Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons otrdien uzrunā Katalonijas parlamentā pavēstīja, ka reģions ir ieguvis tiesības uz neatkarību, taču aicināja apturēt neatkarības referenduma rezultātus un aicināja uz nedēļām ilgu dialogu, vēsta LETA/AFP.
“Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,” pavēstīja Pudždemons. Es neplānoju “nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju”, norādīja premjerministrs.
Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu. “Mērķis bija radīt paniku un bailes un likt cilvēkiem palikt mājās,” sacīja Pudždemons. “Taču tas neizdevās – viņi nesasniedza savu mērķi, jo vairāk nekā divi miljoni cilvēku stājās pretim bailēm.”
Pēc viņa teiktā, Katalonija mēģinājusi sekot Spānijas konstitūcijai, taču tas nav devis rezultātus. “Mēs lūdzām 18 reizes. Viss, ko mēs vēlējāmies, ir Skotijas stila referendums, kura abas puses var izklāstīt savus viedokļus. Mums tas atkal un atkal tika liegts.”
Kā liecina galīgie rezultāti, 1.oktobrī notikušajā referendumā piedalījās 43% Katalonijas vēlētāju un no viņiem 90% atbalstījuši reģiona atdalīšanos no pārējās Spānijas. Neatkarības pretinieki pamatā referendumu boikotēja, turklāt Spānijas centrālās valdības varasiestādes pirms referenduma un balsošanas dienā bija izvērsušas represijas pret referenduma rīkotājiem, cenšoties nepieļaut tā norisi.
Savukārt Spānijas konservatīvā valdība draudējusi, ka bloķēs neatkarības pasludināšanu.
Centrālās valdības rīcībā ir vairāki instrumenti, ko tā var izmantot. Cita starpā Madride var apturēt Katalonijas reģionālo autonomiju un izsludināt ārkārtas stāvokli.
Spiediens uz Pudždemonu
Pirms otrdien gaidāmās Katalonijas reģionālās valdības premjerministra Karlesa Pudždemona runas pieauga uz viņu izdarītais spiediens, lai panāktu atteikšanos no ieceres vienpusējā kārtā pasludināt neatkarību no Spānijas.
Centrālā valdība Madridē, kas ierauta dziļākajā politiskajā krīzē kopš 1981.gada militārā apvērsuma mēģinājuma, paziņojusi, ka uz jebkādu neatkarības deklarāciju tā tūlītēji reaģēs.
Nedēļu pēc pretrunīgi vērtētā neatkarības referenduma spiediens uz Katalonijas valdību pieaudzis arī no uzņēmēju puses.
Par savu aiziešanu no Katalonijas paziņojuši vēl trīs reģionā bāzētie uzņēmumi. Nekustamo īpašumu kompānija “Inmobiliaria Colonial” (COL.MC) un infrastruktūras firma “Abertis” (ABE.MC) paziņojušas, ka pārceļ savas mītnes uz Madridi, bet telekomunikāciju uzņēmums “Cellnex” (CLNX.MC) pavēstījis, ka atstāj Kataloniju, kamēr reģionā valdīs politiskā nestabilitāte.
Savukārt izdevniecība “Grupo Planeta” paziņojusi, ka pārcels savu mītni no Barselonas uz Madridi, ja Katalonijasparlaments vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību.
Paredzēts, ka Pudždemons reģionālo parlamentu uzrunās otrdienas pēcpusdienā, un Madride bažījas, ka pēc šīs uzrunas tas nobalsos par vienpusēju neatkarības izsludināšanu.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu izsludinātajiem rezultātiem 1.oktobrī notikušajā referendumā 90% balsotāju atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas, taču tautas nobalsošanā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Referendums sašķeļ
Katalonijas neatkarības jautājums sašķēlis gan katalāņu, gan visas Spānijas sabiedrību. Svētdien Barselonā, tāpat kā citviet Spānijā, ielās izgāja vairāki simti tūkstošu cilvēku, kas pauda atbalstu valsts vienotībai. Viņi pauda pārliecību, ka referendums neatspoguļojot patieso katalāņu tautas gribu, jo neatkarības pretinieki tautas nobalsošanu pamatā boikotējuši.
Acīmredzami iedvesmota no ielās izrādītā atbalsta, Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija pirmdien aicināja “saprātīgos cilvēkus Katalonijas valdībā (..) nelēkt pāri kraujai, jo līdzi tiks aizrauta tauta”. “Ja būs vienpusēja neatkarības pasludināšana, būs lēmums par likuma un demokrātijas atjaunošanu,” intervijā radiostacijai COPE brīdināja Saensa de Santamarija.
Tajā pašā laikā Pudždemonam jārēķinās arī ar pretēju spiedienu. Nelielā galēji kreisās partija “Candidatura d’Unitat Popular” (“Tautas vienotības kandidāti”, CUP), kas bauda nesamērīgi lielu ietekmei uz pašreizējo reģionālo valdību, paziņojusi, ka referenduma rezultāti jāņem vērā. “Mēs nevēlamies aizkavēt Katalonijas Republikas pasludināšanu,” preses konferencē uzsvēra viens no CUP parlamentārās frakcijas pārstāvjiem Benets Saleljass.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) lielvaras – Vācija un Francija atkārtoti paudušas atbalstu Spānijas vienotībai.
Vācijas kanclere Angela Merkele sestdienas sarunā ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju uzsvēra Berlīnes atbalstu unitārai Spānijas valstij, taču mudināja viņu uz dialogu.
Savukārt Francija pirmdien paziņoja, ka neatzīs Kataloniju, ja tā vienpusēji pasludinās neatkarību, vienlaikus brīdinot, ka gadījumā, ja neatkarība tiks atzīta, tas automātiski novedīs pie Katalonijas izstāšanās no ES.
Arī Brisele nav izrādījusi nekādu ieinteresētību Katalonijas neatkarībā, lai gan Pudždemons aicinājis ES uzņemties vidutāja lomu Madrides un Barselonas konfliktā.
Saskaņā ar Katalonijas likumu par referendumu, kuru Madride atzinusi par antikonstitucionālu, iespējamais otrdienas balsojums parlamentā ievadīs sešus mēnešus ilgu sarunu periodu ar Spānijas centrālo valdību, kam sekos jaunas reģionālās vēlēšanas un galīgā atdalīšanās pasludināšana.
Rahojs pirmdien guva papildus atbalstu iespējamajai Katalonijas valdības atlaišanai un tiešās Madrides pārvaldes ieviešanai reģionā.
Opozīcijā esošo sociālistu līderis Pedro Sančess paziņoja, ka viņš “atbalstīs likuma varas reakciju uz jebkuru mēģinājumu izjaukt sabiedrisko saskaņu”. Tomēr Sančess atturējās no nepārprotama atbalsta izteikšanas Katalonijasparlamenta atlaišanai un jaunu pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanai.
Arī Barselonas mērs Ada Kolau pirmdien aicināja Pudždemonu atturēties no neatkarības pasludināšanas, ber Rahoju – no Katalonijas autonomijas apturēšanas.
Komentāri (2)
gustaps 11.10.2017. 20.29
Dienvidnieki… Nevar vienkārši definēt savu vietu laikā un telpā. Viņiem noteikti jāizspēlē sirdi plosoša drāma, lai beigās nonāktu pie atziņas, ka – esam turpat, kur bijuši.
0
basta 11.10.2017. 13.52
Banķieri, kā Lakmusa papīriņš. Tiklīdz parādījās ziņa, ka Katalonija var atdalīties no pārējās Spānijas, daudzi sāka apsvērt domu par savu nodaļu slēgšanu, tas pats arī ar daudziem citiem uzņēmējiem. Ja vien referenduma rīkotāju, kuri bija bieži viesi Krievijā, plānos nebija pārvērst brīnišķīgos Katalonijas kurortus par Sevastopolei līdzīgām miskastēm, kur klīst nodzērušies, novēmušies un nomīzušies krievu matroži un virsnieki, nevaru iedomāties, kādu viņi iztēlojās Katalonijas nākotni pēc atdalīšanās.
0