Otra tāda vīra kā Sandris nav. Viņam vienīgajam ir bišu drava Gaiziņkalnā. Katru vasaras vakaru viņš kāpj kalnā, lai savāktu putekšņus. Gaiziņā ir pieci stropi un Golgātā, Gaiziņa nogāzē, vēl pieci. No tiem Sandris ievāc Kalnu medu, kas ir augstākais medus Latvijā. Bitenieks pieļauj, ka pats augstākais Baltijā, jo nav dzirdēts, ka Igaunijas Munameģī būtu izlikti stropi.
Par bitenieku Sandris nolēma kļūt pirms astoņiem gadiem. Pārtikas tehnologa izglītību papildināja ar biškopības kursiem. Strādāja uzņēmumā Aldaris pie dzērienu receptūrām. Rīga ar savu burzmu sāka viņu nogurdināt. Kā pats saka: «Piegriezās. Bija jāizciešas pa Rīgu, lai tiktu līdz šejienei un saprastu, cik labi ir dzīvot pie dabas.» Nopircis pirmo bišu saimi, Sandris sāka saimniekot lauku sētā netālu no Gaiziņa. Tagad viņa dravā pavisam ir nedaudz vairāk par 100 bišu saimēm. Lielākoties stropi izvietoti turpat mājas tuvumā.
Ideja par to, ka kāds strops varētu būt pašā kalna galā, Sandrim ienāca prātā pirms četriem gadiem, staigājot pa Gaiziņu. «Visa nogāze bija violeta ugunspuķēs! Padomāju, ka te gan bitēm būtu, ko darīt,» stāsta Sandris. Viņš devās pie kalna saimnieka apspriest savu ideju. Guva apstiprinājumu. Norēķināšanās par īri notiek barterī – ar medu. «Vismaz Gaiziņš ir apdzīvots,» smejas bitenieks. Gribējies jau stropus novietot arī kalna augstākajā punktā, taču sapratis, ka tas varētu aizbaidīt tūristus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.