Pirmo reizi 100 gadu laikā tapusi izcilā latviešu mākslinieka un modernisma aizsācēja Jāzepa Grosvalda darbu retrospekcijas izstāde. Tās kuratore, mākslas vēsturniece Ieva Kalnača stāsta par savu personīgo ceļojumu laikā un telpā kopā ar Džo
Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai — tā dienasgrāmatā rakstīja Jāzeps Grosvalds (1891—1920), un šis citāts kļuvis arī par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vērienīgās izstādes nosaukumu.
Traģiskā kārtā Jāzeps noņēmās dzīvot mākslai neilgi pirms savas pēkšņās un pāragrās nāves, pats neapzinoties, ka viņa īsā mūža devums latviešu mākslas vēsturē kļūs tik nozīmīgs.
Jāzeps Grosvalds kļuva par modernisma aizsācēju Latvijā, ienesot Rīgas mākslinieku sabiedrībā pasaules elpu un jaunas vēsmas. Pirmais radīja latviešu strēlniekiem un bēgļiem veltītu darbu ciklu. Pirmais no latviešiem radīja Austrumu motīviem veltītu ciklu. Pirmais uzdrīkstējās neiekļauties nevienā strāvojumā un mākslas virzienā. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs mākslinieks, dedzīgs pasaules apceļotājs un dzīves baudītājs, īsts dendijs un sabiedrības mīlulis. Arī drosmīgs strēlnieks, Pirmā pasaules kara izlūku kavalērijas virsnieks ar starptautisku militāro karjeru — viens no retajiem latviešiem, kas pabijis Rietumu frontē. Kad 11. novembrī, tieši Jāzepa Grosvalda izstādes atklāšanas dienā, pie Rīgas pils mūra aizdegsim piemiņas svecītes mūsu Lāčplēšiem, kādu liesmiņu veltīsim arī viņam.
Džo bija gleznotāja iesauka, ko lietoja draugi un tuvinieki. Arī izstādes kuratorei, mākslas zinātniecei un Nacionālā mākslas muzeja Projektu vadības nodaļas vadītājai Ievai Kalnačai viņš ir Džo. Draugs, ar kuru bieži sastapusies gan savos pētījumos, gan Spānijas un Irānas pilsētu ielās. Šī izstāde ir viņas sirdsdarbs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.