, ka likums ir visvarens? Vai viņš nav dzirdējis par to, ka savā laikā arī vergturība bija tiesiska un konstitucionāla, bet vēstures gaitu nosaka citi likumi, ne konstitūcijas? Šķiet, mūsu pašu Artim Pabrikam piemīt vairāk izpratnes par to nekā daudziem Spānijas un ES līderiem, kad viņš rakstīja: “Politiķu (ieskaitot daudzu ES politiķu) nesamērīgā rīcība Katalonijas jautājumā novedīs pie neatkarības vai asinīm, vai pie abiem vienlaicīgi.”
Diemžēl uz to pusi iet un galvenā loma šajā nesaprātīgajā attīstībā ir Mariano Rahojam. Pēc tam, kad pasaule redzēja, kā spāņu policisti 1. oktobrī paredzētā referenduma laikā uzbruka miermīlīgiem cilvēkiem, kuri nepretojās un nepielietoja vardarbību, Rahojs piedzīvoja pat atklātu kritiku no vairāku ES valstu puses. Diemžēl Latvijas politiskā elite nespēja izšķirties par atbalstu demokrātijas principiem un Eiropas vērtībām, izsaucot pat Islandes bijušā ārlietu ministra Jona Baldvina Hanibalsona izbrīnu. Jāatgādina, ka tieši Hanibalsons 1991. gadā stāvēja aiz Islandes lēmuma atzīt Baltijas valstu neatkarību. Viņš norāda, ka neviens nesagaida, ka tagad kāds atzītu Katalonijas neatkarību, bet no Baltijas un bijušajām Dienvidslāvijas valstīm “varētu sagaidīt, ka tās aizstāv katalāņu vai jebkuras citas tautas tiesības uz pašnoteikšanos demokrātiskā ceļā”.
Tomēr mēs šobrīd pieredzam Spānijas valdības rīcību, kuru ir grūti aptvert ar veselo saprātu – ugunskurs Katalonijā (kuru aizdedzināja tieši Rahoja un PP rīcība pirms gandrīz desmit gadiem) deg aizvien spožāk, bet Rahojs cenšas to nodzēst, lejot eļļu ugunī – tagad ir iedarbināts Spānijas konstitūcijas 155. pants. Maz, ka tas radīs vēl plašāku Katalonijas iedzīvotāju pretestību Madridei, tad nevienam nav nekādas pieredzes šāda panta pielietošanā. Tas tikai vispārīgi nosaka, ka centrālā valdība var pieprasīt reģionālās iestādes ievērot savus pienākumus attiecībā uz Spānijas konstutūciju. Ko tas nozīmē – par to īstas skaidrības nav.
Konstitūcijā nav teikts, kāda tieši procedūra būtu pielietojama 155. panta īstenošanai. Respektīvi, juridiski tas ir pilnīgs jaunums, pieredzes šī jautājuma risināšanai nav nekādas.
Vēl vairāk – valsts tiesību speciālisti norāda, ka Spānijas konstitūcijas ietvaros Katalonijas valdība var vērsties pie Konstitucionālās tiesas ar iesniegumu pārbaudīt, vai 155. panta iedarbināšana notika saskaņā ar Konstitūciju. Visas darbības, kuras tagad veiks Spānijas valdība saskaņā ar 155. panta iedarbināšanu, arī var tikt apstrīdētas Konstitucionālajā tiesā. Ļoti iespējams, ka Katalonijas valdībai ir tiesības apstrīdēt pat centrālās valdības lēmumu par Katalonijas valdības atlaišanu, ja Rahojs izšķirtos tādu lēmumu pieņemt.
Tas viss novedīs pie tālākas situācijas destabilizācijas. Protams, ja nu katalāņi pēc 155. panta iedarbināšanas nolemtu padoties, sapakotu savas mantiņas un dotos mājās, atsakoties no prasībām pēc neatkarības, tad viss atrisinātos momentāni. Bet nez vai tik naivs ir pat Spānijas premjerministrs, lai ticētu, ka tieši šāda būs tālākā attīstība. Jau tagad Katalonijas krīze ir sasniegusi Eiropas līmeņa mērogu. Nav vairs tālu tas brīdis, kad nopietni tiks skārtas gan Spānijas, gan Katalonijas ekonomikas. Ja atceras, ka Spānija tikai tagad sākusi atkopties no dziļas krīzes, aizvien nesaprotamāka šķiet Rahoja stūrgalvīgā turēšanās pie līdzšīnējā kļūdainā kursa. Emocijas sit augstu vilni un brīdī, kad Spānijas valdība atkal iesaistīs policiju, kura, iespējams, atkal pielietos vardarbību, tas var izsaukt arī līdzīgu reakciju no katalāņu puses. Visļaunākajā gadījumā tas var novest pie īsta pilsoņu kara.
Ja Spānija nav spējīga saprātīgi atrisināt šo konfliktu, varbūt palīdzēt varētu Eiropas iesaistīšanās. Mums bija politiķi, kuri bez lieliem satricinājumiem spēja novadīt PSRS sabrukumu un grandiozas pārmaiņas kontinetā. Diemžēl jāatzīst, ka uzsvars šajā teikumā jaliek uz vārdiņu “bija”. Šī brīža vadība vairāk turas pie likuma burta. Juridiski Eiropas Savienības iesaistīšanās nozīmētu vienas dalībvalsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu. Brīdī, kad es kļūstu par vidutāju kādā strīdā, es atzīstu abas puses par vienlīdzīgām. Tam pāri tikt tagadējā Eiropas Savienības spice nez vai spēs.
Tā nu mums atliek vien noraudzīties uz notikumu attīstību un cerēt, ka tā nenovedīs pie asinīm. Un informēties par noteikošo Katalonijā, lai, rakstot pilnīgi nepamatotus spriedelējumus soctīklos, piemēram, par Katalonijas situācijas līdzību ar Latvijas austrumiem, neuzkurinātu emocijas vēl augstāk. Varbūt ir pienācis laiks aptvert, ka neesam mēs katrs speciālisti tādos sarežģītos jautājumos kādas ir valsts tiesības. Ja pat mūsu juristi, kuri ir specializējušies konstitucionālās tiesības kā Lauris Liepa, skaidri pasaka, ka nav ne mazākā pamata vilkt paralēles starp Kataloniju, Latgali, Krimu vai pat Skotiju, tad varbūt der akceptēt to un pārtraukt izplatīt baumas.
Pats mazākais, ko derētu saprast mums visiem, ir fakts, ka Katalonijas jautājums būs atrisināms tikai tad, kad Madride akceptēs patiesību, ka vairākums katalāņu vēlas pārdefinēt attiecības starp centrālo valdību un autonomo reģionu. Bet atrisinājums attālinās ar katru dienu aizvien tālāk tieši Madrides rīcības dēļ. Kamēr beigās piepildīsies Kristas Milbergas vārdi: “Apturēt neatkarību ir tāpat kā gribēt apturēt bērna pieaugšanu. Brīvlaišana neizbēgama vai arī tiek izpostītas abu dzīves.”
Autore ir žurnāliste
*Kā tas sader kopā ar faktu, ka nozīmīgs skaits viņa partijas politiķu ir saistīti ar korupcijas skandāliem gan reģionu, gan lokālajā līmenī, to laikam spēj izprast tikai Rahojs pats. Katrā ziņā tieši korupcijas skandālu dēļ viņa partija pims diviem gadiem pazaudēja absolūto vairākumu parlamentā un kopš tā laika viņš vada mazākuma valdību. Tiesa, viņa stingrais kurs pret Barselonu varētu palielināt viņa popularitāti Madridē, kura, pretēji republikāniski noskaņotajiem katalāņiem, atbalsta monarhiju. Tas laikam ir vienīgais Rahoja ieguvums, ka šobrīd sabiedrības uzmanība ir novirzīta no PP biedru koruptīvajiem darījumiem. Savukārt Rahoja valdība tādā veidā var zaudēt basku nacionālistu atbalstu un veicināt dažādu neatkarību prasošu spēku konsolidāciju.
Islandes eksministrs kritizē Baltijas valstu nostāju Katalonijas jautājumā
Komentāri (36)
Kalvis Apsītis 23.10.2017. 00.04
Tas ir galīgi par citu tēmu, bet jāpiebilst, ka uz neatkarīgas valsts izveidošanas ceļa stājusies Kurdistāna – līdzšinējā kurdu autonomija Irākas ziemeļos.
Par šīs zemes neatkarību septembra beigās bija referendums. Pēc S.Huseina režīma veiktā genocīda (kurdu indēšanas ar ķīmiskajām kaujas vielām) nav pārāk daudz vietas kompromisam – abpusējai vēlmei turpināt dzīvot kopīgā valstī, ko pārvalda no Bagdādes. Un, protams, nesenais irāņu atbalstītais arābu šiītu uzbrukums Kirkūkai, kuru līdz tam pārvaldīja un no Islāma valsts aizstāvēja kurdu spēki, nevairo uzticēšanos. Domāju, ka Kurdistāna, ja tā izteiks vēlmi būt starptautiski atzīta suverēna valsts, noteikti pelna Latvijas valsts un tautas atbalstu. Nevajag turpināt bezjēdzīgas cilvēku ciešanas arābu-kurdu etniskos konfliktos, par katru cenu saglabājot mūsdienu realitātei neatbilstošas robežas, kas steigā novilktas pēc 1.pasaules kara.
4
edge_indran > Kalvis Apsītis 23.10.2017. 00.35
Kalvis Apsītis:”… Nevajag turpināt bezjēdzīgas cilvēku ciešanas arābu-kurdu etniskos konfliktos, ….”
======================================================================================
“Kaķa lāsti debesīs nekāpj.” Latviešu tautas sakāmvārds.
Runas vīriem ir spēks rokā, un, ko tie nospriež, tas paliek! Uzvarētāji vilka, velk un vilks, lai cik te leviti vai āpsīši nevāvuļotu par demokrātiju, cilvēktiesībām u.c. Rietumu propagandas saukļiem.
E.Veidenbaumam 150 – pārlasīsim klasiku, domāsim līdzi:
“Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,….”
0
basta > Kalvis Apsītis 23.10.2017. 05.06
Tas, ka netika izveidota kurdu valsts, ir Krievijas WWI nozieguma līdzdalībnieku: Lielbritānijas, Francijas un ASV vaina.
0
Sskaisle > Kalvis Apsītis 23.10.2017. 10.02
cik es saprotu – tad Kurdistānas valsti negrib pieļaut reģionā esošās valstis un pasaules lielvalstīm – vai citiem vārdiem – globālajam kapitālismam jauna valsts , ar kuru jārēķinās saimniekojot ar reģiona dabas bagātībām arī nav vajadzīga.
Redzot kas un kā notiek Sīrijā – kad amerikāni apgalvo, ka uz slimnīcu bumbas meta krievi, bet krievi, ka amerikāņi un abas bumbotājvalstis turpina būt ANO padomē – es esmu ļoti skeptiska, ka Kuridstānas valsti izdosies izveidot.
Savukārt, Latvjas atbalsts būs atkarīgs no kremļa pavēles – pec kārtējā Latvijas prezidenta kārtējās apzinātās stulbās runas Ņujorkā – ir smieklīgi cerēt, ka kāds pasaulē tādus ākstus un bānānus kā mēs varētu ņemt vērā.
Diemžēl …. morāli , protams, es atbalstu visus, kuri grib būt neatkarīgi – jautājums , ka es neatbalstu vardarbību ne no vienas puses – tas nedrīkst būt 21.gs. politikas instruments
1
edge_indran > Dusma 23.10.2017. 10.34
Nekāds “diemžēl”, tikai tālredzīga, ilgtermiņa plānošana, kam pamatā intereses un peļņas gūšana. Atcerēsimies ASV prezidenta Trampa nostāju pirms Brexit, par ES prezidenta Junkera reakciju nebrīnīsimies:
“The European Commission President wants President Donald Trump to stay out of Brexit negotiations, warning that if he doesn’t, he will advocate for a secession within the United States.
“If he [Trump] goes on like that I am going to promote the independence of Ohio and Austin, Texas, in the United States of America,” European Commission president Jean-Claude Juncker, said at a conference of the European People’s Party in Malta. His remarks were reported by CNN.”
http://fortune.com/2017/03/30/european-leader-to-trump-stay-out-of-brexit-or-ill-promote-a-u-s-secession/
0
Abeam > Kalvis Apsītis 23.10.2017. 00.25
Ja Kurdi izteiks velmi but neatkariga valsts, tad noteikti butu pelnijusi starptautisku atzisanu, jautajums ir saja gadijuma, vai citas EU dalibvalstis tam piekristu, jo vismaz areji EU censas ieturet vienotu arejo kursu, un Kurdu lielakais klupsanas akmens varetu but divu lielako partiju savstarpejas ieksejas cinas, bet lai Kurdiem veicas, un varbut ta ir iespeja radit drosu un prognozejamu valsti saja regiona.
0
Abeam 22.10.2017. 22.52
Raksta autore parak vienkarsi pieet notiekosajam, par Rahoja valdibu varetu piekrist tikai daleji, bet Latvijas pozicija gan dotaja situacija ir pareiza, jo mes esam ieintresti stipra NATO valsti, un neaizmirsisim kapec Spanu kontingnts atrodas Latvija, bet Madridei protams vajadzeja izveleties citu, domaju elastigaku un uz sarunam vairak verstu risinajumu.
2
Neblēj baram līdzi! > Abeam 23.10.2017. 10.09
Abeam, ja Tev ir verga domāšana, ka tikai saimnieks putru bļodiņā neieliek mazāk, tad nedomā, ka citi arī ir Tev līdzīgi bezprincipu lupatas.
0
BardainaisSigne > Abeam 23.10.2017. 11.21
Vispār jau spāņu karavīrus varētu aizvietot ar citiem NATO spēkiem.
1
Abeam > Bārdainais Signe 23.10.2017. 11.54
Konkreti ar kadiem?
1
BardainaisSigne > Abeam 23.10.2017. 12.06
Kaut vai tie paši kanādieši varētu vairāk atbraukt.Atcerēsimies,ka krievu karakuģi mierīgi uzpildīja degvielu Spānijas ostās.
1
basta > Bārdainais Signe 23.10.2017. 12.50
Tas, ka Spānijā ir pērkami politiķi, vēl nenozīmē, ka spāņi būtu aizmirsuši krievu savulaik pastrādātās zvērības viņu zemē.
1
basta > basta 23.10.2017. 12.59
Spāņiem noteikti ir vairāk motivācijas šaut uz krieviem, nekā kanādiešiem, kuri krievu zvērības nemaz nav piedzīvojuši un paši karojuši, lai trešdaļu cilvēces novestu pie bada un vājprātīgu sadistu diktāta un pusi Eiropas pārvēršanu par konclāģeri, kā sekas izbaudām vēl šodien.
1
BardainaisSigne > basta 23.10.2017. 15.06
Šie pērkamie politiķi eskalē situāciju Spānijā un galvenais iemesls tai situācijai,kas tagad notiek Spānijā.Atbalstīt šos politiķus nozīmē atbalstīt situācijas saasināšanos,uz ilgu laiku.
0
Sskaisle 23.10.2017. 10.17
Par brexitu nepiekrītu, ka vainīgs tikai Kamerons – drīzāk otrādi – viņš bija tikai instruments ka risināties problēmām, kuras netika risinātas Briseles līmenī. Kas mainītos no tā, ka AK paliktu ES? Briseles ierēdņi un ES parlaments nav gatavi risināt problēmas – nu tad tās risinās. Un vai tas bija Kamerons vai kāds misters X –tam jau vairs nav nozīmes.
Savukārt, man ir tik jocīgi lasīt, ka Rahojam vēstures faktu ignorēšanu , Franko režīma nziegumu “pabāšanu zem segas” pārmet latviešu žurnāliste, kura taču skaidri zin, ka šodienas Latvijas un latviešu tragēdija ir tieši tāda pati – čekistu noziegumus mēs noklusējam – ordenus – Triju zvaigžnu dodam pat čekas aģentiem, savas valsts vēsturi klusējam un noklusējam pat valsts simtgades gaidās – nerunājam , nespriežam par to ….
Nezinu – vai gļēviem vergiem kādi esam mēs ir jelkādas morālas tiesības kaut ko spriest par citām tautām, kamēr pašu mājā kliedz upuru ēnas un šodienas apspiestie.
Kaut vai tikai tāds viens moments – mūsu likumīgie bandīti solidaritātes nodokli apstrīdēšot ECT tiesā, kamēr augsto nodevu dēļ , es savu apsaimniekotāju pat Latvijas tiesā nevaru iesūdzēt un viņš var darīt ko un kā grib …
Jā un atkal – pati autore raksta, ka Rahoja partijas politiķi ir korumpēti – nu tad jautāums – vai tiešām autores apgalvojumam, ka Rahoja viens ir problēmas eskalētājs ir pamats?
Vai tad mūsu partiju bosi pieņem lēmumus, jeb tomēr viņu sponsori – likumīgie bandīti dod norādījumus un politmafija tos tikia īsteno?
Nē – Rahoja ir tikai mazs sīks bandinieks …
1
+5
-1
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
@Neblēj baram līdzi! > Dusma 23.10.2017. 17.25
man ir tik jocīgi lasīt, ka Rahojam vēstures faktu ignorēšanu , Franko režīma nziegumu “pabāšanu zem segas” pārmet latviešu žurnāliste, kura taču skaidri zin, ka šodienas Latvijas un latviešu tragēdija ir tieši tāda pati
==============================================
Un? Tas nozīmē, ka tagad jāslavē gan Spānijas, gan Latvijas nespēja tikt galā ar savas pagātnes kolaborantiem?
2
basta > Neblēj baram līdzi! 23.10.2017. 17.56
“gan Spānijas, gan Latvijas nespēja tikt galā ar savas pagātnes kolaborantiem?”
————-
Es arī piekrītu, ka Franko bija pārāk mīkstsirdīgs pret valsts ienaidniekiem, kuri kopā ar krievu iebrucējiem šāva uz Spānijas tautu, nu bet čekas mūdzim Pabrikam, kurš gandrīz vai aicina uz asinspirti Spānijā, vieta uz starptautiskā tribunāla apsūdzēto sola.
Salīdzināt Baltijas un bijušajās Dienvidslāvijas valstis ar Spāniju var tikai idiots vai nelietis, jo krievi no mums un viņu sugas brāļi serbi no civilizētiem slāviem atšķirās, kā nēģeris, kuram būtu divi deguni.
“Spāņu žurnāls: Dombrovskis saņēmis kukuli par atbalstu Katalonijas neatkarībai” http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/594373-spanu_zurnals_dombrovskis_sanemis_kukuli_par_atbalstu_katalonijas_neatkaribai
0
Sskaisle > Neblēj baram līdzi! 23.10.2017. 17.42
tas nozīmē, ka jārīkojas elementāri – jāsakārto sava māja, jātiek galā ar savu čekistu varu un nelietībām un tad jāmāca dzīvot citus – piemēram, spāņus
– var jau pieņemt, ka autore to domāja tikai zināšanai , bet es caur kokiem redzēju vilku – to pamācošo pirkstu – ak jūs fašistainie spāneļi, kamēr …. čekistainie latveļi rulē un nečekistainie – mirst nost
0