Par “Pieci.lv” lietu

Kāpēc NEPLP lēmums atskaņot radio vairāk Latvijas autoru mūzikas ir nepareizs un mūziķiem neizdevīgs

NEPLP liek «Pieci.lv» atskaņot būtiski vairāk Latvijas autoru mūzikas. Līdz pat 80%. Latviešu mūzikas izdevējiem, autoriem un izpildītājiem būtu jāpriecājas un jālec pa gaisu, bet man kaut kā negribas to darīt. Un es paskaidrošu, kāpēc man šis lēmums šķiet nepareizs un Latvijas mūziķiem neizdevīgs.

Jau ilgāku laiku dažādās LR Saeimas komisijās mēs, kopīgi ar Music Export Latvia biedriem, staigājam ar priekšlikumu, ieviest Latvijā radītās mūzikas (lūdzu pievērsiet uzmanību šim apzīmējumam “Latvijā radītas”, jo tas nenozīmē tikai latviešu valodā) kvotas VISIEM, kas izmanto mums visiem kopīgi piederošo Latvijas ētera telpu. Šis mūsu priekšlikums vispirms ar prieku tiek uzņemts un tad atkal gaiteņos pazaudēts, jo ir ļoti daudz raidorganizāciju, kurām šī prasība būtu ļoti smagi izpildāma. It īpaši tām, kuras retranslē Krievijas programmas vai pārtiek tikai no “importa preces” (vienalga – vai rietumu, vai austrumu pusē ražotas), un kuriem Latvijā radītas mūzikas atskaņošana smagākajos murgos nav rādījusies. 

Kas notiek tagad? Tā vietā, lai turpinātu virzīt priekšlikumu par kvotām, tiek ierosināts palielināt Latvijā radītas mūzikas īpastvaru VIENĀ radio stacijā, kurā šī mūzika jau tā skan proporcionāli vairāk nekā jebkur citur. Jāsaka godīgi, es būtu laimīgs, ja tik daudz tā skanētu arī visās citās stacijās, bet tas ir tikai naivs sapnis, kurš, nu jau šķiet, nekad nepiepildīsies. Kāpēc? 

Tāpēc, ka atbilde būs – Re, LR2 un “Pieci.lv” jau spēlē un ko jūs vēl vēlaties. Tāpēc man šis lēmums šķiet tikai acu aizmālēšana un, visdrīzāk, tas ir izdevīgs tiem, kuri nespēj iedomāties nevienu dziesmu latviešu valodā savā ēterā, un tādu staciju nudien netrūkst. 

Mēs varam ļoti ilgi diskutēt par latviešu populārās mūzikas konkurētspēju tirgus apstākļos, kur tā eksistē aptuveni 20 gadus, un par rietumu mūziku kura 100 000 reižu lielāka tirgus apstākļos eksistē jau 100 gadus un vairāk. Gribat salīdzināt? Protams, mēs esam bēdīgā situācijā, tāpat kā visi, kas pamazām raušas ārā no postpadomju smacīgās gaisotnes un kuri nevienam pasaulē tāpat vien par zilām acīm nav vajadzīgi. Tas neliedz man turpināt sapņot par “Grammy”, kuru reiz iegūs kāds Latvijas ritmiskās mūzikas mākslinieks, un es arī katru dienu kaut ko pats šīs lietas labā cenšos izdarīt. Kā man tas izdodas, par to lai spriež citi, bet 25 gadi ceļā uz šo sapni jau ir pavadīti un 600 albumi ir izdoti. Daudzi no tiem, ja mēs būtu UK nodokļu maksātāji, būtu saņēmuši prestižas balvas, bet mēs neesam UK bāzēta kompānija, mēs izdodam Latvijā radītu mūziku pārsvarā latviešu valodā. Un tam visam ir arī neliela misijas apziņa. Patīk tas kādam vai nepatīk. Ja nebūtu, mēs tagad pārdotu grozāmgrābšļus.

Tieši tāpēc man šķiet negodīgi pieņemt šādus, Latvijas mūzikas industrijai būtiskus lēmumus, kā aizsegu minot rūpes par latviešu mūziku, tā īsti nemaz neiesaistot diskusijā mūzikas radītājus (autorus), izpildītājus un izdevējus, bet lemjot šādus jautājumus TIKAI starp mūzikas izmantotājiem un viņu uzraugiem, kas ir radiostacijas un NEPLP. Kur tad paliek tie, par kuru nākotni te tiek lemts? Kur ir mūziķi, kuri tagad būs lieli ieguvēji? Kur ir viņu viedoklis? Kur ir ieguvums no dāsni dalītās valsts naudas? Vai tā tiks mūziķiem? Nē, tā tiks mūzikas izmantotājiem, kas tagad par mums parūpēsies. Ja bija vēlme palīdzēt Latvijas mūziķiem, apmaksājiet viņiem ierakstu studijas un producentus Amerikā. Tam būtu taustāms rezultāts un nebūtu vairs jārunā par “kur tad ir tā kvaliatīvā latviešu mūzika.. utt “.

Jebkurā gadījumā pēc šī lēmuma ir skaidri redzami ieguvēji, un skaidri redzami zaudētāji.
Ieguvēji – radiostacijas, kuras Latvijā radītu mūziku nekad nav spēlējušas un nekad arī nespēlēs. Īstermiņā ieguvēji ir latviešu mūziķi, kuru darbi kādu laiku vairāk skanēs “Pieci.lv” ēterā, taču, strauji samazinoties šīs stacijas reitingiem, ieguvums būs ļoti, ļoti nebūtisks.

Zaudētāji – “Pieci.lv” klausītāji un latviešu mūziķi, kuri šādā veidā zaudēs iespēju cerēt uz, lai arī ne sevišķi demokrātiskām, bet apstākļu spiestām un laika diktētām Latvijā radītas mūzikas kvotām visās radiostacijās, ne tikai šajā vien.

Kontekstā ar tikko kā piedzīvotajām atklāsmēm, lasot oligarhu sarunas, nolēmu paust savu viedokli, jo, lai cik dīvaini tas arī būtu, man ir sajūta, ka tie džeki, kas bīdīja lietas pirms septiņiem gadiem, nekur tālu nav arī no šīs lietas, jo kontrole pār medijiem ir viņu jājamzirdziņš un viņi labi saprot, cik svarīgi tas ir, gaidot nākamā gada Saeimas vēlēšanas. 

Taču piesegties ar “cīņu par latviešu mūzikas izdzīvošanu” man šķiet pagalam nekrietni un negodīgi. Ja tas patiešām tā būtu bijis, NEPLP lēmumu aizstāvētu visi mūziķi, bet tā tas nenotiek, jo, kā redzams, kāds runā viņu vārdā, bez īpaša pilnvarojuma.

Autors ir Guntars Račs, Mikrofona ieraksti/MicRec

P.s. Es neceru, ka pēc šī raksta “Pieci.lv” mūzikas redaktori pēkšņi sāks spēlēt vairāk “MicRec” izdoto ierakstu, nē, es ticu, ka viņu muzikālie kritēriji un standarti ir gana patstāvīgi, lai arī ļoti bieži atšķirīgi no mūsējiem. Un tas ir tikai normāli. Jo – nepatīk “Prāta vētra”? Klausies “Coldplay”! Nepatīk “Pieci.lv”? Uzgriez “Radio SWH” utt. utjp.

Vairāk par lēmumu šeit: http://www.lsm.lv/…/mediju-padome-liek-pieci.lv-butiski-va…/