Rīgas rebes

Ir apkopo skaļākos skandālus Nila Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā aizvadītajos astoņos gados

Naudas izšķērdēšana un zagšana, kukuļi, fiktīvi darbinieki un amatpersonu aizvešana rokudzelžos – šādas nesaimnieciskas un nelikumīgas darbības liecības pašvaldības iestādēs un uzņēmumos netrūkst ne aizvadītajā, ne vēl iepriekšējā Rīgas domes pilnvaru termiņā. Atgādinām šīs lietas un to rezultātu.

Izšķērdēšana Rīgas namu pārvaldniekā
Dzīvokļu īpašnieki spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, revīzijā par 2014. gadu konstatējusi Valsts kontrole. Atklājies, ka māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un to nav iespējams salīdzināt ar faktiskajiem izdevumiem. Maksā iekļauti arī tādi izdevumi, kas nav saistīti ar ēku pārvaldīšanu, piemēram, valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova tikšanās ar sadarbības partneriem restorānos, reprezentācijas preču izmaksas un darbinieku privātām vajadzībām izmantota degviela. Dzīvokļu īpašniekiem nācies segt arī izdevumus, kas radušies RNP nolaidības dēļ, piemēram, līgumsodus par kavētiem maksājumiem. Antonovu RNP vadībā 2014. gadā izraudzīja bez konkursa drīz pēc tam, kad viņu par pārkāpumiem atlaida no VARAM valsts sekretāra amata. Par viņa piemērotību personisku atbildību uzņēmās mērs Nils Ušakovs: «Esmu pārliecināts, viņš būs stiprs un labs vadītājs.»

Fiktīvi darbinieki Rīgas namu pārvaldniekā
Valsts policija aprīlī kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi lietu par fiktīvu nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks, kā rezultātā izkrāpti gandrīz 150 tūkstoši eiro. Process ierosināts 2015. gadā pēc prokuratūras norādēm, balstoties uz Valsts kontroles revīziju. Uzņēmuma Attīstības nodaļā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim nodarbināti cilvēki, kuri faktiski pienākumus nav veikuši. Raidījums Nekā personīga vēstījis, ka to vidū ir Rīgā valdošajām partijām pietuvinātas personas – bijušais Rīgas Dārzu un parku direktors Agnis Kalnkaziņš (tagad Rīgas Ūdens valdes loceklis), Saskaņas Rīgas domnieku sievas Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, kā arī deputāte Svetlana Savicka. Nodaļā «strādājis» arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš sociālajos medijos radījis tīklu, kas izplatīja Saskaņai radniecīgus vēstījumus. Kad Valsts kontrole 2015. gada aprīlī negaidīti ieradās RNP un pieprasīja ziņas par šiem darbiniekiem, valde nodaļu likvidēja. Nupat maijā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai deputāti noraidīja opozīcijas priekšlikumu atlaist RNP valdi.

Tiesātos liek uzņēmumu amatos
2015. gadā KNAB ierosināja pārbaudi par Rīgas namu pārvaldnieka amatpersonu iespējamu piedalīšanos korupcijas shēmās, kas saistītas ar pēdējos trijos gados notikušiem autopacēlāju nomas iepirkumiem. Savukārt šogad prokuratūrā sākta pārbaude par RNP Kurzemes iecirkņa vadītāja pienākumu izpildītāju Vladimiru Telešu, kurš parakstījis vairākus ar iedzīvotāju drošību saistītus dokumentus kā sertificēts būvinženieris, taču ne Latvijas augstskolās, ne Būvinženieru savienībā nav apliecinājumu tam, ka viņš ieguvis nepieciešamo izglītību, kas ļautu kļūt par sertificētu būvinženieri. Raidījums Nekā personīga vēstījis, ka Telešs bijis četras reizes sodīts, tajā skaitā par slepkavību, un ilgus gadus pavadījis cietumā. Arī laikā, kad viņam jau uzticēja darbu ar Rīgas iedzīvotājiem, Telešam nesen bija nolasīts spriedums par zādzību. Iespējams, Teleša karjeru sekmējis tas, ka viņš ir Saskaņas deputātes Svetlanas Savickas dzīvesbiedrs. Telešs nav vienīgais, kas pašvaldības sistēmā amatu ieguvis, par spīti agrākiem likuma pārkāpumiem. Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona vadība uzticēta Arturam Zolotiham, kas tiesāts par zagtu automašīnu tirgošanu grupā un savu vainu atzinis. Zolotihu sportiski koleģiālas attiecības vieno ar Centrāltirgus vadītāju Andri Morozovu, Saskaņas Saeimas deputātu Andreju Elksniņu un citiem partijas aktīvistiem.

Kriminālprocess par Barona ielas remontu
Pērn KNAB sācis kriminālprocesu par dokumentu viltošanu būvniecības procesā Krišjāņa Barona ielas atjaunošanā. Barona ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietves – 0,9 miljonus, bet to kvalitāte daudzkārt izraisījusi sabiedrības sašutumus. Būvuzraudzību Satiksmes departaments bija uzticējis SIA Bild, kas pirms vairākiem gadiem piederējis nu jau bijušajam Būvdarbu uzraudzības nodaļas vadītājam Uģim Brožam. Pēc KNAB intereses Broža amatu Satiksmes departamentā pārtrauca un drīz sāka sadarbību ar citu pašvaldības uzņēmumu – Rīgas Satiksme.

Sadārdzinātā Rīgas Satiksme
Pārbaudot pašvaldības uzņēmuma Rīgas Satiksme 2014. gadā noteiktos braukšanas tarifus (1,20 eiro par biļeti), Valsts kontrole konstatēja, ka pašizmaksas aprēķinos izmantotās pasažieru skaita prognozes nav balstītas objektīvos datos, turklāt izmaksās iekļauti neatbilstoši tēriņi, piemēram, līzinga maksājumi par uzņēmuma darbiniekiem personīgā lietošanā nodotām automašīnām. Tāpat konstatēts, ka neefektīvi izlietots 16,1 miljons eiro par dīzeļdegvielas piegādi sabiedriskā transporta vajadzībām, bet darījumi par 1,3 miljoniem eiro veikti nelikumīgi vai nelietderīgi. Piemēram, 106 tūkstoši eiro pārskaitīti basketbola klubam TTT Rīga, savukārt 1,1 miljons ar Saskaņu saistītai biedrībai Arodbiedrību koordinācijas centrs.

Nanoūdens
2015. gada sākumā gaismā nāca «nanoūdens» skandāls. Raidījums Nekā personīga vēstīja par iespējamu krāpšanu Rīgas Satiksmē, iegādājoties sabiedriskā transporta tīrīšanas līdzekļus – maksāts par īpašiem «nano» ķīmiskajiem līdzekļiem, bet to iepakojumos piegādāts ūdens. Pēc raidījuma veiktajā dienesta pārbaudē uzņēmums nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Tomēr vēlāk policijā tika ierosināts kriminālprocess un izmeklēšanā noskaidrots, ka personu grupa, savstarpēji vienojoties ar iepriekš sarunātiem pretendentiem, tīrīšanas līdzekļu vietā piegādāja nezināmas izcelsmes un kvalitātes produkciju. Krāpšana notikusi, viltojot dokumentus, tādējādi iegūstot aptuveni 400 tūkstošus eiro.

Stratēģija par 285 tūkstošiem
Pašvaldības aģentūra Rīgas Gaisma 2016. gadā par 285 tūkstošiem eiro auditorkompānijai Deloitte uzticējusi apgaismojuma stratēģijas rakstīšanu – auditors solījis izpētīt, cik novecojušas gaismas deg Rīgas ielās, kā tās vajadzētu mainīt un kur ņemt tam naudu. Pagājis jau gads kopš rakstīšanas sākuma, un pašvaldība samaksājusi lielāko daļu līguma summas, taču ar darba rezultātu nebija iespējams iepazīties, kad to jautāja raidījums Nekā personīga. Pašvaldības kapitāldaļu turētājs ir mērs Nils Ušakovs.

Juristi par 749 tūkstošiem Rīgas Mežos
Pašvaldības uzņēmums Rīgas Meži par 749 tūkstošiem eiro uz četriem gadiem iepircis juridiskos pakalpojumus no diviem advokātiem – Alvja Začesta un Andas Auziņas. Abi bijuši Rīgas Mežu juristi, bet 2011. gadā kļuvuši par advokātiem un pametuši darbu uzņēmumā. Tad arī uzņēmums nolēmis likvidēt Juridisko daļu un iepirkt ārpakalpojumu, bet izsludinātajā konkursā uzvarējuši abi bijušie darbinieki. Latvijas Avīze noskaidrojusi, ka līdz 2011. gadam juristu pakalpojumi Rīgas Mežos izmaksājuši aptuveni 78 tūkstošus eiro gadā, bet tagad ārpakalpojumā – daudz vairāk. Pats uzņēmums to skaidro ar apgrozījuma pieaugumu.

35 tūkstoši Dzanuškānam par «pētījumu»
2014. gadā Rīgas dome dāsnu līgumu izgādāja mēra Nila Ušakova padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam. Viņa birojam uzticēts pētījums par teritorijas plānojuma pārvaldību, samaksājot vairāk nekā 35 tūkstošus eiro par divu mēnešu darbu. Pēc Latvijas Radio intereses sākotnēji ar pētījumu nebija iespējams iepazīties, bet vēlāk publiskotais aptuveni 100 lappušu dokuments izrādījās plaģiāts – no interneta resursiem izkopētas likumu normas, tiesu spriedumi un ārvalstu normatīvie akti, bet nav bijuši ne secinājumi, ne ieteikumi. Pēc skandāla Dzanuškāna birojs naudu domei atmaksāja un mērs Ušakovs paziņoja, ka ar to problēma ir atrisināta. Dzanuškāns piepelnījies ne tikai domē, bet arī privātās tiesvedībās, pārstāvot Rīgas vadību, piemēram, pārstāvējis Ušakovu goda un cieņas lietās pret žurnālu Ir, publicistu Otto Ozolu. Viņa firma par nepilniem 50 tūkstošiem eiro apkalpojusi arī Rīgas namu pārvaldnieku.

Mediju uzpirkšana pirms vēlēšanām
Rīgas dome, tās struktūrvienības un uzņēmumi katru gadu velta prāvas summas medijiem, slavinot pašvaldības labos darbus. Pērn, pirmsvēlēšanu gadā, līgumos ar medijiem iztērēti vismaz 1,2 miljoni eiro. Raidījums Aizliegtais paņēmiens izpētījis, ka dažos gadījumos apmaksātie materiāli skaidri nodalīti no redakcionālā satura, dažos norādes ir grūti pamanāmas, bet par dažiem līgumiem informāciju nemaz nesniedz. Piemēram, domes Sabiedrisko attiecību nodaļa slēgusi līgumus ar medijiem par 180 tūkstošiem, Rīgas Centrāltirgus – par 135 tūkstošiem, Rīgas Nami – par 170 tūkstošiem, Rīgas 1. slimnīca – par 40 tūkstošiem, Rīgas Satiksme – par 140 tūkstošiem, Izglītības, kultūras un sporta departaments – par 120 tūkstošiem, Satiksmes departaments – par 37 tūkstošiem. Bet visvairāk tērējusi domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļa, kas slēgusi divus līgumus – ar firmu Mediaservice par 329 tūkstošiem un Vesti Reklāma par 40 tūkstošiem. 

Mediaservice apkalpo mediju namu Zīme, kas izdod krievu laikrakstus Vesti, Subbota, 7 Sekretov, savukārt Vesti Reklāma izdod Vesti Segodnia un TV Vesti. Divu gadu laikā Mediaservice izmaksāta rekordsumma – 979 tūkstoši eiro. Savukārt no latviski rakstošajiem medijiem pērn visvairāk pašvaldības līdzekļu saņēmis medijs Kasjauns.lv, kas ticis pie Rīgas Namu līguma par 100 tūkstošiem eiro un citiem. Pašvaldības nauda tikusi arī citiem medijiem vai uzņēmumiem, kas tos apkalpo: EHR Krievijas hitu radio, European Hit Radio, EHR Superhits, radio SWH un SWH Plus, Latvijas Radio 2, Skonto, PBK, Ren TV, NTV Mir, MK Latvia, Latvijas Televīzija, TV24, LNT, Neatkarīgā Rīta Avīze, Diena. Rīgas domes reklāmsaturs ar maldinošu nosaukumu «Rīgas ziņas» pieejams arī portālā Delfi, taču raidījums pašvaldības pārskatos nav atradis norādes par tā finansējumu, tāpat nav atrasta informācija par TV3 raidījumu Sveika, Rīga, kas formāta ziņā izskatās pēc apmaksāta satura. Kamēr pašvaldības slavināšanai pērn iztērēts vairāk nekā miljons, no kritiskiem jautājumiem Rīgas mērs Nils Ušakovs bēg, atsakot intervijas par nepatīkamām tēmām daudziem medijiem, arī žurnālam Ir.

Ušakovs reklamējas soctīklos par domes naudu?
KNAB sācis pārbaudi par pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos, proti, vai mērs Nils Ušakovs un Saskaņa izmanto pašvaldības kapitālsabiedrību un Rīgas domes līdzekļus, lai popularizētu Ušakova privāto Facebook profilu. Šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi nav konstatēti, taču birojs turpina pārbaudi par to, vai ir pārkāpti interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi. Tāpat tiks izvērtēti arī sociālā tīkla konti Nozagts Latvijā un Es mīlu Latviju, kuru aktivitātes precīzi iekļaujas Ušakova un Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņā. To īpašnieks Ivans Staļnojs vairākus gadus ir konsultējis pašvaldības uzņēmumu Rīgas Satiksme, kā arī strādājis Rīgas namu pārvaldnieka nodaļā, kur kriminālizmeklēšanā konstatēti fiktīvi darbinieki.

Rīgas brīvostai 622 tūkstošu sods par konkurences pārkāpumu
Par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Rīgas brīvosta pēdējo gadu laikā tikusi pie prāviem naudassodiem. Pirmo reizi Konkurences padome likuma pārkāpumus tajā konstatēja jau 2009. gadā – osta bija sākusi velkoņu biznesu, kropļojot konkurenci un faktiski liedzot biznesa iespējas citiem. Par šo pārkāpumu uzlikts 64 tūkstošu eiro sods, bet osta to turpināja, tāpēc 2011. gadā saņēma atkārtotu sodu, jau 149 tūkstošus eiro. Konkurences kropļošana tik un tā turpinājās, tāpēc 2015. gadā Konkurences padome noteica jau 1,5 miljonu eiro sodu. Lai nebūtu tik dārgi jāmaksā, osta piekrita izlīgt – nekavējoties izbeigt gadiem ilgušo pārkāpumu un samaksāt sodā «tikai» 622 tūkstošus.

Kukulis kapsētu pārvaldniekam
KNAB 2014. gadā par 13 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu aizturējis Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti. Viņš kukuli par nomas līgumu pieprasījis no kāda uzņēmēja, kas tirgo ziedus pie Meža kapiem. Uzņēmējs jautājis, kāpēc tik dārgi. «Viņš atbildēja – ja tu nevari, tad nevari, jo viņam jāmaksā gan Stepaņenko kungam, gan Aļeksejenko kungam, jāatdod daļa vai viss, to es jau nezinu,» raidījumam Nekā personīga stāstīja uzņēmējs. Tirgotājs informēja KNAB, kas Upīti aizturēja, taču vēlāk uzņēmējam radās sarežģījumi ar Rīgas domi – pašvaldība paziņoja, ka sadarbību neturpinās, jo viņš neesot apmaksājis rēķinus 100 eiro vērtībā. Uzņēmējs vērsās tiesā pret domi, jo uzskatīja, ka parāds radīts mākslīgi. Tikmēr pārvaldes darbinieki ziedu veikalam atslēguši visas komunikācijas – tādu rīkojumu izdevis Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko. Uzņēmējs uzskata, ka amatpersonas atriebjas viņam par ziņošanu. Aļeksejenko un viņa darba uzraudzītajs – domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) – pārmetumus noraidījuši. Aļeksejenko gan arī pats jau iepriekš nonācis tiesībsargu uzmanības lokā. 2013. gadā KNAB viņu turēja aizdomās par 100 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā kolumbārija būvniecībai, bet pirms pāris gadiem apsūdzība viņam celta par neatļautu mobilo telefonu slāpēšanas ierīces glabāšanu. Šajā lietā stājies spēkā notiesājošs spriedums, saskaņā ar kuru Aļeksejenko jāsamaksā 1850 eiro sods. Amatu pašvaldībā viņš nav zaudējis.

Kukuļņemšana Centrāltirgū
2015. gadā KNAB veica kratīšanu Rīgas Centrāltirgus vadītāja Anatolija Abramova darbavietā. Izmeklēšana noskaidroja, ka Abramovs pieņēmis no uzņēmēja kukuli – tiesības izmantot uzņēmuma degvielas karti, pretī nodrošinot labumu uzņēmumam, kurš uzvarējis publiskajā iepirkumā. Turklāt Abramovs izpaudis pirmstiesas kriminālprocesā iegūtas ziņas, kā arī bez attiecīgas speciālas atļaujas uzglabājis šaujamieroču munīciju. Neraugoties uz aizdomām par koruptīviem darījumiem, Abramovs darbu Rīgas Centrāltirgū turpināja vēl aptuveni gadu pēc oficiālās atstādināšanas no valdes priekšsēdētāja amata – kā padomnieks attīstības jautājumos. Kā skaidroja Rīgas mērs Nils Ušakovs, «man galvenais pienākums ir, lai viņa sāktie projekti tiktu pabeigti». Neilgi pēc tam KNAB 2016. gada jūnijā aizturēja Abramovu jaunā kriminālprocesā saistībā ar koruptīviem noziegumiem, viņš no tirgus tika aizvests rokudzelžos.

Iepriekšējā domes sasaukuma skandāli

Kukuļi no mikrautobusiem
 2013. gada 16. maijā KNAB veica kratīšanu domes Satiksmes departamentā pie direktora biroja vadītāja Vitālija Reinbaha. Panorāma ziņoja, ka mikroautobusu pārvadājumu uzņēmumiem ik mēnesi prasīts 50 latu kukulis par katru busiņu, kas kursē Rīgā. No katra maksājuma seši lati noformēti kā biedra nauda ar Saskaņu saistītajā arodbiedrībā LABA, pārējā summa – kā atbalsts arodbiedrības pasākumiem. Kopumā kukuļos samaksāti vismaz 150 000 latu. Ikmēneša maksājumi veikti no 2010. gada rudens līdz 2012. gada beigām. Pret uzņēmumiem, kas nav maksājuši, departaments piemērojis sankcijas, piemēram, sodījis šoferus par smēķēšanu vai pārāk lielu pasažieru skaitu. Apmaiņā pret kukuļiem solīts labvēlīgs lēmums Rīgas Satiksmes konkursā par mikroautobusu pakalpojumu nodrošināšanu, kurā 2012. gada nogalē par uzvarētāju tika pasludināta ar domē valdošās partijas Gods kalpot Rīgai biedru Aleksandru Brandavu saistītā pilnsabiedrība Rīgas Mikroautobusu satiksme.

Kukuļņēmēja Stabiņa turpina slapstīties
2012. gada septembrī KNAB aizdomās par kukuļņemšanu pieķēra Rīgas Dzīvokļu pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. Notika 14 kratīšanas, aizturēja septiņas personas. Nelikumības saistītas ar dzīvokļu maiņas darījumiem – lai ārpus oficiālās rindas tiktu pie īres tiesībām pašvaldības dzīvoklī, bija jāmaksā kukuļi. Stabiņa divus mēnešus atradās apcietinājumā, bet tad viņu atbrīvoja pret drošības naudu – 15 tūkstošiem latu. Taču brīdī, kad prokuratūra sāka kriminālvajāšanu, Stabiņa aizbēga. Radiniekiem adresētā vēstulē nosaukusi Latviju par pērkamu valsti, kuru pēc ilgām pārdomām pamet. Drošības iestādēm nav izdevies viņu atrast.

Pazaudē 1,7 miljonus
6,8 miljoni eiro – šādu naudas summu 2011. gadā toreizējā Gods kalpot Rīgai biedra Kārļa Kavaca vadītais pašvaldības uzņēmums Rīgas Nami aizdeva valūtas maiņas firmai Zeus ar 2000 latu pamatkapitālu un negatīvu pašu kapitālu. Tas noformēts kā pakalpojuma līgums «par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju», taču būtībā nauda aizdota valūtas maiņas spekulācijām. Likums liedz pašvaldības iestādei šādi saimniekot, bet Rīgas Nami darījumus slēpuši – prokuratūras ieskatā Kavacs viltojis grāmatvedības dokumentus. Notikušo neesot manījis arī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Kopā ar Kavacu līgumus ar Zeus parakstījis arī toreizējais Amerika partijas biedrs Almers Ludviks. Zeus rīcībā ilgstoši bez maksas nonāca liela apjoma finanšu līdzekļi, lai gan saskaņā ar revidentu atzinumu šādi valūtas konvertācijas pakalpojumi uzņēmumam vispār nebija vajadzīgi. Turklāt tie nesuši zaudējumus. Taču ar to viss nebeidzās – 2011. gadā Zeus īpašniekam radās konflikts ar biznesa partneri, tika iesaistīti tiesu izpildītāji un apķīlāti līdzekļi, kā rezultātā firma vairs nespēja izpildīt saistības pret Rīgas Namiem un atdot 1,7 miljonus eiro. Kad notikušais nāca gaismā, ierosināja krimināllietu, un prokuratūra Kavacu sauca pie atbildības par pilnvaru pārkāpumu, radot būtisku kaitējumu, kā arī dokumentu viltošanu. Lietu šobrīd izskata pirmās instances tiesa.

Finansists «nosper» 350 000 eiro
2011. gada maijā Rīgas namu pārvaldnieka finanšu direktors Jānis Kalniņš piesavinājās 352 tūkstošus eiro no pašvaldības uzņēmuma līdzekļiem – naudu no pašvaldības konta divos maksājumos pārskaitījis uz paša rīcībā esošu uzņēmumu NPK. Maksājumu uzdevumus parakstīja pats un viltoja arī pašvaldības uzņēmuma valdes locekļa parakstu, savukārt kā maksājuma mērķi norādīja līgumu, kuru pats bez tiesiska pamata krāpšanās nolūkā bija izgatavojis. Lai slēptu noziegumu, Kalniņš veicis vēl citus grozījumus grāmatvedības dokumentos, taču zagšana nāca gaismā. Kalniņš jau saukts pie atbildības, šobrīd stājies spēkā spriedums, ar kuru viņam piespriesta reāla brīvības atņemšana uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Ūdens tirgošana: buļ buļ buļ
2012. gadā Rīgas dome nolēma sākt nodarboties ar fasēta ūdens pārdošanu. Deputāti atbalstīja pašvaldības uzņēmuma Rīgas Ūdens ieceri dibināt meitasuzņēmumu Aqua Riga, kas pildītu pudelēs un tirgotu ūdeni. Uzņēmēju un darba devēju organizācijas šo projektu atklātā vēstulē valsts amatpersonām nodēvēja par absurdu un pauda bažas, ka tas var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas. Ekonomikas ministrija asi kritizēja uzņēmuma izveidi, kas var radīt nopietnus riskus normālai konkurencei. Tomēr pašvaldība no ieceres neatkāpās. Uzņēmuma darbībai tika ņemti 400 tūkstošu latu aizdevumi, taču bizness nav sekmējies – spriežot pēc gada pārskatiem, Aqua Riga neveic aktīvu darbību, bet nesegtie zaudējumi pērnā gada beigās bijuši 167 tūkstoši eiro.

Rīgas serviss – skolas zem «jumta»
2012. gada sākumā Rīgas pašvaldība nolēma, ka visām Rīgas mācību iestādēm ar pašvaldības firmu Rīgas Serviss jāslēdz līgums par apsaimniekošanu, apsardzi un remontdarbiem. Iepriekš šādus darbus uzticēja privātfirmām, ko skolas izvēlējās konkursā, bet jaunā kārtība vairākām izglītības iestādēm izmaksā stipri vairāk, vēstīja Nekā personīga. Ekonomikas ministrija komentēja, ka, izslēdzot konkurenci, dome rīkojas pretēji iedzīvotāju interesēm. Pret domes iesaistīšanos šajā pakalpojumu biznesā iebildusi arī Konkurences padome. Pēc tās vadītājas Skaidrītes Ābramas domām, domes lēmums ir ceļš uz sociālismu, kad nebija konkurences, padomju laika komunālie uzņēmumi strādāja neefektīvi, birokrātiski un izšķērdīgi.

Satiksmes departamenta kukuļošana
2012. gadā KNAB ierosināts kriminālprocess par iespējamu kukuļošanu Satiksmes departamenta Kontroles dienestā – amatpersonas ilgākā laika periodā pieņēmušas kukuļus no autopārvadātāju pārstāvjiem, lai nekonstatētu pārkāpumus un nepiemērotu vai samazinātu par tiem sodus. Izmeklēšanā konstatētā kukuļu summa bijusi 3757 eiro, bet pašvaldībai radītie zaudējumi, samazinot līgumsodu apmērus – 6049 eiro apmērā. Izmeklēšanā pie atbildības rosināts saukt piecas amatpersonas un 13 privātpersonas.

Saktas puķu tirdziņš
2011. gadā Rīgas Nami pamanījās 1,04 miljonus eiro samaksāt par Saktas puķu tirdziņa labiekārtošanu – stikla paviljonu būvi 311 kvadrātmetru platībā. Salīdzinājumā ar vairākām tolaik Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām šī celtniecība izmaksāja daudz dārgāk – 4116 eiro kvadrātmetrā, kamēr greznā mākslas muzeja Rīgas Biržas restaurācijas izmaksas bija 3461 eiro kvadrātmetrā. Rīgas Nami dārdzību skaidroja ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteiktiem ierobežojumiem – tirgus būve jāveido maksimāli caurredzama, lai neaizsegtu skatu uz Vērmanes parku un tā dižkokiem. Pagaidu būvē lietotas «augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi», bet jumtam izmantots «ekskluzīvs un dārgs materiāls – patinēta vara skārdu jumta segums».

Ilustrācijas: Ernests Kļaviņš