Otrreiz upē • IR.lv

Otrreiz upē

2
NULL

Māra Bērziņa jaunā grāmata – Gūtenmorgens atgriežas uz skatuves

Gūtenmorgens otrreiz tā sauc Māra Bērziņa jaunāko grāmatu. Tie, kas sekojuši rakstnieka panākumiem pēdējo gadu desmitu, jau zinās, kas ir Gūtenmorgens. Kopš Gūtenmorgena oficiālās piedzimšanas 2007. gadā grāmatā ar Māra Bišofa asprātīgajiem zīmējumiem Gūtenmorgens paguvis iznākt klausāmgrāmatā, kļuvis par vismaz divu filmu varoni 2011. gadā tapa Elīnas Eihmanes filma Gūtenmorgens un trešā acs, bet pagājušajā gadā Gūtenmorgens devās uz Vienciemu Latvijas sabiedrisko mediju projektā tapušajā TV filmā. Sekojot Gūtenmorgena biogrāfijas līnijai, jaunajā krājumā aizkustinoša ir aina, kurā vienciemnieki, nespējot izrunāt galvenā varoņa vārdu, mīļi pārsauc viņu par Guntiņu. Guntiš no Rīgas. Māris Bērziņš alias Gūtenmorgens pietiekami pats ir uzvedies visu veidu prozas lasījumos, spēlēdamies ar savu alter ego, to viņš dara arī uz nupat iznākušās grāmatas vāka, proti, spēlē pats ar sevi šahu. Vāka foto fiksēts Ostapa Bendera iecienītais gājiens ar zirdziņu. 

Tomēr, ja nu Latvijā ir palicis vēl kāds, kam Gūtenmorgena eksistence paslīdējusi garām, tad viņam veltīts šis garākais paskaidrojums ar atkāpi vēsturē. Tūkstošgades mijā visa Latvija lasīja agrīnās padomju ēras sirreālista dzejnieka un absurda lugu rakstnieka Daniilas Harmsa īsos, nedaudz absurdos pastāstiņus. Man šķiet, ka Harmss kūmās stāvējis gan pie žurnāla Rīgas Laiks popularizētajām anekdotēm par vidējo latvieti, gan, un to nu Māris Bērziņš kādā intervijā atzīst arī pats, pie Gūtenmorgena piedzīvojumu dzimšanas. 

Taču latviešu literatūrā kas nebijis ir Gūtenmorgena attiecības ar savu autoru. Tas ir pseidonīmi radošiem cilvēkiem ir bieži, taču Gūtenmorgens ir kas cits. Gūtenmorgens drīzāk ir alter ego, kurš atļauj sev notikumus un iesaistās situācijās, kurās reālais Māris Bērziņš nemūžam pat nenokļūtu. 2007. gada grāmata tā arī sākas ar pirmo pastāstiņu, kurā autors salamājas pats ar savu radījumu Gūtenmorgenu, un šīs duālās attiecības, šķiet, ir saglabājušās visu šo laiku. Taču vēl jo teiksmainākas attiecības kļūst, Gūtenmorgenam desmit gadus izdzīvojot to pašu dzīvi, ko dzīvojis viņa radītājs Māris Bērziņš. Nosaukumā minētais «otrreiz» nenozīmē personāža atgriešanos no nebūtības, drīzāk otrreizēju uznācienu, kāpšanu uz skatuves. Lai gan pats Māris Bērziņš to visu jau ir uzrakstījis labāk: pirmajā pastāstiņā viņš piesauc Hēraklītu un praktizē otrreizēju iekāpšanu upē, aprakstot savas sajūtas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu