«Šī ir mazbudžeta kafejnīca,» saka norvēģu students. Visu, sākot ar sienu krāsošanu un beidzot ar bāra letes veidošanu, darījis pats, kopā ar pārinieku Āri Birzi.
Vai tu esi traks? Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 5. kursa students Mārtins Staireruds (Martin Styrerud) pašā sesijas plaukumā atvēris kafejnīcu. «Nav tik šausmīgi!» atgāžoties kafejnīcas krēslā, mierīgi nosaka gaišmatainais norvēģis. Viņš ir pieticīgs un stāsta, ka lielāko daļu padara otrs kafejnīcas vadītājs un viens no trim īpašniekiem Āris Birze.
Runas par kafejnīcu sāktas gada nogalē, kad abi iepazinušies. Mārtinam virtuļu kafejnīcā notikusi latviešu valodas privātstunda. Skolotāja nav pratusi izskaidrot, kāpēc gramatika ir tik grūta. Mārtins saskaities. Tad iejaucies pie blakus galdiņa sēdošais Āris un izskaidrojis. Abi iedraudzējušies. Sprieduši, cik forši būtu atvērt vietu, kur mācības, darbnīcas un citi personības pilnveidošanās projekti varētu notikt vienkopus. Sākotnēji Mārtins domājis, ka tie būs tukši vārdi. «Tāpat kā sešpadsmit gados, kad ar draugiem fantazē par rokgrupas veidošanu.» Taču jau aprīlī puiši atraduši telpas. Iepriekš te mitinājies puķu veikals. Mārtins ir priecīgs - turpat pietura, bet pa logu skats uz skaisto Mākslas muzeja fasādi.
