Stiprināmies! • IR.lv

Stiprināmies!

7
Vija Eniņa.
Gunita Nagle

Farmācijas doktore Vija Eniņa aicina neticēt brīnumzālītēm, bet rūpēties par Latvijas dabu un novērtēt pašmāju augus 

Vijas Eniņas viesistabā smaržo pēc pļavas. Galdā kumelīšu, raudeņu un āboliņa tēja. Viņas darba istabā jau rātni žūst šā gada kumelītes, kosa, sētložņa, bērzu un nātru lapas. 

Par augu valstību Eniņa ir interesējusies jau kopš bērnības. Tēva radiniecei netālu no Stradiņa slimnīcas piederējusi saimniecība ar skaistu pļavu, pilnu visdažādāko ziedu. Mazajai Vijai paticis pa to staigāt, gribējies zināt, kā katru puķīti sauc. Radiniece zinājusi ne tikai puķu nosaukumus, bet arī kuru zālīšu uzlējums der pret vēdersāpēm un kādas lapiņas jāuzliek uz nobrāztiem ceļgaliem. Tā veidojās pārliecība, ka augi ir ne tikai skaisti, bet arī derīgi. Savukārt skolā bijusi laba ķīmijas skolotāja, kas meitenē pamodināja interesi par dažādiem savienojumiem. 

Sapratusi, ka augiem un organiskajai ķīmijai ir kaut kas radniecīgs, Eniņa nolēma studēt farmāciju. Pēc zinātniskā darba aizstāvēšanas Maskavā, Vissavienības Ārstniecības augu zinātniskās pētniecības institūtā, viņa vairāk nekā 40 gadus lasīja lekcijas topošajiem farmaceitiem, vadīja arī Farmācijas fakultāti. Visus šos garos gadus viņa arī vāca ārstniecības augus un pati baudīja drogu novārījumus vai uzlējumus, par kuriem kopā ar kolēģēm Helēnu Rubini un Skaidrīti Ozolu rakstīja grāmatā par ārstniecības augiem. Padomju laikos tā bija tikpat populāra kā Ojāra Vācieša dzeja vai Zigmunda Skujiņa proza. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu