Latvija ir uzņemta NATO un ES, nu tai jākļūst par Eiropas Kodolpētniecības centra dalībvalsti. Tā ir zinātnisko organizāciju virsotne, saka profesors Toms Torims, pirmais šī centra zinātniskais darbinieks no Latvijas
Ar milzīgu aizrautību un vieglumu stāstot par darbu Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), Toms Torims vairākas reizes uzsver, ka tajā nekad nav veikts neviens pētījums militāriem mērķiem. Centra zinātnieki nodarbojas ar daļiņu fizikas pētījumiem, izgudroja internetu, atklāja Higsa bozonu, un tur izbūvēts pasaulē lielākais mikroskops jeb hadronu paātrinātājs 27 kilometru garumā. 16 000 zinātnieku no 60 pasaules valstīm pētniecības centrā, kas atrodas uz Šveices un Francijas robežas, ar savu ikdienas darbu pierāda, ka zinātniekiem nav nekā neiespējama. Tāpēc Toms Torims, kļuvis par pilntiesīgu centra zinātnisko līdzstrādnieku, apņēmies gādāt, lai Latvija kļūtu par CERN dalībvalsti.
Jūs nodarbojoties ar zinātnisko diplomātiju. Ko tas nozīmē?
Tehniskajās zinātnēs Latvija nav Eiropas un pasaules līmeņa valsts. Mums ir vairākas mazas ekselences saliņas, bet kopējais zinātnes līmenis, kas saistīts ar inovācijām un tehnoloģiju pārnesi, varētu būt labāks. Vajadzētu kaut ko darīt lietas labā. Piemēram, piedalīties tādā organizācijā kā CERN. Izdzirdot vārdu «kodolpētniecība», daudzi domā, ka tur ir atomreaktors. Nekā tamlīdzīga!
CERN darbībā kopš dibināšanas 1954. gadā ir divi pamatprincipi: visi pētījumi ir nemilitāri un publiski pieejami. To var just, ieejot pat centra kafejnīcā. Zinātnieki apjautājas cits citam par ģimeni, bērniem un tad gatavi spīdošām acīm runāt par saviem atklājumiem. Taču, lai tiem piekļūtu, Latvijai jākļūst par CERN dalībvalsti. Tā ir nākotnes vīzija, ko atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte, Izglītības un zinātnes, arī Ārlietu ministrija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.