Katram pašam godīgi jāizvērtē ieguvumi no atrašanās Krievijas kultūrtelpā
Pat ja šovasar augustā atzīmēsim 26. gadadienu, kopš galīgi sarāvām saites ar padomju okupācijas režīmu, Krievijas informatīvās un kultūrtelpas klātbūtne Latvijā joprojām ir stipri jūtama dažādās dzīves jomās. Iespējams, uz vietas dzīvojot, tas nav tik uzkrītoši pamanāms, taču pēc ilgāka ārvalstīs pavadīta laika to nevar nepamanīt. Tas arī vedina uz pārdomām, kāpēc vēl ceturtdaļgadsimtu pēc atbrīvošanās no važām daļa sabiedrības izvēlas tik cītīgi turēties pie tām.
Šovasar klajā nākušais pētījums Latvijas iedzīvotāju medijpratība ar skaitļiem apstiprina subjektīvo sajūtu par Krievijas informatīvās un kultūrtelpas ievērojamu klātbūtni mūsu sabiedrībā. Latvijas Faktu veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Krievijā veidotās televīzijas programmas – PBK, NTV Mir Baltic, RTR Rossiya – mēdz skatīties 63% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pētījumā parādās likumsakarība, ka lielākā Krievijas TV kanālu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū (82% cittautiešu skatās šos kanālus), taču arī vairāk par pusi (52%) aptaujāto latviešu regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas.
Tiesa, cilvēki vecuma grupā līdz 34 gadiem salīdzinoši jau daudz mazāk patērē Krievijas televīziju saražoto saturu. Iespējams, tas arī tāpēc, ka viņi vispār mazāk skatās televīziju. Zīmīgi, ka Krievijas televīzijas kanālos Latvijas iedzīvotāji vairāk par ziņu programmām (tās skatās 28%) meklē izklaidējošu saturu – filmas un seriālus skatās 45%, bet humora raidījumus, koncertus un muzikālos šovus 33% Latvijas iedzīvotāju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.