Latvija ir viena no tukšākajām vietām Eiropā, gandrīz vienīgā valsts, kur galvaspilsētā nav saglabājies neviens pilsoņu dzīvoklis un laukos – neviena muiža ar seno laiku iedzīvi un iemītniekiem. Tik skarba ir Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa diagnoze. Un tomēr ir muižas, kurās atkal dzīvo cilvēki. Vai viņus var saukt par mūslaiku muižkungiem? Ir vasaras ekspedīcijās dosies radošo industriju portāla Fold.lv redaktore Veronika Viļuma un LTV raidījuma Adreses autors Mārtiņš Ķibilds
Kukšu muižā ar saimnieku Danielu Jānu esmu sarunājis tikties darbdienas rītā vienpadsmitos. Dienu iepriekš saprotu, ka nepagūšu, un īsziņā lūdzu, vai varam pārlikt pusstundu vēlāk. «Jā, protams,» Daniels atbild. Taču pa ceļam Pūrē lej asfaltu un ir sastrēgums, es kavēju un rakstu atkal: «Man vēl 20 minūtes!» – «Nav problēmu,» atbild Daniels. Kad iebraucu muižā, kungu māja ir klusa un tukša, zvanu Danielam, un viņš atsaucas: «Esmu dārzā, nāku!» Tajā brīdī saprotu, ka mans galvaspilsētas stress te ir nevietā, stundas attālumā no Rīgas esmu nokļuvis lauku miera ostā, kur laiks tikšķ krietni lēnāk. Vismaz par simt gadiem lēnāk.
Kukšas nav vienkārši kārtējā atjaunotā un par viesnīcu pārtaisītā Latvijas muiža. Te ir nojaukta robeža starp privāto un publisko un – pats galvenais – robeža starp laikiem. Muiža patiešām izskatās tā, it kā būtu brīnumainā kārtā paglābusies no visām pēdējā gadsimta riebeklībām – no agrārās reformas, vācbaltiešu patriekšanas, kolhozu barbarisma, atjaunotās valsts nabadzības – un tajā joprojām mitinātos sensenie dižciltīgie īpašnieki.
Tā, protams, nav. Kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem te bijusi pagasta pienotava, vēlāk kolhoza kantoris, pēc tam – pamesta, brūkoša postaža. Bet 1999. gadā notika tas, ko Rundāles pils direktors Imants Lancmanis uzskata par vienīgo reālo priekšnoteikumu Latvijas muižu cildenai atdzimšanai – bagāts cilvēks to nopirka, jo gribēja tajā dzīvot. Nevis dzīvot muižā, lai taisītu tajā biznesu, bet taisīt muižā biznesu, lai varētu tajā dzīvot. Tā ir milzu atšķirība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.