
Jūrmalciema zvejnieku kolhoza “Sarkanā blāzma” zvejas laivu postījumi 1967.gada 17.-18.oktoba vētrā. Foto no G.Vanagas kolekcijas
Latvijas teritorijas novietojums uz zemeslodes katastrofālu dabas parādību riskus mazina, tomēr arī mūsu visnotaļ komfortablos dabas apstākļus reizēm satricina ekstrēmi notikumi. Starp tādiem noteikti minama 1967.gada 17.-18.oktobra viesuļvētra, kas ir lielākā zināmā vētra Latvijā. Sava spēka un nodarīto postījumu dēļ šī vētra ir Absolūtās vētras (The Perfect Storm) simboliskā titula cienīga gan dabas, gan kultūras nozīmēs.
Hidrologa A.Pastora šī ciklona dinamikas fizikas raksturojums ir aizraujošs kā detektīvs: virs Britu salām 17.oktobrī atradās dziļš ciklons, kas pārvietojās uz austrumiem ar ātrumu 65-70 km/h. Viszemākais atmosfēras spiediens 967,1 mb ciklona centrā bija 17.oktobrī plkst. 21.00. Ciklonam atrodoties virs Dānijas, tā priekšējā daļā izveidojās jauns ciklons un pa trajektoriju Jitlandes pussala-Gotlande-Somu jūras līča ass turpināja virzīties ciklonu pāris. Atmosfēras spiediena starpība pieauga: ciklona priekšā pazeminājās par 4-5 mb/3 stundās un aizmugurē palielinājās par 4,4 mb/3 stundās, t.i., izveidojās liels bāriskais gradients, tādēļ ciklona aizmugurē rietumu, dienvidrietumu un ziemeļrietumu vēji jūras piekrastē sasniedza vidēji viesuļvētras ātrumu 25-30 m/s, brāzmās līdz 43-48 m/s. Viesuļvētras ātruma vēja ilgums bija 5 stundas.