Karš Ukrainā. 87. nedēļas galvenie notikumi
ASV ir svarīgi atbalstīt Ukrainu un Izraēlu karā pret ienaidniekiem, uzrunā nācijai pagājušajā nedēļā teica ASV prezidents Džo Baidens. Viņš pieprasīja Kongresam piešķirt gandrīz 106 miljardus dolāru drošības pasākumiem, tajā skaitā 61 miljardu Ukrainas un 14 miljardus Izraēlas militārajam atbalstam. Savukārt Eiropas Parlaments apstiprināja priekšlikumu par 50 miljardu eiro budžetu Ukrainas atbalstam no 2024. gada. Toties pirmdien ES ārlietu ministri nespēja vienoties par 500 miljonu eiro piešķiršanu Ukrainas militārajai palīdzībai no Eiropas miera fonda, jo to joprojām bloķē Ungārija.
ANO Ukrainas notikumu izmeklēšanas komisija paziņojusi, ka ieguvusi jaunus pierādījumus par Krievijas kara noziegumiem, tajā skaitā par izvarošanām un bērnu deportācijām.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apstiprināja, ka ASV turpinās piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS un darīs to pastāvīgi. Ukrainas armija pagājušajā nedēļā pirmo reizi izmantoja ASV ražotās tālas darbības rādiusa raķetes un deva triecienu okupētās Berdjanskas un Luhanskas aerodromiem, iznīcinot deviņus helikopterus.
Krievija ir sākusi vervēt Serbijas pilsoņus karam Ukrainā, ziņo The Guardian. Savukārt pašā Krievijā sākts vervēt arī sievietes. Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums Važnije Istorii ziņo, ka sievietes snaiperes un lidrobotu vadītājas pieņemtas algotņu vienībā, ko komandē Krievijas Aizsardzības ministrija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.