Pārmaiņas. Beidzot

Klusi, bez protesta trokšņiem valdībai izdevies panākt, ka no nākamā gada mazākumtautību skolu 12. klašu audzēkņi eksāmenus kārto valsts valodā. Vai tikpat mierīgi izdosies ieviest citas pārmaiņas skolēnu eksaminācijā?

Vasaras brīvlaiks ir bijis visizdevīgākais laiks, lai valdība bez plašām diskusijām noteiktu, ka turpmāk mazākumtautību skolu 12. klašu skolēniem centralizētie eksāmeni būs valsts valodā. 2004. gada ziemā lēmums mazākumtautību skolās daļā stundu pāriet uz mācībām valsts valodā izraisīja milzīgus protestus, turpretim tagad, atvaļinājumu laikā, daudzi skolotāji pat nezina par izmaiņām. Vienīgā organizācija, kas skaļi iebilst, ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija. Daudz karstākas diskusijas veidojas par Izglītības ministrijas ieceri pamatskolas eksāmenu rezultātus izveidot kā rīku skolēnu šķirošanai pa vidusskolām un profesionālajām skolām.   

Noteicošā statistika

Divas nedēļas pirms mācību gada sākuma pedagogi vēl nav gatavi spriest par Ministru kabineta 335. noteikumu grozījumiem, kas paredz – kopš šā mācību gada skolēniem jāmācās tā, lai eksāmenus spētu nokārtot valsts valodā. Vairāki skolu direktori, kuri darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos, ir komandējumos. Rīgas Ukraiņu vidusskolā, Puškina licejā, Daugavpils krievu vidusskolā saka – skolotājiem vēl jāapspriežas. 

«Atcerieties 2004. gadu, kad bija [krievu skolu] protesti!» Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atgādina, kā gandrīz desmit tūkstoši skolēnu un viņu skolotāji sacēlās pret ieceri pāriet uz mācībām latviešu valodā. Toreiz valdība neatkāpās, un vidusskolās, kur īsteno mazākumtautību izglītības programmu, 40-60% mācību notiek latviski. Kompromiss tika panākts, spriežot par eksāmeniem. Beidzot pamatskolu, bērni var kārtot eksāmenus dzimtajā valodā. Savukārt vidusskolas eksāmenos skolēns varēja izvēlēties, kādā valodā pildīt latviski aprakstītos uzdevumus – latviešu vai krievu.