VIAA direktore: Latvijā vērojams izteikts darba roku trūkums vairākās profesijās • IR.lv

VIAA direktore: Latvijā vērojams izteikts darba roku trūkums vairākās profesijās

24
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. Foto: Rinalds Ekmanis, LETA

Nozares, kurās visvairāk vajadzīgi profesionāļi, esot būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un mašīnbūve.

Latvijā vērojams izteikts darba roku trūkums vairākās profesijās, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” Valsts izglītības attīstības aģentūras direktores Ditas Traidās sacīto atstāsta LETA.

Četras nozares, kurās visvairāk vajadzīgi profesionāļi, ir būvniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kokapstrāde un mašīnbūve, sacīja Traidās. Savukārt populārākās nozares pēc jauniešu izvēles ir ēdināšana un restorānu sfēra, administratīvie pakalpojumi un komerczinības, kā arī auto nozare. 

Traidās uzsvēra, ka jau divus līdz trīs gadus Latvija ir “tikusi ārā” no klišejiskā priekštata par profesionālo izglītību kā pēdējo izvēli jaunietim. Turklāt mācību aprīkojumā un izglītības iestāžu ēku izbūvē ir ieguldīti jau ap 265 miljoni eiro Eiropas Savienības fondu līdzekļu. 

Profesionālās izglītības vide jauniešus pievilina daudz vairāk, ko apliecina arī statistika, viņa atzīmēja. Traidās aicināja jauniešus ļoti stingri piedomāt, kas šodien ir vērtība, piebilstot, ka prasme ir vērtība. Viņa arī pozitīvi novērtēja darba devēju ieguldījumu profesionālajā izglītībā, uzsverot, ka bez viņu ziņas šajā jomā patlaban nenotiek nekas. Proti, profesionālā izglītība tiek attīstīta ciešā sasaistē ar darba tirgus vajadzībām.

Komentāri (24)

jurisml_inbox_lv 19.04.2017. 09.24

piemēram Liepājā celtnieku profeni nolikvidēja , Skrundas ar’;idzan , kur tad tos propesionāļus mācīis vidusdskolās?

+1
0
Atbildēt

0

Absints 19.04.2017. 11.58

Mūsdienu pasaulē arvien vairāk un vairāk vajag galvu, kā rokas, Ja elektriķi māk tikai vilkt vadus un pievienot kontaktus, tad viņš viennozīmīgi zaudēs tam, kas māk arī uzstādīt mājas automātiku, vai diagnosticēt vainu auto elektronikā. Tāpat būvnieks, ja tikai māk betonēt, tad zaudēs tam, kas zin kāda ir atšķirība starp poliuretāna un poliizocianurāta siltumizolācijas paneļiem. Arvien vairāk un vairāk cieš tie iedzīvotāji, kas darbojas vienkāršās profesijās. Piemēram Sauda Arābija ir deklarējusi, ka 2030 gadā visi pilsētas pārvadājumi būs bezpilota, pirmie bezpilota taksometri Dubajā jau šovasar darbosies. Tāpat apkopēju vietā nāk robotizētie putekļusūcēji, kurus jau tagad vara iegādāties. Igaunijā jau darbojas piegādes roboti utt. Sargu vietā nāk signalizācijas, uzraugu vietā automātika, strādnieku vietā manipulatori utt. Tā kā tiem, kas klenderēja skolā, nav ieguvuši izglītību, vai ir neuzticami darbinieki biežās dzīves svinēšanas dēļ, klājas arvien švakāk. Vietu skaits vienkāršajās profesijās samazinās, dziedi vai raudi.

Un tāpēc to skolu, kas dod profesionālo izglītību, loma aizvien palielinās. Un ne tikai tur. Uz konceptiem bāzēta izglītības sistēma, ap kuru tik intensīvi rosās IZM tantuki, faktiski arī ir izglītības profanizācija (no vārda profene), jo arī vairāk paredz akcentus uz praktisko pusi. No visa pa druskai, neko dziļi, nekādi pierādījumi, nekādas zināšanu nostiprināšanas, toties starpdisciplīnu saites un praktiski uzdevumi- tā kā tas profesionālajās skolās jau notiek.

Interesanti, kā, piemēram, tajā iekļausies militārā mācība, ko pēc padomju laika parauga, uzķeroties uz Kremļa makšķeres, grib atjaunot Aizsardzības ministrijas ierēdņi, Nu, piemēram, mācot Raiņa dzejoli pa kāviem, no tā plūstoši varēsim pāriet pie kareivjiem, akcentēt ierindas mācības nozīmi, pāriet pie automāta jaukšanas, tad pie attiecību jaukšanas, tad pie to bioloģiskajiem aspektiem, tad…

Nu gan jau IZM ministrijas tantuki izdomās, tas noteikti ir svarīgāk par to, lai mūsu absolventus uzņemtu Kembridžā.

+1
-1
Atbildēt

2

Anonīms 19.04.2017. 09.53

manos rados puisim ir elektriķa profesija. Darbs bija tikai sezonā. Kā objektu pabeidza , tā atlaida , lai dara , ko grib. Jaunie likumi tādi,ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt tikai pēc nepārtraukta darba stāža. Puisis nonāca bezizejā. Pusgadu Anglijā šķiroja atkritumus, tagad Īrijā ir elektriķis, īrē māju, plāno to izpirkt , precēties, radīt bērnus.

Loģiski, ka viņš gribētu atpakaļ uz Latviju, bet ko vinš te darīs? Kuru politiķi reāli interesē Latvija un latvieši. Savedīs te ukraiņus,moldāvus, rumāņus – kādu laiku drāzīs tos, kamēr arī tie pacels cepuri un aizlaidīsies.

Tā es šīs lietas saprotu …

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu